„Bermontiāda” ir stāsts par trauksmainiem notikumiem pirms 90 gadiem – 1919. gada oktobrī un novembrī, kad Rīgā pie Daugavas krastiem izšķīrās modernās, pēc Pirmā pasaules kara radītās Eiropas liktenis.
Šajā nelielajā Baltijas reģionā satikās trīs pasaules uzskati – nacionālas valsts ideja, boļševiku pasaules revolūcijas ideja un monarhijas atjaunošanas ideja. Katru no šiem spēkiem pārstāvēja konkrēti cilvēki un to atbalstītāji. Nacionālas valsts ideju pauda Latvijas tauta un pirms gada proklamētās Latvijas Republikas Pagaidu valdība Kārļa Ulmaņa vadībā. Boļševiku pasaules revolūciju pārstāvēja uz Latvijas austrumiem ar kaujām atspiestās sarkano latviešu un Padomju Krievijas karaspēka daļas. Reakcionāro monarhistu intereses Baltijā pārstāvēja vairākas personas, no kurām stāsta priekšplānā izvirzās vācu ģenerālis Rīdigers fon der Golcs un krievu pulkvedis Pāvels Bermonts.
Filmas producents ir Bruno Aščuks, scenārija autors un režisors – Askolds Saulītis, operators – Andris Priedītis, komponists un skaņu režisors – Jānis Brunovskis. Filmas veidotājus konsultējis vēsturnieks Kara muzeja speciālists Kārlis Dambītis.
Galvenos tēlus un konfliktā iesaistītās puses atveido trīs aktieri: no Latvijas – Jaunā Rīgas teātra aktieris Andris Keišs, Bermonta lomā iejuties krievu aktieris Ivans Švedovs, kurš pašlaik dzīvo Prāgā un filmējas dažādās Eiropas valstīs, teātra un kino aktieris no Lībekas Hartmuts Lange atveido Golcu un vācu kareivi.
"Šobrīd pastāv daudz līdzību ar to laiku: ir sasniegta robeža, kad nevarēja būt malā stāvētāju – individuālistu. "
A. Saulītis
Scenārija autors un režisors Askolds Saulītis portālam LV.LV stāsta: „Dokumentālā filma „Bermontiāda” aicina atcerēties Latvijas vēsturi. Mūs interesē sajūtas, gars, kas bija tai laikā. Tas nepieciešams arī mūsdienās. Esam vēlējušies uzsvērt latviešu tautas vienotību grūtos brīžos. Šobrīd pastāv daudz līdzību ar to laiku: ir sasniegta robeža, kad nevarēja būt malā stāvētāju – individuālistu.”
Filmas veidotāji īpaši vēlējušies uzrunāt jauno paaudzi. „Viņiem būs interesanti, un viņi nenožēlos,” apgalvo filmas režisors. „Mēs stāstām faktu materiālu. Filmā izmantots plašs kino un foto arhīvs. Ar saistošu datorgrafikas specefektu palīdzību skatītājs tiek ievadīts 90 gadu senā pagātnē. Inscenētās epizodes uzņemtas reālajās notikumu vietās, turklāt ne tikai Latvijā.”
Filmu finansējis Nacionālais Kino centrs un Valsts Kultūrkapitāla fonds, tās uzņemšanu atbalstījuši: Aizsardzības ministrija, Gaisa spēki, Jūras spēki un Krasta apsardzes dienests, Jaunsardzes centrs, Kara muzejs, Latvijas Dzelzceļš, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs, Kinofotofonodokumentu arhīvs, Valsts vēstures arhīvs, Rīgas Pieminekļu aģentūra, Rīgas Latviešu biedrība, Latvijas Banka, Latvijas Nacionālais teātris, Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Jelgavas J. Alunāna memoriālais muzejs un daudzi citi.
