Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Likumu sagatavoja un saskaņoja Nacionālais kino centrs un Kultūras ministrija sadarbībā ar Latvijas filmu nozares profesionāļiem – Latvijas Kinematogrāfistu savienību un Latvijas Kinoproducentu asociāciju, informē Nacionālā kino centra informācijas un Latvijas filmu izplatīšanas projektu vadītāja Kristīne Matīsa.
Pamatojoties uz likumu, izdoti vairāki Ministru kabineta noteikumi, kas paredz filmu klasifikācijas indeksu piešķiršanas kritērijus un kārtību, kādā filmu producentus reģistrē Filmu producentu reģistrā, kā arī šīs reģistrācijas valsts nodevu.
Filmu nozares institūciju kompetence
Likums tapis, lai nodrošinātu filmu nozares attīstību Latvijā, atbalstot Latvijas filmu veidošanu un izplatīšanu, kā arī saglabāšanu, aizsardzību, pieejamību un popularizēšanu.
Saskaņā ar likumu filmu nozare ir kultūras nozare, kas aptver Latvijas filmu veidošanu, Latvijas un ārvalstu filmu izplatīšanu, Latvijas filmu mantojuma saglabāšanu, aizsardzību, pieejamību un popularizēšanu. Tās politiku īsteno Nacionālais kino centrs, organizējot filmu projektu konkursus, sadalot finansējumu un kontrolējot naudas izlietojumu.
"Valsts politiku filmu nozarē īsteno Nacionālais kino centrs."
Centrs reģistrē filmu producentus un popularizē Latvijas audiovizuālās kultūras vērtības, administrē valstij piederošo filmu autortiesības vai blakustiesības, izsniedz šo filmu izmantošanas atļaujas (ja citos likumos nav paredzēts citādi). Maksu par valstij piederošo filmu izmantošanu nosaka Ministru kabinets.
Konsultatīva funkcija filmu nozares politikas izstrādē ir Latvijas Filmu padomei, kuru izveido un kuras nolikumu un personālsastāvu apstiprina kultūras ministrs. Padomē ietilpst divi filmu nozares nevalstisko organizāciju deleģēti pārstāvji, pa vienam pārstāvim no Kultūras ministrijas, Nacionālā kino centra, Valsts kultūrkapitāla fonda, Filmu mākslas nozares ekspertu komisijas, Nacionālās radio un televīzijas padomes, Latvijas Kultūras akadēmijas, sabiedriskās televīzijas, komerctelevīzijas, kā arī divi speciālisti, kas pārstāv filmu nozares radošo, ražošanas, izplatīšanas vai saglabāšanas jomu.
Latvijas filma – kultūras vērtība
Likums definē Latvijas filmas jēdzienu. Atbilstoši Filmu likumam par Latvijas filmu uzskatāma filma, kuru producē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Nacionālajā kino centrā reģistrēts Latvijas filmu producents un kurā veidotāju galvenajā radošajā komandā vismaz viens loceklis (režisors, scenārija autors, komponists, filmas mākslinieks, animācijas mākslinieks, operators) ir Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, vai persona, kura saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā. Latvijas filma ir arī līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai pabeigta filma kā būtiska Latvijas kultūras mantojuma daļa, kurai ir mākslinieciska, vēsturiska, zinātniska vai citāda kultūras vērtība.
"Filmām, kuru veidošanai saņemts publiskais finansējums, gada laikā pēc pabeigšanas to oriģināls vai kopija ir jāiesniedz Latvijas Nacionālajam arhīvam."
Likumā iekļauts arī pants, kas stimulē ārvalstu finansējuma ieplūšanu Latvijas ekonomikā, – 2013. gada 1. janvārī spēkā stāsies Filmu likuma 11. pants, kas nosaka valsts budžeta līdzfinansējumu ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā. Tas nozīmē, ka visas Latvijas mērogā darbosies sistēma, kas jau iesākta, dibinot Rīgas Filmu fondu, – ārvalstu producenti tiek īpaši stimulēti izvēlēties Latviju kā filmu uzņemšanas vietu un atstāt šeit lielu daļu filmas nepieciešamo izmaksu, ko saņem Latvijas kinoprofesionāļi un pakalpojumu sniedzēji.
Publiskā finansējuma piešķiršanas nosacījumi
Filmu likums nosaka publiskā finansējuma piešķiršanu Latvijas filmu veidošanai un Nacionālā kino centra administrētā valsts finansējuma piešķiršanas kārtību.
Publiskais finansējums šā likuma izpratnē ir valsts budžeta vai pašvaldību budžetu līdzekļi, valsts vai pašvaldību administrētie Eiropas Savienības un ārvalstu finansiālā atbalsta līdzekļi, ko konkursa kārtībā piešķir filmu nozares projektu īstenošanai. Lai filmas veidotāji varētu pretendēt uz publisko finansējumu, filmai jāatbilst vismaz trim no sešiem likumā noteiktajiem kritērijiem. Kritēriji saistīti ar filmas darbības vietu, radošo komandu, tēmu, valodu un scenāriju. Filmas darbībai galvenokārt būs jānorisinās Latvijā vai citā Eiropas valstī, kādam no galvenajiem varoņiem jābūt saistītam ar Latviju, režisoram vai scenārija autoram jābūt Latvijas pilsonim, nepilsonim, jābūt ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju vai arī scenārija autoram jārunā latviešu valodā. Tāpat kā kritērijs noteikts, ka filmas tēmai jāattiecas uz Latviju, vienai no galaversijām jābūt latviešu valodā vai arī filmas pamatā jābūt latviešu literatūras oriģināldarbam.
"Publiskais finansējums šā likuma izpratnē ir valsts budžeta vai pašvaldību budžetu līdzekļi, valsts vai pašvaldību administrētie Eiropas Savienības un ārvalstu finansiālā atbalsta līdzekļi, ko konkursa kārtībā piešķir filmu nozares projektu īstenošanai."
Lai nodrošinātu Latvijas filmu saglabāšanu, filmām, kuru veidošanai saņemts publiskais finansējums, gada laikā pēc pabeigšanas to oriģināls vai kopija ir jāiesniedz Latvijas Nacionālajam arhīvam. Kārtību, kādā Latvijas filma tiek nodota valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā, kā arī glabāšanā nodotās filmas pieejamības un izmantošanas kārtību nosaka Arhīvu likums.
Likuma izstrāde un pieņemšana – solis nozares sakārtošanā
"Kino ir valstiska nepieciešamība. Tā tas ir visā pasaulē," uzsver kinorežisors, scenārists, aktieris Jānis Streičs. Filmu nozares profesionāļi priecājas par faktu, ka Latvijas filmu nozares eksistencei un darbībai beidzot ir likumisks pamatojums, pie kura strādāts jau vairāk nekā 15 gadus, šajā laikā nomainoties vairākiem Nacionālā kino centra vadītājiem.
Ilze Gailīte-Holmberga, kuras komanda šo procesu noveda līdz veiksmīgam noslēgumam, uzskata: "Filmu likuma pieņemšana filmu nozarei ir ļoti svarīga – gan tās regulējuma ziņā, gan arī nozares pašapziņai, apliecinājumam, ka filmu nozare, tās jaunrade un mantojums ir būtiska Latvijas kultūras sastāvdaļa. Svarīgi ir arī tas, ka esam iezīmējuši virzību nozares attīstībai, tajā skaitā paredzot industrijas attīstības mehānismus ārvalstu finansējuma piesaistei."
AS "Rīgas Kinostudija" valdes priekšsēdētājs Vents Horsts uzskata – Filmu likuma izstrāde un apstiprināšana ir vērtējama pozitīvi, tomēr jāteic, ka likuma saturs ir samērā vispārīgs un, atskaitot atsevišķu, ar kino nozari saistītu organizāciju tiesību uzskaitījumu, praktiski lielas nozīmes tam nav.
