Kinomuzeja rašanās un vēsture
Rīgas Kinomuzejs dibināts 1988.gadā, tā dibināšanas ideja radusies pēc 1986.gada Kino dienām – idejas autori bija kino zinātnieki Inga Pērkone-Redoviča un Juris Civjans. Kā vēsta vēsturiskā atkāpe muzejam veltītajā sadaļā Kino centra mājaslapā, šī ideja tapusi pēc Kino dienu noslēguma, dzerot tēju Augusta Sukuta virtuvē. Visu nākamo 1987.gadu nācies cīnīties ar birokrātiju, lai nepieciešamās atļaujas muzeja dibināšanai tiktu iegūtas.
Pirmā muzeja atrašanās vieta tika paredzēta Peitavas ielā 10/12, kas tikusi veidota kā 18.gs. noliktava un kas telpu iegūšanas brīdī izrādījusies pilna ar gāzmaskām. 1990.gadā tur notika pirmā muzeja izstāde "Iespējamība tumsā", kas pirmo reizi runāja par Latvijas kino līdz 2.Pasaules karam. Regulāru izstāžu darbību muzejs uzsāka 1994.gadā.
"Ar 2010.gadu Rīgas Kinomuzejs ir pievienots Latvijas Kultūras akadēmijai."
Laika gaitā Kinomuzejs vairākkārt mainījis atrašanās vietu, tajā skaitā izmantojis telpas gan Rīgas Videocentrā, gan bijušajā Nelegālās preses muzejā Krāslavas ielā, gan Rīgas Kinostudijā. No 2006.gada 19.maija Kinomuzeja galvenā ēka atkal atrodas muzejam sākotnēji paredzētajā adresē – Peitavas ielā 10/12 (Ieeja muzejā ir no Mazās Peitavas ielas.).
Rīgas kinostudijas telpās Šmerlī atrodas Kinomuzeja krājums, kurā ir 32 tūkstoši Latvijas un pasaules kino vēstures liecību – dokumentu, fotogrāfiju, dekorāciju un kostīmu skiču, kino tehnikas u.c. Krājuma materiāli tiek izmantoti, veidojot ekspozīcijas muzejā, to regulāri izmanto plašsaziņas līdzekļi, filmu studijas, studenti un citi kino interesenti.
Kinomuzejs ceļojis ne vien ģeogrāfiski, bet arī administratīvi – 1996.gadā Kinomuzejs nonāca Kultūras ministrijas pakļautībā, no 2006.gada bija valsts aģentūras “Nacionālais kino centrs” struktūrvienība, bet, sākot ar 2010.gadu, Kinomuzejs pievienots Latvijas Kultūras akadēmijai. Rīgas Kinomuzeja vadītāji bijuši Jānis Lasmanis, Māris Deģis, Inga Pērkone-Redoviča, Agris Redovičs, Kristīne Matīsa, Elīna Reitere. Šobrīd Kinomuzeja vadītāja ir Agnese Zeltiņa, kas iepriekš darbojusies muzejā kā projektu vadītāja.
Kopš "Iespējamības tumsā" kinomuzejā bijušas aplūkojamas dažādas ekspozīcijas, nesenākās no tām veltītas Jānim Streičam, Rolandam Kalniņam un kustības fenomena aizsākumam – zinātniskajām rotaļlietām, kas nodrošināja filmēšanas tehnikas atklāšanu. Šķiet, ka turpmākā kinomuzeja darbībā tomēr gaidāma sava veida atgriešanās pie cita veida – saviem un latviešu kino – pirmssākumiem, jo šobrīd ieplānotais nopietnākais ilgtermiņa projekts ir izveidot patstāvīgu ekspozīciju par latviešu kino vēsturi.
Šā brīža aktualitātes
Pagaidām vēl Kinomuzejā aplūkojama Rīgā dzimušajam padomju kino klasiķim Sergejam Eizenšteinam veltītā ekspozīcija. Ainas no viņa filmām, rokraksti un darba zīmējumi, dažādi vēsturiski fakti, fotogrāfijas un pat ar kino maz saistītiem cilvēkiem viegli saprotams viņa montāžas teoriju paskaidrojums – izstāde sniedz ieskatu gan cilvēciskajā, gan radošajā "Rīgas puikas" dzīves gājumā un krustpunktos.
Kinomuzejs papildus patstāvīgajai ekspozīcijai organizējis un atbalstījis dažādus pasākumus un lekciju ciklus, to skaitā "Kino darbnīcu bērniem", kur animācijas filmu režisora Edmunda Jansona (veidojis animācijas filmas "Čiža acīm", "Pavasaris Vārnu ielā") vadībā bērniem bijusi iespēja apgūt kino tapšanas procesus un pašrocīgi veidot animācijas filmiņas, sarunu ciklu par latviešu kino "Savējie svešie", lekciju ciklus par kino vēsturē un kino valodas attīstībā nozīmīgām filmām "Tas, ko tu nedrīksti nezināt".
Kinomuzeja vadītāja Agnese Zeltiņa norāda, ka no reorganizācijas un šā brīža ekonomiskās situācijas valstī izriet, ka Kinomuzejam – tāpat kā visiem citiem muzejiem un kultūras iestādēm – ļoti stipri samazināts finansējums. Nav zināms, kā turpmāk attīstīsies Kinomuzeja darbība, jo vēl nav gūts apstiprinājums lielai daļai muzeja tālāko plānu. Daļā gadījumu gan runa ir tikai par administratīvām neskaidrībām, jo nepieciešamais papildu finansējums projektiem tiek piesaistīts no citiem resursiem – pārsvarā no Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF).
Šobrīd no VKKF iegūts finansējums lekciju cikla "Tas, ko tu nedrīksti nezināt" ceturtajam turpinājumam, kas notiks, sadarbojoties Kinomuzejam, biedrībai "Ekrāns”, kino "Rīga”, SIA "ACME Film”. Lekciju cikls "Tas, ko tu nedrīksti nezināt III" ar nosaukumu "Cits Jaunais vilnis" sniedza interesantu skatu uz 60.–70.gadu dumpinieciski noskaņotajiem kino inovatoriem – filmu tendence, kas tradicionāli tiek saistīta ar franču kino, Fransuā Trifo un Žanu Liku Godāru, lekciju ciklā tika pārstāvēta arī ar tādiem visai spilgtas savdabības piemēriem kā Veras Hitilovas filmu "Margrietiņas" un Miloša Formana filmu "Ugunsdzēsēju balle".
"Rīgas kinostudijas telpās Šmerlī atrodas Kinomuzeja krājums – 32 tūkstoši Latvijas un pasaules kino vēstures liecību – dokumentu, fotogrāfiju, dekorāciju un kostīmu skiču, kino tehnikas u.c."
Kinomuzeja plānos ietilpst arī piedalīšanās šā gada Muzeju naktī 15.maijā.
Sinematēka – publiski pieejama filmu bibliotēka
Kopš 2008.gada sākuma Kinomuzeja telpās Peitavas ielā 10/12 darbojas arī sinematēka, kurā interesenti var noskatīties dažādas latviešu un ārvalstu filmas. Filmas sinematēkai tiek iegādātas, sadarbojoties ar izplatīšanas kompānijām šajā reģionā – "Acme", "Forumcinemas", kā arī vēstniecībām un kultūras centriem.
Gadiem ilgi publiski pieejamas filmu sinematēkas neesamība Rīgā ir bijusi viena no problēmām gan kino kultūras zemajam prestižam Latvijā, gan iemeslam, kāpēc attiecībā uz kino valda pavirša un patērējoša attieksme. Finansējums sinematēkas uzsākšanai tika piesaistīts no "Rietumu bankas”.
Kinomuzeja sinematēka ļauj interesentiem par minimālu samaksu noskatīties gan kino klasiku, gan nesen izdotas filmas. Lielākā daļa no tām ir latviešu veidotas spēlfilmas, dokumentālās un animācijas filmas; sinematēkas klāstā atrodami arī informatīvi raidījumi un intervijas. Skatīšanās laiks, iepriekš telefoniski piesakoties, jāsaskaņo ar muzeja administrāciju.
Apmeklētāji visbiežāk izvēloties latviešu klasiku, un, kā norāda biļešu administratore Sandra, nereti esot gadījumi, kad skatītāji ierodoties grupās. Esot tādi kino cienītāju pulciņi, kas nākot regulāri ar mērķi pašizglītoties šajā jomā. Zināmi arī gadījumi, kad skolēni teju pilnā klases sastāvā nāk skatīties, piemēram, Mērnieku laikus, jo obligātās literatūras sarakstā iekļauto darbu lasīt nevienam īsti negriboties – labāk noskatīties filmu.
"Kinomuzeja sinematēka ļauj interesentiem par minimālu samaksu noskatīties gan kino klasiku, gan nesen izdotas filmas. "
Bieži Kinomuzejā – īpaši apmeklējot lekciju seminārus – nākas redzēt ar kino profesionālajā jomā jau saistītus ļaudis, tāpat tie redzami sinematēkā, gatavojoties rakstu vai lekciju izveidei, tādēļ jautāju Kinomuzeja vadītājai Agnesei Zeltiņai, cik liela daļa, pēc viņas novērojumiem, no muzeja apmeklētājiem ir kino profesionāļi un studenti. Viņa atbildēja – kāda piektā daļa. No pārējiem daudzi nākot ar mērķi noskatīties konkrētas filmas, citi – Eizenšteina vārda piesaistīti. Ekspozīcijas dēļ muzeju esot apmeklējuši arī tūristi no Krievijas.
Kinomuzeja un sinematēkas apmeklētājiem
Rīgas Kino muzejs ir atvērts apmeklētājiem no trešdienas līdz piektdienai laikā no 11 līdz 18 un sestdien laikā no 11 līdz 16. Pagaidām, kamēr tiek izstrādāta jauna interneta mājaslapa, informāciju par aktualitātēm interesenti aicināti skatīt Nacionālā kino centra mājaslapā www.nfc.lv, kur atrodama atsevišķa Kinomuzejam veltīta sadaļa.
