Šī projekta mērķis ir veicināt Rīgas popularizēšanu un iemūžināšanu kino darbos, iesaistot ārvalstu finanses, stimulēt vietējo ekonomiku, kā arī veicināt nacionālā kino attīstību ar jaunu sadarbību, pieredzes un ideju apmaiņu.
Rīgas Filmu fonda tapšana
Konkursu par līdzfinansējuma iegūšanu no Rīgas Filmu fonda izsludinājusi Rīgas dome, bet autori iecerei par šāda fonda izveidi ir Nacionālais kino centrs. Nacionālā kino centra informācijas un Latvijas filmu izplatīšanas projektu vadītāja Kristīne Matīsa atklāj: “Projekta ideja radās jau pirms vairākiem gadiem, studējot pasaules pieredzi – vairākās Eiropas valstīs un arī Amerikā ir šāda shēma – ārzemju producentus piesaista vai nu ar nodokļu atlaidēm, vai daļēju izdevumu kompensēšanu.”
Kino jomas darbiniekiem nācies praksē saskarties ar vairākiem gadījumiem, kad potenciālie ārvalstu sadarbības partneri atsacījušies no filmas uzņemšanas Latvijā, izšķiroties par labu valstij, kur bijis iespējams atgūt daļu ieguldīto līdzekļu, piemēram, 2008. gadā dāņu režisora O.K.Madsena grāvēja „Liesma un Citrons” producenti par tā filmēšanas vietu sākotnēji izvēlējās Rīgu, tomēr beigās lēmums tika pieņemts par labu Vācijai tur pieejamā līdzfinansējuma dēļ.
Sākotnējā iecere bijusi veidot projektu visas Latvijas apmērā, sadarbojoties ar Kultūras ministriju un Finanšu ministriju, kas ļautu finanšu līdzekļu ieplūšanu reģionos, kur šāds stimuls būtu visvairāk nepieciešams. Par to, ka šāda prakse darbojas, liecina Trolhatanas pilsēta un tuvējais reģions Zviedrijā, kas no pelēkas, industriālas zonas ar augstu bezdarba līmeni, piesaistot fondu finansējumu, kļuva par kino industrijā nozīmīgu centru, kur uzņemtas tādas pazīstamas filmas kā Larsa von Trīra „Dejotāja tumsā” un „Dogvila”.
Tā kā valdības atbalstu projektam iegūt neizdevās, tika nolemts realizēt to vismaz Rīgas apmērā. Tā izveidojās sadarbība ar Rīgas domi, kas izrādīja sapratni un pretimnākšanu, un visai neilgā laikā projekts tika realizēts.
Fonda nozīme
To, ka liela mēroga filmas uzņemšana atstāj vērā ņemamu finansiālu ietekmi uz reģionu, kur tā risinās, pierāda arī Rīgā un Valmierā uzņemtā ASV studijas Hallmark spēlfilma „Irēnas bērni”. Toreiz 33 filmēšanas dienu laikā Latvijā tika atstāti vismaz 2 miljoni latu ārvalstu producentu naudas, tika nodarbināti 150 latviešu kinoprofesionāļi, masu skatos tika iesaistīti aptuveni 2000 Latvijas iedzīvotāju.
Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šlesers ir pārliecināts, ka šāda veida projekti ir atbalstāmi un Rīgas Filmu fonda izveide atstās labvēlīgu iespaidu uz pilsētas ekonomiku: „Rīgas Filmu fonds ir vistiešākais ekonomikas sildīšanas instruments, kad ārvalstu kinoproducentu iztērētie līdzekļi Rīgā, kuri parasti vienai filmai ir ne mazāk kā 1,5–2 miljoni eiro, nekavējoties nokļūs Rīgas viesnīcu, restorānu un kafejnīcu, taksometru un apsardzes kompāniju, kā arī daudzu citu uzņēmumu budžetos. Darbu iegūs ne tikai profesionālie aktieri, bet arī daudzi simti masu skatu dalībnieki. Savukārt pilsētas budžetu papildinās iedzīvotāju ienākuma nodoklis.”
Nacionālā kino centra vadītāja Ilze Gailīte-Holmberga uzsver, ka „Rīgas Filmu fonda izveide ir revolucionārs solis un spēcīgs stimuls Latvijas filmu nozares attīstībai”. Kino jomas profesionāļiem tā būs ne vien iespēja piedalīties jaunos projektos laikā, kad samazinātā nozares finansējuma dēļ vietējās studijas nespēj realizēt daudzas no savām iecerēm, bet arī iespēja gūt organizatorisku pieredzi un paplašināt radošo paņēmienu arsenālu. Atvieglotas sadarbības iespējas ļaus Latvijai konkurēt ārvalstu filmu uzņēmēju piesaistē ar pārējām Baltijas valstīm, kur pagaidām šādu iespēju nav.
"Rīgas Filmu fonds ir vistiešākais ekonomikas sildīšanas instruments. Darbu iegūs ne tikai profesionālie aktieri, bet arī daudzi simti masu skatu dalībnieki."
A. Šlesers
Konkurss tiks rīkots līdz četrām reizēm gadā, un tā uzvarētāji iegūs iespēju pēc filmas pabeigšanas atgūt daļu no uzņemšanas laikā Rīgā iztērētajiem finanšu resursiem. Kā norāda Rīgas domes uzņēmējdarbības koordinācijas centra direktors un konkursa komisijas vadītājs Ervins Labanovskis, šāda shēma palīdzēs izvairīties no piešķirtā finansējuma nelietderīgas iztērēšanas, un jau tagad paredzams, ka liela budžeta ārvalstu filmu uzņemšana Rīgā atgriezīs Rīgas Filmu fonda piešķirto naudu pašvaldības budžetā ar uzviju.
Prasības konkursantiem un finansējums
Rīgas Filmu projekta statūtos paredzēts, ka konkursā par līdzfinansējumu var piedalīties Latvijā reģistrēti filmu producenti, kas noslēguši līgumu ar ārvalstu kompāniju par kino vai televīzijas pilnmetrāžas spēlfilmas vai dokumentālās filmas veidošanu ar minimālo filmas budžetu 500 000 latu. Filmām pieejamais līdzfinansējums paredzēts no 7 līdz 15% un atkarīgs no tā, cik lielā mērā attiecīgā filma atspoguļos un iemūžinās Rīgas pilsētvidi, vai tiks iesaistīti latviešu aktieri un citi kino jomas darbinieki, vai tiks piesaistīti Rīgas uzņēmumi pakalpojumu sniegšanai. Līdzfinansējuma piemērošana attiecināma uz visiem ar filmas uzņemšanu saistītajiem izdevumiem, tai skaitā transporta, telpu un tehnikas īres, viesnīcu, apsardzes, mākslinieciskajiem un administratīvajiem darbiem.
Konkursam pieteiktos projektus izskatīs vērtēšanas komisija piecu cilvēku sastāvā, kas izvērtēs attiecīgā projekta mākslinieciskās kvalitātes un izplatīšanas potenciālu, kā arī Latvijas puses producenta sagatavotību un iepriekšējo pieredzi.
Pieteikšanās konkursam
Pieteikšanās konkursam iespējama līdz 2010. gada 6. aprīlim pulksten 12, iesniedzot pieteikumu Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centrā Rīgā, Kungu ielā 7/9, vai ierakstītā vēstulē jānosūta Rīgas domes Uzņēmējdarbības koordinācijas centram Rīgā, Rātslaukumā 1, LV-1539.
Konkursa nolikumu iespējams klātienē saņemt Rīgas domes Uzņēmējdarbības koordinācijas centrā Rīgā, Rātslaukumā 1, 148. kabinetā, darba dienās no pulksten 9.00 līdz 15.00; Rīgas domes mājaslapā www.riga.lv vai sūtot pieprasījumu uz e-pasta adresi: Dace.Lesinska@riga.lv
