Attīsta nākamās paaudzes e-pārvaldi
Tuvākie partneri e-pārvaldes attīstības jautājumos Baltijai ir skandināvi - to apliecināja arī pagājušajā nedēļā Rīgā notikušais seminārs, kas bija veltīts padziļinātai e-pakalpojumu tirgus izpētei.
 |
Seminārs notika Ziemeļu Ministru padomes pārraudzībā esošās Ziemeļvalstu pētniecības padomes „NordForsk” e-pakalpojumu projekta „The Citizens’ Services turning public-private outside-in” ietvaros. Projekta mērķis ir izveidot kopīgu zinātniski pētniecisku Ziemeļvalstu un Baltijas valstu programmu, kas finansēs projektus iedzīvotājiem vajadzīgāko e-pakalpojumu attīstībai, kā arī nodrošinās pakalpojumu izstrādātājus un sniedzējus - valsts iestādes un privātos uzņēmumus - ar situācijas analīzi un iespējamiem risinājumiem. Piedaloties projektā, visi tā dalībnieki, tostarp Latvija, iegūs pētījumu par valsts iedzīvotāju pieprasījumu pēc e-pakalpojumiem, kā arī noderīgas zināšanas nākamās paaudzes e-pakalpojumu attīstīšanai.
„NordForsk” pērn šim projektam piešķīra 79 800 latus un no šā gada marta līdz septembrim piešķirs vēl 36 865 latus. E-pakalpojumu projekta partneri ir Īslandes universitāte, Norvēģijas Zinātniskā padome, Igaunijas Ekonomisko lietu un sakaru ministrija un Lietuvas Informācijas sabiedrības attīstības komiteja. Februārī projektā iesaistījās arī Latvija – Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts noslēdza līgumu ar projekta koordinatoru Zviedrijas Inovācijas sitēmu valsts aģentūru.
Baltijā un Ziemeļvalstīs e-pārvaldes attīstības procesi kopumā norisinās līdzīgi, starp valstīm ir nelielas atšķirības, turklāt Latvija var derēt par paraugu citiem – tā secina semināra rīkotāji. Latvijā patlaban pieaug valsts budžeta un privātā sektora ieguldījumi e-pakalpojumu attīstībā, kā arī paplašinās sadarbība ar Eiropas Savienības valstīm e-pakalpojumu nodrošināšanā, tomēr nav konkrētu pētījumu par to, kādi e-pakalpojumi, pamatojoties uz iedzīvotāju vajadzībām, būtu jāattīsta. Nākotnē varētu veidot kopīgu zinātniski pētniecisku Ziemeļvalstu un Baltijas valstu programmu, kas finansēs projektus iedzīvotājiem vajadzīgāko e-pakalpojumu attīstībai.
"Latvija var mācīt citām valstīm, kā plānot e-pakalpojumus."
Kā skaidro semināra vadītājs, Zviedrijas valdības inovatīvo sistēmu aģentūras pārstāvis Larss Albinsons (Lars Albinsson), līdz šim, attīstot e-pakalpojumus, ir bijis tā, ka uz līdzšinējiem publiskā sektora pakalpojumiem ir uzlikti elektroniskie interfeisi un tie ir padarīti pieejami internetā. Tie ir tā dēvētie pirmās paaudzes e-pakalpojumi. “Mēs esam uzlabojuši lietas, taču šī elektronizācija atspoguļoja problēmas pašos valsts pakalpojumos, tādas lietas kā nepilnības valsts iestāžu struktūrā, lietotājiem neatbilstoša valoda, nereti pakalpojumu spektrs nav savstarpēji integrēts,” norāda L. Albinsons. “Šobrīd domājam jau par jauniem pakalpojumiem un to organizāciju, kam būtu lielāka ietekme uz pašām valdības struktūrām. Mēs varam runāt par otrās paaudzes e-pārvaldi publiskajā administrācijā, kas šobrīd tiek attīstīta.”
Vairāk jāreklamē savi sasniegumi
Arvien vairāk lietas būtu jāskata no pilsoņu skatpunkta. “Ja tu cel māju, tev būs jāsadarbojas ar pašvaldību, ar zemes vērtētājiem, bet arī ar būvfirmām un juristiem, kas varbūt ir privātie, bet strādā ar valdības pasūtījumiem. Tāpēc arvien ciešāka kļūst valsts un privātā sektora sadarbība.”
Madlēne Siestena-Tīla (Madeleine Siösteen-Thiel), programmas menedžere, uzskata, ka Ziemeļvalstis un Baltija ir pasaules vadošais reģions e-pakalpojumu jomā. “Šai reģionā ir stingrs spiediens no valdību puses attīstīt e-pakalpojumus un stiprināt iekšējo sadarbību starp valdības institūcijām, municipalitātēm. Skandināvijā mums ir spēcīga publiskā administrācija, tai ir vairāku simtu gadu tradīcijas, kuras ir grūti mainīt. Baltijā jūs esat brīvāki, jūs varat sākt ar elektronisko pārvaldes variantu. Latvijā ir laba plānošana, nekur pasaulē tādu nekad neesmu redzējusi, jums ir bijis pat īpašs e-lietu sekretariāts. Šie Baltijas un Ziemeļvalstu sasniegumi tagad ir paraugs citiem pasaulē, un tajā ir ieinteresēta arī Eiropas Komisija.”
“Baltijā ir daudz attīstītākas elektronisko identifikāciju sistēmas, mums Skandināvijā tādu infrastruktūru nav,” atzīmē L. Albinsons. “Ziemeļvalstīs savukārt ir spēcīgāka administratīvā puse. Reģions ir ļoti attīstīts kopumā, un mēs plānojam šai jomā.”
Zviedrus tomēr pārsteidz tas, ka baltieši e-pakalpojumu jomā nav pietiekami attīstījuši sadarbības tīklus ar citām valstīm. “Nācās secināt, ka sadarbība un pētniecība starp Baltiju un Ziemeļvalstīm šai jomā nav nemaz tik cieša. Ierēdņi Zviedrijā zina, kas notiek Latvijā, bet viņi nav personīgi tikušies ar šejienes ļaudīm un apmainījušies ar pieredzi. Tas nav jautājums par finansēšanu, tas ir par sadarbības tīklu veidošanu, par kultūru un valodu. Intelektuālie un personiskie resursi ir svarīgāki nekā nauda, pat šajos laikos,” norāda L. Albinsons.
Lai noskaidrotu, kas tieši būtu vajadzīgs pilsoņiem e-pārvaldes jomā, darbā tiek iesaistīti dažādi pētnieki, īstenojot multidisciplināru pieeju. E-pakalpojumus izstrādā gan IT speciālisti, gan juristi, pat sociālās un politoloģijas jomas eksperti.
“Jūs nevarat vienkārši iziet uz ielas un prasīt cilvēkiem, kādus pakalpojumus viņiem vajag, tāpēc pilsoņi ir citādi jāiesaista, dodot viņiem laiku apsvērt, kas tieši viņiem vajadzīgs. Ir nepieciešamas labākas metodes pilsoņu iesaistīšanā,” norāda M. Siestena-Tīla. “Pētniekiem ir dažādas metodes, kā viņi identificē iedzīvotāju vēlmes, kas ir svarīgi arī no demokrātijas viedokļa. Latvijai ir ļoti labas metodes, e-lietu ministrijas un Rīgas domes prezentācijas ir ārkārtējas, pat salīdzinot ar ASV un Kanādu, es neesmu redzējusi tik labu līmeni. Latvija var mācīt citām valstīm, kā plānot e-pakalpojumus.”
E-pārvaldes jomā Latvijai būtu jābūt drošākai, tai nevajadzētu kautrēties darīt zināmus savus sasniegumus plašākai publikai, ir pārliecināti zviedru eksperti.
“Latvijai jāstrādā starptautiski plašāk, jo tad augs jūsu pašapziņa. Ja jūs koncentrēsieties tikai uz sevi, jums liksies, ka tikai citiem ir lieli resursi un sasniegumi,” saka L. Albinsons. “Bet, ja jūs redzētu, kā ir pārējā pasaulē, jūs apzinātos, ka jūs paši esat daudz sasnieguši un varat mācīt citus. Starptautiskā sadarbība ļautu latviešiem apzināties savu progresu. E-lietu attīstībā daudzkārt tiek minēta Igaunija, kas ir attīstījusi savu publicitāti, sadarbojusies starptautiski un izveidojusi sev reputāciju, kas tai ir ļoti noderīga. Taču Igaunija nav labākā pēc visiem rādītājiem. Ja Latvija rīkotos līdzīgi, saprastu, ka Igaunija e-lietās nav nemaz tik pārāka.”
