Jūs vairāk kā 15 gadus esat lasījusi lekcijas Latvijas Universitātē, bijusi „Datorzinību centra” vadītāja. Ko jums kā nozares profesionālim nozīmē veidot nozares politiku valdības līmenī?
Mācot nākamos ekonomistus Latvijas Universitātē, vadot uzņēmumu un darbojoties Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) valdē, esmu pieņēmusi lēmumus, kas ietekmē kādu sabiedrības daļu. Ministres amats nenoliedzami ir jauns izaicinājums un jauna atbildība. Izstrādāt valsts politiku un virzīt normatīvos aktus, kas kopumā ietekmē informācijas sabiedrības un e-pārvaldes attīstību, ir ļoti liela atbildība. It īpaši apzinoties, ka katrs pieņemtais lēmums ietekmēs e-pārvaldes attīstību ilgākā laika posmā.
Jāstrādā pie atpazīstamības
Jūsu vadītais elektroniskās pārvaldes lietu sekretariāts dibināts salīdzinoši nesen – tikai 2005. gadā. Vai šis ir iemesls tam, ka sekretariāts nav īpaši atpazīstams? Kas tiek darīts, lai situāciju uzlabotu?
E-lietu sekretariāta galvenais uzdevums ir radīt valstī vienotu platformu elektroniskajiem pakalpojumiem, lai iedzīvotāji varētu ērti un ātri saņemt pakalpojumus no valsts un pašvaldību iestādēm, izmantot modernās tehnoloģijas komunikācijā ar valsti. Šādas vienotas platformas izstrāde, ieviešana un uzturēšana dod iespēju mazināt birokrātiju un iedzīvotāju patērēto laiku, kā arī palielina iespējas jebkuram piedalīties valsts pārvaldē. Ja, piemēram, cilvēkam nepieciešams sagatavot dokumentus iesniegšanai bankā, tad viņam nevajadzētu tērēt laiku, vācot dažādas izziņas no dažādām iestādēm, bet viņam ir jābūt iespējai pasūtīt un saņemt šos dokumentus, neatejot no datora.
Katru konkrēto pakalpojumu sniedz dažādas valsts vai pašvaldību institūcijas, bet sekretariāts nodrošina koordināciju starp šīm iestādēm, vienotu sistēmas organizēšanu un uzturēšanu. Var teikt, ka šajā gadījumā sekretariāts padara melno darbu, lai mūsu partneri varētu cilvēkiem saprotami sniegt savus pakalpojumus – mēs uzturam sliedes, bet vilcienus pa tām pārvieto citi. Tādēļ mums būtu vairāk jāstrādā pie tā, lai sekretariāts kļūtu atpazīstamāks un sabiedrība – vairāk informēta par e-pārvaldes iespējām un priekšrocībām.
Jauni e-pakalpojumi, iestādes kūtras
Informējot par 100 darba dienās paveikto ministres amatā, kā vienu no sekretariāta galvenajām prioritātēm jūs minējāt, ka īpašs uzsvars jāliek uz e-pakalpojumu popularizēšanu iedzīvotāju vidū. Kāda līdz šim bijusi sabiedrības atsaucība?
Iedzīvotāju un uzņēmēju interese par elektroniskiem pakalpojumiem arvien pieaug. Kā piemēru varu minēt, ka 2005. gadā e- pārvaldes pakalpojumus lietoja 13% iedzīvotāju, savukārt 2006. gadā – jau 25%. Līdz ar to pagājušajā gadā no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm Latvijas iedzīvotāji ierindojās 14.vietā e-pārvaldes pakalpojumu lietošanā.
"Ja, piemēram, cilvēkam nepieciešams sagatavot dokumentus iesniegšanai bankā, tad viņam nevajadzētu tērēt laiku, vācot dažādas izziņas no dažādām iestādēm, bet ir jābūt iespējai pasūtīt un saņemt šos dokumentus, neatejot no datora."
Pašlaik portālā www.latvija.lv ir pieejami 18 jauni e-pakalpojumi. Statistika liecina, ka cilvēki visvairāk izmanto e-pakalpojumus, lai noskaidrotu, kas ir reģistrējis savu dzīvesvietu viņa īpašumā, kā arī pārbaudītu dokumentus Nederīgo dokumentu reģistrā. Iedzīvotāju vidū salīdzinoši augsti rādītāji ir arī radio un televīzijas lietošanā, interneta lietošanā Latvija ir astotajā vietā starp ES dalībvalstīm, interneta telefonlīnijas un videokonferenču lietošanā – piektajā vietā. Tas liecina, ka Latvijas iedzīvotājiem ir prasmes, vēlme un interese darboties elektroniskajā vidē, līdz ar to valsts iestādēm un pašvaldībām jābūt aktīvākām šo e-pakalpojumu sniegšanā.
Sekretariāts gatavo elektroniskās identifikācijas kartes koncepciju. Ko šī iespēja sniegs iedzīvotājiem?
Koncepcijas īstenošanas mērķis ir ieviest jaunu personu apliecinošu dokumentu, kas atbilst Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un kas apliecina turētāja identitāti elektroniskā vidē. Identifikācijas (ID) karšu koncepcijas izstrāde ir starpministriju darba grupas uzdevums, ko koordinē e-lietu sekretariāts.
"Pašlaik portālā www.latvija.lv ir pieejami 18 jauni e-pakalpojumi. Statistika liecina, ka cilvēki visvairāk izmanto e-pakalpojumus, lai noskaidrotu, kas ir reģistrējis savu dzīvesvietu viņa īpašumā, kā arī lai pārbaudītu dokumentus Nederīgo dokumentu reģistrā."
Identifikācijas kartes iedzīvotāji varēs izmantot kā personu apliecinošu dokumentu, kā ceļošanas dokumentu, dodoties uz ES dalībvalstīm, un arī kā līdzekli personas identifikācijai elektroniskā vidē.
ID kartē paredzēts iekļaut elektronisko parakstu, kā arī biometrijas datus, lai radītu uzticamu saikni starp dokumenta īsto turētāju un dokumentu.
Vienotajā valsts pašvaldību e-pakalpojumu portālā http://www.latvija.lv/ no š. g. 26. augusta ir pieejams jauns elektroniskais pakalpojums „Mani vai manas pārstāvētas personas dati Iedzīvotāju reģistrā”. Lūdzu, pastāstiet sīkāk par to.
Izmantojot drošu elektronisko parakstu, portālā www.latvija.lv ikvienam ir iespēja uzzināt, kādi dati par viņu un viņa nepilngadīgajiem bērniem ir iekļauti Iedzīvotāju reģistrā. Piemēram, reģistrētās dzīvesvietas adresi, ziņas par dzimšanu, ģimenes stāvokli, ziņas par bērniem un vecākiem, par personas atļauju vai aizliegumu izmantot tās ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, kā arī citu Iedzīvotāju reģistrā uzkrāto informāciju.
Noslēgumam tuvojas viens no Eiropas reģionālās attīstības fonda /ERAF/ programmas „E-pārvaldes infrastruktūras bāzes attīstība” projektiem „E-pārvaldes portfelis”. Kāds ir šī projekta mērķis un kas sasniegts līdz šim?
Projekta „E-pārvaldes portfelis” laikā sekretariāts izstrādājis vienotu e-pakalpojumu sniegšanas vidi – integrācijas platformu, kas ļauj kopā ar citām valsts un pašvaldības institūcijām ērti un ātri piegādāt e-pakalpojumus iedzīvotājiem. Šobrīd no 28 izstrādātajiem pakalpojumiem publiski pieejami ir 18.
Projekta rezultāts ir arī lietotāju autentifikācijas sistēmas izveide, kur lietotājs var darboties ar drošu e-parakstu. Šobrīd notiek arī banku autentifikācijas sistēmu testēšana, kas ļaus palielināt potenciālo e-pakalpojumu lietotāju skaitu. Tādējādi ir radīta infrastruktūra, kas nākotnē ļaus ātri un ērti saņemt un piegādāt arvien jaunus e-pakalpojumus.
Sekretariātu likvidējot, kavētos e-pārvaldes attīstība
Pēdējo nedēļu laikā ir pastiprināti izskanējuši viedokļi, ka budžeta taupīšanas nolūkos jūsu vadīto sekretariātu vajadzētu reorganizēt vai pievienot kādai citai ministrijai. Kā vērtējat šādu iespēju?
Valdība, izveidojot īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās amatu un līdz ar to arī sekretariātu, norādīja, ka informācijas sabiedrības un e-pārvaldes attīstība bija un arī ir viena no valdības darba prioritātēm. Tas nozīmē, ka ministra un sekretariāta galvenais uzdevums ir veidot valsts politiku šajā nozarē, izstrādāt normatīvo bāzi un izveidot tādu visiem saprotamu sistēmu, kas būtu par pamatu elektroniskās pārvaldes un e-pakalpojumu tālākai ieviešanai un efektīvai funkcionēšanai. Sekretariāts tika izveidots visu šo mērķu realizēšanai, un šobrīd darāmā vēl ir ļoti daudz.
"Pievienojot sekretariātu kādai citai ministrijai, tiktu kavēta informācijas sabiedrības un e-pārvaldes attīstība, jo tādā gadījumā tā būtu tikai viena no prioritātēm starp pārējiem šīs ministrijas uzdevumiem."
Pievienojot sekretariātu kādai citai ministrijai, tiktu kavēta informācijas sabiedrības un e-pārvaldes attīstība, jo tādā gadījumā tā būtu tikai viena no prioritātēm starp pārējiem šīs ministrijas uzdevumiem.
Taupības nolūkos valdības vadītājs ir uzdevis visām ministrijām samazināt izdevumus. Kā šo uzdevumu pilda elektroniskās pārvaldes lietu sekretariāts?
Tāpat kā citas ministrijas, arī e-lietu sekretariāts jau ir uzsācis darbu pie budžeta izdevumu izvērtēšanas. Patlaban tiek lemts, kā sekretariāts var samazināt iekšējos tēriņus, vienlaikus pārskatot darba prioritātes.
Valdībā laika gaitā strādājuši ministri – trīs un vairāk bērnu tēvi. Trīs bērnu māmiņa, šķiet, jūs esat pirmā. Kā ģimene, bērni uztver to, ka mamma ir ļoti aizņemta?
Savu laiku plānoju tā, lai ikdienas aizņemtībā un steigā man būtu laiks arī personīgajai dzīvei.
