Latvijas ekoprodukcijas emblēma ar dzelteno pakaviņu iedzīvotājiem ir pazīstama. Par iespējam šo produkciju nopirkt var izlasīt arī internetā, Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības mājaslapā www.ekoprodukti.lv.
Jā, tā ir. Tāpat informācija atrodama arī mājaslapās www.ekovirtuve.lv, www.dabasdobe.lv un citās. Bet jāteic, ka pēdējā laikā radušās vairākas jaunas bioloģiskās produkcijas tirdzniecības vietas. Latvijā patlaban ir apmēram 4000 bioloģiski sertificētu saimniecību, daļa saimniecību vēl atrodas pārejas periodā un to produkti pilntiesīgi „bioloģiski ražoti” kļūs tuvākā gada laikā.
"Tikai tad, ja produkts ir ražots un pārstrādāts, arī fasēts un sertificēts atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības nosacījumiem, to var uzskatīt par ekoproduktu."
Saimniecībās ražo ne tikai pārtikas produkciju cilvēkam, bet arī lopbarību, ko izmanto bioloģiskās lopkopības saimniecības, ražojot gaļu un pienu. Saistībā ar pārtikas pārstrādes uzņēmumu gausu sertificēšanos bioloģiskā piena un gaļas pārstrādes produkti nav īpaši daudz pieejami. Latvijā ir ap 30 bioloģiskās produkcijas pārstrādes uzņēmumu – tajā skaitā ne tikai gaļas, piena, bet arī dārzeņu, augļu, tējas un medus fasēšanas vietu. Tikai tad, ja produkts ir ražots un pārstrādāts, arī fasēts un sertificēts atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības nosacījumiem, to var uzskatīt par ekoproduktu.
Kā cilvēks var zināt, ka iegādājas ekoprodukciju? Tā ir nopērkama arī lielveikalos.
Tā ir. Piemēram, „Rimi” tīklā nopērkama bioloģiskā Ķelmēnu maizīte.
Produkcijas „bioloģiskumu” apliecina sertifikācijas iestādes marķējums „kontroli veica (kods)” uz produkcijas iesaiņojuma un norāde „bioloģiskā lauksaimniecība”. Tāpat arī tirdzniecības vietā jābūt atbilstošajai dokumentācijai. Ja produkciju pārdod pats ražotājs, tad redzamā vietā jābūt izliktam sertifikātam. Sertifikācija ekoprodukcijas ražotājiem un pārstrādātājiem jāveic katru gadu.
Zaļidzeltenais pakaviņš jeb „Latvijas ekoprodukts” ir papildu norāde.
Tāpat kā papildu norāde var kalpot ES bioloģiskās lauksaimniecības zīmīte „Bioloģiskā lauksaimniecība”.
Kur var nopirkt ekoprodukciju?
Bioloģisko gaļu pārstrādā „Zaubes kooperatīvs”, pienu – „Ķeipenes piensaimnieks”, arī zināmi sieri no uzņēmuma „Trikātas piens”, tie produkciju piedāvā tirdzniecības tīklos „Rimi”, „Sky”, „MC2” u.c. Darbojas arī vairāki mājražotāji, kas pārstrādā gaļu un pienu un galaprodukciju piedāvā tiešajā tirdzniecībā vai uz vietas savā saimniecībā.
Tiešās tirdzniecības vietas ekoprodukcijai ir:
- Berga bazārā – katra mēneša otrajā un ceturtajā sestdienā;
- Mežaparkā katru pirmo un trešo sestdienu;
- Straupē, Rīgas/Valmieras šosejas malā, Lauku labumu tirdziņā, katra mēneša pirmajā un trešajā svētdienā;
- Zaļā tirdziņa stendā Centrāltirgus gaļas paviljonā;
- ekoveikaliņos Rīgā – Mazā Nometņu ielā 45/53, Hospitāļu ielā 7a, Lielirbes ielā 17a, Rūpniecības ielā 11, K. Barona ielā 45/47 un Centrāltirgū stendā „Zaļais tirdziņš”.
Vairākās vietās ekotirdziņi vēl veidojas un darbu sāks tuvākajās dienās, piemēram, Jūrmalā pie Līvu akvaparka. Decembrī ekoprodukcijas stendi darbojas arī tirdzniecības centrā „Domina” Rīgā. Liepājā ekoprodukciju var nopirkt Pētertirgū, Cēsīs – Ziemassvētku tirdziņā, pilsētas svētkos Kuldīgā, Madonā, Preiļos, Rēzeknē un, domājams, arī citās pilsētās.
"Saimniecībās var arī paskatīties, kā produkcija tiek audzēta, kā turēti dzīvnieki, apmeklētājiem tiek piedāvātas īpašas pastaigas, atrakcijas, var pasūtīt arī maltītes."
Vides veselības saimniecības, kas ir sertificētas bioloģiskās saimniecības, ekoprodukciju piedāvā iegādāties uz vietas. Šo saimniecību adreses atrodamas mājaslapā www.ekoprodukti.lv. Saimniecībās var arī paskatīties, kā produkcija tiek audzēta, kā turēti dzīvnieki, apmeklētājiem tiek piedāvātas īpašas pastaigas, atrakcijas, var pasūtīt arī maltītes. To varētu nosaukt arī par tādu kā „bioloģisko tūrismu”, kas strauji izplatās.
„Bioloģiskās” saimniecības pēdējā laikā aktīvi veidojuši kooperatīvās sabiedrības...
Piedalīšanās tirdziņos bioloģiskajiem saimniekiem nav vienkārša. Ekosaimniecības parasti ir mazas, un to saimniekiem vienlaikus jāpaspēj viss – art, sēt, ravēt, novākt, safasēt, aplīmēt, sagrāmatot, tirgot un vēl labi izskatīties. Tādēļ risinājums ir kooperācija, kas arī sokas arvien veiksmīgāk. Piemēram, labi Cēsu rajonā darbojas kooperatīvās sabiedrības „Zaļais grozs”, „Zaubes kooperatīvs”, Piebalgas apkārtnē – „Izvēlies Piebalgu”, Ogres pusē – „Ķeipenes piensaimnieks”, „Biocentrs” un „Daiva” Valmieras rajonā, „Latgales ekoprodukts” Preiļu rajonā, u.c. Kopīgi strādājot, var uzlabot mārketingu un loģistiku.
Cilvēki nezin kādēļ domā, ka ekoprodukcija Berga Bazāra tirdziņā būs dārgāka nekā citur. Vai tā ir?
Tirgus vienmēr un visur ir bijis pircēja un pārdevēja vienošanās. Vajag iet, skatīties un nekautrēties pakaulēties. Gala cenu noteic dažādas nianses – daudzums, kvalitāte, piedāvājums un pat laika apstākļi. Pamēģiniet!
Pēdējos gados ekoprodukcijas tirdzniecības vietu skaits vairojies. Vai tas saistīts ar to, ka saimniecību sertifikācijas process notiek pakāpeniski un daudzas saimniecības, kas sāka to darīt pēc iestāšanās ES, nu jau pilntiesīgi var saukt par „bioloģiskām”?
Tirdzniecības vietu skaita palielināšanās norāda uz to, ka bioloģiskās produkcijas kļūst vairāk. Saimniecības pakāpeniski izvēlējās bioloģisko ceļu. Izvēle ir notikusi, bet nākotnē noteikti vēl būs izmaiņas saimniecību skaitā. Zaļais dzīvesveids nav tas visvieglākais.
Ekoprodukcija ir salīdzinoši dārga, un tas ir objektīvi. Kādēļ patērētāji to izvēlas?
Vairākums cilvēku saprot atšķirību starp bioloģiski un konvencionāli ražotu produkciju un izvēlas vairāk naudas investēt veselības saglabāšanā. Nesen uzzināju faktu, ka vistas, ja tās baro tikai un vienīgi ar ģenētiski modificētu soju, reproduktīvās spējas zaudē jau ceturtajā paaudzē. Tā ir viela pārdomām...
"Aizvien vairāk cilvēku dosies uz saimniecībām un pirks produkciju tiešajā tirdzniecībā. Par cenu vienmēr var vienoties."
Protams, cilvēks var pirkt ko ļoti lētu un ātri apmierināt savu izsalkumu. Bet katram dzīvē pienāk brīdis, kad izvērtē, kas ir svarīgākais. Parasti pirmajā vietā ir bērni, sarakstā nākamā ir veselība. Tiesa, tad, kad labā veselība izbeidzas. Šādos brīžos notiek izvēle... Neviens vairs nav jāpārliecina, ka tīra un dabīga produkcija nāk veselībai par labu.
Turklāt bioloģiskā produkcija arī ir sātīgāka, tās vajag salīdzinoši mazāk. Ir starpība, vai ēdam sēnalas vai graudus. Turklāt ekoprodukcija ir vietējas izcelsmes – to nav iespējams ilgstoši uzglabāt un tālu transportēt. Ar to, ka ēdam vietējo produkciju, mēs palīdzam gan savam organismam uzņemt vielas, kas ir atbilstošas tieši šo platuma grādu cilvēkiem, gan arī palīdzam pašmāju produkcijas ražotājiem un valsts ekonomikai. Naudiņa tiek savējiem – tiem, kas arī nodokļus maksā Latvijas budžetā.
No vides viedokļa raugoties, ekoloģiski saimniekojot, tiek taupīti ūdens resursi, augsne saglabā savu auglību un netiek noplicināta. Tas ļauj bioloģisko daudzveidību saglabāt arī nākamajām paaudzēm. Latvijā sertificētas bioloģiskās zemes platība pašlaik ir apmēram 7 procenti no lauksaimniecībā izmantojamās zemes, bet bioloģisko saimniecību skaits ir apmēram 5 procenti no visām saimniecībām, kas produkciju ražo tirgum.
Arī bioloģiskajai produkcijai tika palielināts PVN. Nākamā gada līgumi jau daudziem noslēgti. Kas maksās tos papildu 3 procentus?
Vienmēr zināms, kas samaksā papildus. Tas ir ķēdes gala posms – ražotāji. Maz cerību, ka šoreiz būs citādāk. Bet vēl nekas nav beidzies, ekonomiskā situācija valstī mainās pa stundām, tāpat arī lēmumi tās stabilizēšanai. Prognozes izteikt būtu pārsteidzīgi.
Bet bioloģiskie saimnieki, kas dzīvo pēc zaļās pārliecības, uzskata, ka pat ļoti smagā krīzes situācijā viņi ir ieguvēji. Viņi investē savā zemē un savos bērnos.
Preces gala cena arī augs... Situācijā, kad daudzi paliek bez darba...
Cenas augs. Klientu loks varētu mazliet sarukt. Bet domāju, ka cilvēki, kas sākuši lietot bioloģisko produkciju, tik vienkārši no tās nespēs atteikties. Turklāt, ja parēķinām ieguldījumu veselībā un to, ka ekoprodukcija dot vairāk enerģijas, apēdot mazāku porciju, svaru kausi ne vienmēr noslieksies par labu tradicionālajai pārtikai. Domāju, ka vairāk cilvēku dosies uz saimniecībām un pirks produkciju tiešajā tirdzniecībā. Par cenu vienmēr var vienoties. Daudzām saimniecībām jau ir savs uzticamu klientu loks.
„Lēnā pārtika” – kas tā tāda? Tā ir cieši saistīta ar ekoprodukciju?
Jā, „Lēnā pārtika” jeb „Tradicionālā pārtika” – tas nav nekas svešs, ne īpaši jauns Latvijā. Vienīgi nosaukums „Slow Food” ir atvests no šīs kustības dibinātājiem –itāļiem. „Slow Food” kustība jau sen ir Latvijā, Mārtiņš Rītiņš to atkal iecēlis goda vietā. Paldies viņam par to!
„Lēnā pārtika” arī ir stāsts par vietējo produkciju un savu ražotāju atbalstīšanu, izvēloties starp ātru un lēnu dzīvošanu. Nevis burgerus, bet biezputru. Dārzeņus. Un kādēļ gan dārzeņus netvaicēt tvaicējamā katlā? Ļoti veselīgi!
"Pirms svētkiem jāmēro ceļš uz bioloģisko saimniecību un tirgotavu, lai izvēlētos to, kas tajā brīdī šķiet vispiemērotākais. Ēdiet un dzīvojiet veseli!"
„Lēnā pārtika” – tie ir tradicionālie ēdieni, kas gatavoti mājās – brokastis, pusdienas un arī vakariņas. Tagad cilvēki no rīta paķer veikalā maizītes brokastīm, pusdienās apēd kulinārijas salātiņus, vakariņas – kaut kur kādā kafejnīcā, restorānā. Lielākai daļai ir šāds režīms. Bet mājas ledusskapī nav pilnīgi nekā.
Mājās gatavotam ēdienam ir īpašā piedeva – laiks, labi produkti un daudz mīlestības. Kādēļ studenti brauc uz laukiem, uz mājām? Tur gaida siltās, mājās gatavotās vakariņas... Tas ir kas īpašs.
Kam būtu jābūt svētku galdā no Latvijas bioloģiski ražotās produkcijas?
Ieteikšu likt galdā to, kas katram vislabāk garšo. Jāatceras, ka bioloģiskā produkcija ir sezonāla – nevar gribēt, lai februārī būtu svaigi ekoloģiskie gurķi.
Noteikti ieteiktu galdā likt medu un tējas, kas atrodamas visdažādākajā sastāvā, vērtībā un noformējumā. Arī sierus, ābolus, zirņus, dažādi pagatavotus kāpostus, pašu gatavotas piparkūkas no paštaisītas mīklas (visas sastāvdaļas iespējams nopirkt), zoss cepeti. Ar cūkas šņukuriem gan būs grūtības, jo nav bioloģiski sertificētu kautuvju. Cūkas šņukuru varēsiet iegādāt tikai pašās saimniecībās. Bet liellopu gaļa ir.
Tātad – jāmēro ceļš uz bioloģisko saimniecību un tirgotavu, lai izvēlētos to, kas tajā brīdī šķiet vispiemērotākais. Ēdiet un dzīvojiet veseli!
