Eiropas Komisija izdevusi īpašu direktīvu, kas regulē valsts sektora informācijas atkalizmantošanu. Vislielākais ekonomiskais potenciāls ir ģeogrāfiskajai, meteoroloģiskajai, biznesa, satiksmes plūsmas un transporta, juridiskajai un sociālajai informācijai.
Arvien nozīmīgāki kļūst arī likumi un citi normatīvie akti, statistikas dati, kartes un plānojumi, ziņas par īpašumiem, uzņēmumiem, satiksmi un pat laika apstākļiem, jo šī informācija nodrošina ikdienas dzīves un biznesa kvalitāti.
Minētā direktīva nosaka valsts sektora informācijas atkalizmantošanas kārtību, un atbildīgā iestāde par tās ieviešanu Latvijā ir e-lietu sekretariāts.
Nacionālās sanāksmes laikā dažādu nozaru - gan valsts, gan privātā sektora – speciālisti ieskicēja galvenās problēmas informācijas atkalizmantošanas praksē. Pasākumā piedalījās pārstāvji no VSIA “Latvijas Vēstnesis”, SIA “Lursoft IT”, Rīgas domes, Valsts Zemes dienesta, SIA “Lietišķās informācijas dienests”, viesi no Austrijas un Lielbritānijas.
Iesaistītās puses diskutēja par to, kādi ir informācijas atkalizmantošanas vienotie principi, par konkurenci publiskā sektora informācijas piedāvājumā un par to, kā nosakāma cena par informāciju.
Latvijas
pieredzi informācijas atkalizmantošanā pētījis arī ePSIplus analītiķis
Gerhards Vāgners (Austrija).
Kā vērtējat Latvijas pieredzi publiskā sektora informācijas atkalizmantošanā un EK direktīvas ieviešanā?
Latvija ir viena no retajām valstīm, kas publiskās informācijas izmantošanas jomā ir labi attīstīta. Šī prakse aizsākās jau sen, kopš valsts ieviesa brīvu politiku publiskās informācijas izmantošanas jomā. Informācijas atklātības ziņā Latvija ir pārāka par vairumu Austrumeiropas valstu un līdzinās Slovēnijai. Taču tas nav EK direktīvas dēļ, bet gan tāpēc, ka jau kopš neatkarības atgūšanas tika īstenota informācijas brīvas pieejamības politika. Taču pēdējā laikā redzama pavisam otrāda tendence – no atvērtības principa ir vēlēšanās pāriet uz slēgtāku politiku. Tas mani pārsteidz, jo Latvija ir viena no atvērtākajām valstīm Austrumeiropā. Patlaban valsts institūcijas cenšas vairāk pārdot datus un veidot konkurējošus produktus. Manuprāt, tas nav nepieciešams, jums ir daudz kompāniju šeit, kuras līdz šim ir labi strādājušas, piedāvājot augstas kvalitātes informāciju. Neesmu redzējis nevienu citu Austrumeiropas valsti, kurā būtu tik daudz specializēto tiešsaistes pakalpojumu, pat vairākās valodās. Šai ziņā Latvija ir laba vieta investoriem, jo šie informācijas piedāvātāji tirgū rada caurredzamību.
Vēlme padarīt informāciju slēgtāku ir redzama visās Austrumeiropas valstīs. Latvijai ir potenciāls kļūt par Baltijas valstu līderi, jo kompānijas no šejienes varētu sadarboties ar Igauniju un Lietuvu, piedāvāt pakalpojumus visai Baltijai. Investori vai ārvalstu kompānijas meklē informāciju ne tikai par Latviju, bet par visu Baltijas reģionu. Tāpēc svarīga informācijas pārskatāmība, lai investori ātri iegūtu vajadzīgo informāciju.
Informācijas atklātība un informācijas komerciālā atkalizmantošana ir divi dažādi jēdzieni, kaut arī Eiropā daļa politiķu šos jēdzienus cenšas skatīt vienkopus.
Ir daudz informācijas pakalpojumu veidu – publiskā valsts informācija, ģeogrāfiskie dati, biznesa informācija utt. Tūristiem, piemēram, svarīga ir satiksmes un laika apstākļu informācija. Tie visi ir vienkārši pakalpojumi. Tāpat ir jābūt atklātai informācijai par uzņēmumiem, par to, kā uzņēmumi ir savstarpēji saistīti. Tas nepieciešams tiem, kas vēlas attīstīt šeit biznesu. Uzņēmējiem nav izdevīgi gaidīt mēnešiem ilgi, lai uzzinātu kaut ko par šeit esošajiem uzņēmumiem, to uzticamību un vēsturi.
Kā būtu jāizceno publiskā sektora informācija?
Pamatinformācija būtu jāsniedz pa velti, taču informācijai, kas prasa izpēti un tiek īpaši apstrādāta, ir jābūt par maksu. Atklāts paliek jautājums – kur ir robežlīnija starp privāto un publisko sektoru? Jo publiskajam (valsts) sektoram jāsniedz tikai pamatpakalpojumi un augstas kvalitātes uzticami dati. Taču patlaban publiskais sektors cenšas konkurēt ar privāto. Šī diskusija notiek visās ES valstīs – kur jānovelk robeža. Ir pakalpojumi, kurus var sniegt pilnīgi neatkarīgi no valsts sektora. Tādējādi valsts var ietaupīt līdzekļus, turklāt privātās kompānijas tirgū darbojas elastīgāk. Dažkārt valdībai mēdz aptrūkties līdzekļu, bet privātie tos vieglāk spēj piesaistīt.
Eiropā šobrīd valdības cenšas piedāvāt vairāk pakalpojumus. Taču kompānijas, kas ilgus gadus darbojušās informācijas pakalpojumu jomā, tādējādi tiek izspiestas no tirgus. Tā nav godīga konkurence, jo valdība sniedz pakalpojumu, izmantojot nodokļu maksātāju naudu.
Kā mēs dzirdējām Latvijas nacionālajā sanāksmē, cenas, ko valdība prasa par informācijas izmantošanu, ir pārāk augstas. Piemēram, kompānijas, tai skaitā starptautiskās, vēlas iegūt ne tikai satiksmes vai ģeogrāfiskos datus par kādu konkrētu vietu, viņi vēlas daudz apjomīgāku informāciju un tā maksā pārāk dārgi, daudzi to pat nevar atļauties. Tā ir negodīga konkurence, jo tā izspiež mazās kompānijas no tirgus. Latvijas tirgus ir mazs. Ja kāda neliela kompānija vēlas radīt satiksmes un laika apstākļu pakalpojumu, tad tāpat nevar atļauties nopirkt šo informāciju. Problēma ir cenu neelastīgumā.
Kā ir ar normatīvajiem aktiem – tos taču jāpublisko valsts institūcijām?
Piemēram, Šveicē likumu datubāzi uztur privāta firma. Arī citās Eiropas valstīs tā ir. Daudzi ierēdņi uzskata, ka tikai valdības institūcija var izveidot autentisku publisko reģistru, taču tā nav. Galvenais ir kvalitāte, ja valsts institūcijas to nevar garantēt, tad lai to dara privātās. Publiskajā sektorā mēdz būt gan labi, gan vāji pakalpojumi.
Direktīva par publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu ir pārāk plaša un tā nenosaka konkrēti, kā būtu jārīkojas valdībām – vai publisko datu sniedzējiem būtu jābūt valsts vai privātā sektora pārraudzībā. Ja valdība veidotu produktus ar pievienoto vērtību, tad privātajām firmām zustu tirgus un cilvēki zaudētu darbu. Valdībai vajadzētu piedāvāt tikai pamatinformāciju, pildīt to, ko dēvē par “publisko uzdevumu”. Tā būtu tā informācija, kas nepieciešama visiem sabiedrības slāņiem, kā arī informācija, piemēram, minoritāšu vajadzībām.
