SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
05. novembrī, 2010
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Kultūra
1
1

Valsts finansējuma piešķiršanas kārtība filmu nozares projektiem

Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Lailas Pakalniņas, Ulda Janča un Anrija Krenberga kopdarbs – dokumentālā filma „Pa Rubika ceļu” – šoruden Lisabonā saņēmusi festivāla DOC Lisboa balvu par labāko īsmetrāžas filmu.

2010. gada 30. oktobrī stājās spēkā jauni Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas apstiprina publiskā finansējuma sadales principus filmu nozarē.

Līdz šim

Līdz šim Nacionālais kino centrs (NKC), rīkojot finansējuma konkursus, vadījās pēc 2008. gada 10. jūnijā pieņemtajiem MK noteikumiem Nr. 429 „Kārtība, kādā piešķir valsts budžeta finansējumu filmu nozares projektiem”. Šī kārtība rekordīsā laikā (2008. gada 16. jūlijā) tika apstiprināta arī Eiropas Komisijā (EK), apliecinot - Latvijas atbalsta sistēma atbilst tam, ko pieprasa EK paziņojums kinematogrāfijas jomā.

EK lēmums noteica, ka Latvijas atbalsta sistēma būs uzskatāma par atbilstošu Eiropas prasībām līdz pat 2013. gadam. Tomēr 2010. gada 1. jūlijā MK noteikumi Nr. 429 zaudēja spēku, jo 17. jūnijā Saeimā tika pieņemts Filmu likums un turpmāk visiem regulējumiem jābūt saskaņotiem ar to.

Jaunie MK noteikumi Nr. 975 „Kārtība, kādā Nacionālais kino centrs piešķir publisko finansējumu filmu nozares projektiem” būtiski neatšķiras no iepriekšējiem, tie tāpat ir veidoti atbilstoši EK prasībām un EK apstiprinātajai programmai Nr. 233/2008 „Par atbalstu filmu nozares projektiem Latvijā”.

MK noteikumi ir papildināti ar trim pielikumiem, kuros atspoguļoti projektu vērtēšanas administratīvie un kvalitātes vērtēšanas kritēriji.

Projektu konkursi

Jaunie MK noteikumi nosaka visu, kas attiecas uz publiskā finansējuma piešķiršanu filmu nozares projektiem: konkursam pieteikto projektu sagatavošanas noteikumus, to vērtēšanas kritērijus, lēmumu pieņemšanas (un iespējamās apstrīdēšanas) kārtību, tāpat arī finansēto projektu uzraudzības kārtību.

Lai filmu nozare varētu saņemt finansējumu, NKC rīko atklātu konkursu spēlfilmu, animācijas un dokumentālo filmu projektiem (tai skaitā projektu attīstīšanai, scenāriju rakstīšanai, filmēšanai un postprodukcijai). Pietiekama finansējuma situācijā NKC rīko arī konkursus citiem filmu nozares projektiem (kinoizglītības, filmu izplatīšanas un demonstrēšanas, kursu un semināru, festivālu un filmu dienu atbalstam).

Konkursos var piedalīties Latvijā reģistrēti komersanti, biedrības vai nodibinājumi, tiem jābūt reģistrētiem arī Latvijas filmu producentu reģistrā, kā to paredz Ministru kabineta 2010. gada 29. jūnija noteikumi Nr. 586. Uz publisko finansējumu nevar pretendēt projektu iesniedzēji, kam ir problēmas saimnieciskajā darbībā (maksātnespēja, bankrots, neizpildīti nodokļu maksājumi) vai attiecībās ar NKC (neizpildītas saistības par iepriekš noslēgtiem līgumiem), tāpat filmu nozares projektu konkursos nevar piedalīties raidorganizācijas un valsts vai pašvaldību iestādes vai kapitālsabiedrības. Vēl viens noteikums – ne mazāk kā 65% NKC piešķirtā finansējuma filmas veidošanai jāizlieto Latvijā (šis noteikums neattiecas uz citiem filmu nozares projektiem).

"Lai filmu nozare varētu saņemt finansējumu, NKC rīko atklātu konkursu spēlfilmu, animācijas un dokumentālo filmu projektiem."

NKC izstrādā un apstiprina projektu konkursa nolikumu un publiski izsludina konkursu, norādot kopējo pieejamo finansējumu un citu nepieciešamo informāciju. Konkursa nolikums detalizēti nosaka visus konkursam iesniedzamos dokumentus un citu vajadzīgo informāciju; pēc konkursa izsludināšanas nolikums tiek publicēts NKC mājaslapā internetā.

MK noteikumi nosaka projektu iesniegšanas kārtību un projektam izvirzāmās prasības. Tāpat tajos skaidrots, kādas filmas uzskatāmas par mazbudžeta filmām un kādas – par izplatīšanai sarežģītām filmām; katrai no šo filmu kategorijām ir sava intensitāte, kādā var tikt piešķirts publiskais finansējums (90% vai 80% no projekta kopējām izmaksām).

Projektu vērtēšana

Konkursam iesniegtos projektus NKC vispirms izvērtē administratīvi, pārbaudot, vai visi rādītāji atbilst konkursa nolikumam un projektu konkursa mērķim. Kvalitatīvi neatbilstošus projektus pēc NKC pieprasījuma vēl iespējams precizēt vai papildināt.

Projektus, kas atbilst visiem administratīvās atbilstības vērtēšanas kritērijiem, turpina izvērtēt NKC veidotās ekspertu komisijas. Tās darbojas pēc NKC izstrādāta nolikuma un tajās piedalās filmu nozares speciālisti, kas nepārstāv projektu iesniedzēju intereses. Vismaz viens no komisijas locekļiem ir NKC pārstāvis.

Ekspertu komisija projektus vērtē atbilstoši detalizētiem kritērijiem, kas tika izstrādāti sadarbībā ar filmu nozares profesionāļiem. Šajos kritērijos pievērsta uzmanība gan projekta nozīmīgumam filmu kultūras kontekstā un mākslinieciskajai pusei, gan autoru un filmu studijas iepriekšējai profesionālajai pieredzei, gan projekta izplatīšanas potenciālam un autoru pieredzei šī potenciāla saskatīšanā un izmantošanā.

Lēmumu pieņemšana

Aizpildot NKC projektu vērtēšanas veidlapas, projekti saņem katrs savu, punktos izteiktu vērtējumu. Vadoties pēc šajās veidlapās atzīmētā punktu skaita, ekspertu komisijas izstrādā savu atzinumu par konkursā atbalstāmajiem projektiem un iesniedz šo atzinumu NKC vadītājam. Vadītājs, ievērojot šo atzinumu, pieņem lēmumu par finansējuma piešķiršanu konkrētam projektam vai par atteikumu piešķirt finansējumu. Finansējumu piešķir to projektu īstenošanai, kas saņēmuši augstāku punktu skaitu.

Lēmums par finansējuma piešķiršanu vai atteikumu tiek paziņots projekta iesniedzējam, paziņojumu par konkursa rezultātiem publicē NKC mājaslapā. NKC vadītāja lēmumu var apstrīdēt Kultūras ministrijā, ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā, taču šīs darbības, saskaņā ar Filmu likuma 9. panta otro daļu, neaptur lēmuma darbību.

"NKC veic finansēto projektu īstenošanas uzraudzību, tāpēc tam ir tiesības pieprasīt no projekta īstenotājiem ziņas par darba gaitu un finansējuma izlietojumu."

MK noteikumi nosaka arī kārtību, kādā vērtē projektus, kas jau saņēmuši publisko finansējumu filmas ražošanai un pretendē uz finansējumu ražošanas turpināšanai vai pabeigšanai. Attiecībā uz šiem projektiem NKC līdz ar iepriekšējā finansējuma piešķīrumu, balstoties uz projekta iesniegto un NKC apstiprināto finansēšanas plānu, ir jau uzņēmies neformālas saistības par projekta finansēšanas gaitu, tāpēc konkursā iesniedzamajiem dokumentiem ir jāpievieno ziņojums par projekta īstenošanas rezultātiem, savukārt ekspertu komisija atkal no jauna nevērtē projektu pēc kritēriju tabulām, jo tas jau izdarīts iepriekšējā konkursā. Tālākā atzinuma sniegšanas un lēmuma pieņemšanas kārtība ir tāda pati, kā pārējiem projektiem.

Pēc konkursa

Mēneša laikā pēc konkursa rezultātu izsludināšanas NKC ar projekta iesniedzējiem slēdz līgumus par finansējuma piešķiršanu un projekta īstenošanu, pieprasot vēl nepieciešamos dokumentus (piešķirtā finansējuma izlietojuma tāmi, projekta īstenošanas kalendāro plānu utt.). Ja līgums netiek noslēgts attiecīgajā termiņā vai rodas citi šķēršļi, kas traucē konkursā piešķirto finansējumu izlietot atbilstoši paredzētajam mērķim, NKC lemj par finansējuma novirzīšanu citiem NKC organizētajiem projektu konkursiem.

NKC veic finansēto projektu īstenošanas uzraudzību, tāpēc tam ir tiesības pieprasīt no projekta īstenotājiem ziņas par darbu gaitu un finansējuma izlietojumu. Ja NKC konstatē, ka piešķirtais finansējums netiek izmantots atbilstoši līguma nosacījumiem, tas var vienpusēji lauzt noslēgto līgumu un atgūt neatbilstoši izlietoto finansējumu.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI