Izrādās, vairākās Eiropas Savienības valstīs jau kopš šā gadsimta sākuma par pasi svarīgāks ir cits dokuments – elektroniskās identifikācijas karte (eID), kura kalpo gan kā personu apliecinošs dokuments (un tālab ir derīga arī ceļošanai Eiropas Savienības teritorijā), gan vienlaikus izmantojama kā personas elektroniskās identifikācijas un autentifikācijas līdzeklis e-pakalpojumu saņemšanai un, kas ļoti svarīgi, - ietver sevī elektronisko parakstu.
Vienīgā valsts Baltijā bez eID
Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kurā identifikācijas kartes joprojām nav ieviestas. Igaunija to izdarīja jau 2002. gadā, un ar šo faktu lielā mērā tiek skaidrota arī ļoti veiksmīgā un plašā elektroniskās pārvaldes darbība mūsu ziemeļu kaimiņvalstī. Somijas iedzīvotāji šo dokumentu iepazina 2003. gadā, Zviedrijas – divus gadus vēlāk. Latvija, kā parasti, kuļas astē...Taču, tā kā Eiropas Savienībā eID izmanto tikai divpadsmit valstīs, tad mūsu trūcīguma apstākļos to neesamību varbūt arī varētu pieciest, ja vien uz priekšu nedzītu Eiropas Padomes prasības. Pērn maijā spēkā stājās grozījumi Eiropas Padomes 2002. gada regulā Nr. 1030/2002, kas nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem. Šie grozījumi ES valstīm uzliek pienākumu līdz 2011. gada maijam uzsākt minēto pilsoņu uzturēšanās atļauju izsniegšanu viedkaršu formātā, iekļaujot tajās biometrijas datus.
„Kartes nepilsoņiem tiks ieviestas saskaņā ar regulu. Uzskatu, ka arī Latvijas pilsoņiem vienlaikus būtu jāievieš identifikācijas kartes. Būtu aplami un izšķērdīgi dažādos laikos ieviest divas konceptuāli atšķirīgas kartes, no kurām vienā – nepilsoņu kartē – nebūtu iekļauts e-paraksts, tādējādi daļai Latvijas iedzīvotāju liedzot daudzu e-pakalpojumu saņemšanu,” šādu viedokli pauž Edgars Zalāns, kura vadītā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija tagad ir atbildīga par eID ieviešanu.
"Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kurā identifikācijas kartes joprojām nav ieviestas."
Arī Valda Dombrovska vadītās valdības rīcības plānā ir paredzēts, ka Ministru kabinetā ir jāiesniedz elektronisko identifikācijas karšu koncepcijas projekts. Lai koncepciju izstrādātu, ar īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās 2008. gada 13. marta rīkojumu Nr.1-15/3 „Par darba grupas izveidi universālo identifikācijas karšu koncepcijas izstrādei” tika izveidota starpministriju darba grupa, kurā tika iekļauti pārstāvji no Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta (ĪUMEPLS), Iekšlietu ministrijas (IeM), tostarp Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) un Drošības policijas, Vides ministrijas, Finanšu ministrijas (FM), Ekonomikas ministrijas, Valsts kancelejas, Aizsardzības ministrijas, Satiksmes ministrijas (SM) un citām iestādēm. Ekspertu statusā darba grupā piedalījās pārstāvji no Datu valsts inspekcijas, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) un Latvijas Hipotēku un zemes bankas.
Koncepcijas garā birokrātijas bārda
Identifikācijas karšu tapšanai ir priekšvēsture ar garu birokrātijas bārdu.
- Valdība jau 1999. gada decembrī izskatīja IeM izstrādāto personu apliecinošo un ceļošanas dokumentu koncepcijas projektu. Tika nolemts pārstrādāt koncepcijas projektu par pasu veida dokumentiem un līdz 2003. gada 3. janvārim to iesniegt izskatīšanai valdībā, kā arī organizēt koncepcijas projekta par karšu veida dokumentiem izstrādāšanu un noteiktā kārtībā to iesniegt MK.
- Ar MK 2000. gada 16. maija sēdes lēmumu tika akceptēta IeM izstrādātā identifikācijas karšu (ID) koncepcija un bija plānots ID izsniegšanu sākt 2002. gada 1. jūlijā.
- MK 2001. gada 11. septembra sēdē tika akceptēti grozījumi ID koncepcijā un uzdots IeM to precizēt, paredzot saņemt ID ar plašu funkcionalitātes mikroprocesoru, ko būtu iespējams izmantot arī vēlēšanu procedūrā.
- MK 2004. gada 10. februāra sēdē tika pieņems lēmums IeM sagatavot un iesniegt Valsts kancelejā Ministru prezidenta rīkojuma projektu par starpministriju darba grupas izveidošanu personas apliecību koncepcijas izstrādāšanai, paredzot, ka šo apliecību ieviešana saskaņojama ar e-paraksta ieviešanu Latvijā.
- MK 2004. gada 5. oktobra sēdē tika nolemts personu apliecību ieviešanu atlikt līdz laikam, kad tiks pieņemtas vienotas ES prasības attiecībā uz personas apliecībām kā ceļošanas dokumentiem un elektroniskās identitātes nesējiem.
- Pamatojoties uz MK 2006. gada 15. augusta un 31. oktobra sēdē nolemto, lai izvērtētu iespēju personas apliecības izmantot veselības kartes un e-paraksta radīšanas/lietošanas līdzekļu nesēja funkcionalitātes nodrošināšanai, ar IeM rīkojumu 2007. gada 19. februārī tika izveidota darba grupa, kura vienojās par šādu ID funkcionalitāti: personu apliecinošs un ceļošanas dokuments ES teritorijā; personas elektroniskās identifikācijas un autentifikācijas līdzeklis e-pakalpojumu saņemšanai; e-paraksta radīšanas/lietošanas līdzekļu nesējs.
- Šādu eID funkcionalitāti 2008. gada 11. septembrī atbalstīja arī IKT nozares ekspertu pārstāvji īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās vadītajā konsultatīvajā padomē. Vienlaikus tika atzīts, ka dažādu objektīvu iemeslu dēļ eID apvienošana ar veselības karti vai elektronisko Eiropas veselības karti, kā arī autovadītāja apliecību nav iespējama.
Kā redzams, kopš pagājušā gadsimta beigām ar identifikācijas karšu lietām ir nodarbojušies daudz ierēdņu un sarakstīts daudz papīru. Tā kā šajā laikā tika likvidēts ĪUMEPLS, valsts elektroniskās pārvaldes jomu un, loģiski, arī eID ieviešanas lietas pārņēma RAPLM, aizvadītajā rudenī koncepcijas projektu aizvadot līdz Ministru kabineta komitejai. Atliek vien piebilst, ka eID nesagaidot, VAS „Latvijas Pasts” (LP) un SIA „Lattelecom” paspārnē 2005. gadā tika „iedēts” e-paraksta pakalpojumu projekts. Tam jau iztērēti vairāki miljoni valsts naudas, bet neērtās un dārgās viedkaršu iegūšanas un lietošanas dēļ e-paraksta izmantotāju skaits ir aptuveni 30 tūkstoši valsts iedzīvotāju, turklāt lielākā daļa no tiem – valsts un pašvaldību iestādēs strādājošie, kuriem sertifikātus apmaksā valsts. Saprotot, ka gausā apgūšanas tempa dēļ projekts nav finansiāli izdevīgs, LP 2008. gada aprīlī atteicās no pakalpojuma sniegšanas, un SM to uzdeva pārņemt Latvijas Valsts radio un televīzijas centram (LVRTC). Taisnības labad jāsaka, ka izvēlētais risinājums –tieši viedkarte kā droša elektroniskā paraksta nesējs - tika izvēlēts, par argumentu minot iespēju līdzšinējo pieredzi izmantot droša elektroniskā paraksta radīšanas rīku iestrādei eID.
Kas ko darīs
Koncepcijas projektā eID ieviešanas aprises izklāstītas 34 lappusēs, piedāvājot trīs risinājumus, no kuriem izskatīšanai valdībā informācijas un tehnoloģiju ekspertu padome 9. decembrī nolēma virzīt 3. variantu, ko RAPLM īsumā skaidro šādi.
„Lai ieviestu eID karti, RAPLM piedāvā ieviest partnerības, tādējādi maksimāli samazinot projekta realizācijas finansiālos un tehnoloģiskos riskus. Ministrijas risinājums nodrošinās klientam ērtāku apkalpošanu vienuviet - Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PLMP).
PMLP nodrošinās eID karšu izsniegšanu, savukārt privātais partneris - uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja (USPS) funkcijas. Tāpat paredzēts, ka privātais partneris nodrošinātu nepersonalizēto karšu izgatavošanu, sertifikātu ģenerēšanu, konfigurāciju, atsaukšanas sarakstu uzturēšanu, laika zīmogošanu, kā arī veiktu ar eID ieviešanu saistīto pakalpojumu attīstību, popularizēšanu, integrāciju un uzturēšanu un uzturētu lietotāju atbalsta centru.
RAPLM piedāvātais risinājums paredz, ka privātā partnera piesaistes gadījumā piecu gadu laikā valsts budžetā tiktu iekasēti vairāk nekā 2,8 miljoni latu.”
"Kopš pagājušā gadsimta beigām ar identifikācijas karšu lietām ir nodarbojušies daudz ierēdņu un sarakstīts daudz papīru."
Vēl plānots, ka eID karšu koncepcija tiktu īstenota 2010. gadā no ES struktūrfondu programmu līdzekļiem, bet turpmāk - no kārtējā gada valsts budžeta līdzekļiem. Kopumā līdz 2014. gadam eID ieviešana izmaksātu 9,2 miljonus latu, šajā laikā plānots izsniegt vairāk nekā 800 tūkstošus dokumentu, iespējamie ieņēmumi plānoti 8,2 miljonu latu apmērā, un tādējādi, kā liecina koncepcijas projekta aplēses, no valsts budžeta būtu vajadzīgs vien nedaudz vairāk par miljonu.
Projekta izmaksu aplēses un riski
Koncepcijas projektā aprakstītais pakalpojums iedzīvotājiem šķiet ļoti ērts – visas formalitātes var nokārtot PMLP teritoriālajās nodaļās, elektroniskās uzturēšanās atļaujas nodeva būtu 10 latu, viedkartes sertifikātu radīšanas cenu pašlaik Latvijā vienīgais USPS – Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) aprēķinājis 3,98 latu vērtībā, laika zīmogu cena, piemēram, 120 zīmogiem uz pieciem gadiem vienam lietotājam būtu 1,30 latu.
Taču koncepcijas projekta īstenošanas 3. variantā, ko šobrīd jau virza izskatīšanai MK, ir minēti šādi trūkumi:
- ar iepirkuma procedūru saistīti projekta ieviešanas riski;
- iespējami riski, kas jākontrolē noslēgtajā līgumā par pakalpojumu nepamatoti augsto cenu nākotnē;
- jāizstrādā stingra kontroles sistēma pār karšu izdošanas procesu, lai netiktu apdraudēta datu drošība;
- ja tiesības sniegt USPS pakalpojumu iegūst jauns pakalpojuma sniedzējs, sertifikācijas pakalpojumu sniegšanu turpina LVRTC radīt zaudējumus un sertifikācijas pakalpojumu pārņemšanā no LP ieguldītā nauda nav atgūstama;
- ja tiesības sniegt USPS pakalpojumu iegūst jauns pakalpojuma sniedzējs, no valsts budžeta vēl divus gadus ir jāuztur LVRTC izsniegtie sertifikāti.
Šis uzskaitījums liecina, ka LVRTC visizdevīgāk būtu tā arī palikt vienīgajam uzticamo pakalpojumu sniedzējam Latvijā, kaut gan tajā pašā ekspertu sanāksmē 9. decembrī izskanēja doma, ka varētu būt tā, ka līdzīgu pakalpojumu sniedzēji ārvalstīs, kam ievērojami lielāka pieredze un plašāks pakalpojumu tirgus, varētu startēt iepirkuma konkursā ar zemāku cenu.
Domstarpības un neskaidrība aprēķinu lietās
Kā jau Latvijā ierasts, kur parādās liela nauda, tur arī domstarpības. Arī ar šo eID koncepcijas projektu no paša sākuma nevedas gludi.
FM 2009. gada janvārī ĪUMEPLS nosūtīja atzinumu, kurā norāda, ka neatbalsta koncepcijā paredzēto risinājumu un tā tālāku virzīšanu izskatīšanai valdībā. Galvenie iebildumi bija šādi:
- eID kartes bija paredzētas kā obligātas, kuras par samaksu Ls 10 un Ls 5 (bērniem un pensionāriem) būtu jāiegādājas visiem valsts iedzīvotājiem.
- No eID kartes iegādes valsts iedzīvotāji nesaņemtu pietiekamu labumu, jo eID karte nodrošinātu tikai tās pašas iespējas kā pase: personas identifikācija un ceļošana (elektroniskā paraksta iespējas tā neietvertu. Tā ietvertu tikai platformu elektroniskajam parakstam un to par atsevišķu samaksu ar laiku varētu dabūt klāt). Rezumējot: valsts iedzīvotājiem par saviem līdzekļiem nāktos iegādāties 2 personas identifikācijas dokumentus, kas no funkcionālā viedokļa neatšķirtos viens no otra.
- Koncepcijas projekta ieviešanai būs nepieciešami ievērojami papildu līdzekļi no valsts budžeta.
Koncepcija tika pārstrādāta, un 2009. gada 9. aprīlī notika starpministriju sanāksme par minēto jautājumu, kurā tika panākta vienošanās par FM iebildumiem.
- Jaunākajā koncepcijas projektā eID kartes vairs nav paredzētas kā obligātas.
- Identifikācijas karte ietvers arī elektronisko parakstu (USPS pakalpojumi tiks iepirkti konkursa kārtībā).
- Finansējums eID ieviešanai tiks iegūts no iekasētajām nodevām un no ES struktūrfondu līdzekļiem.
- Citi FM atzinumā norādītie iebildumi par koncepcijas projekta finansiālo aspektu vairs nav aktuāli, jo koncepcijas projekta atbalstāmais variants tika pārstrādāts.
Bet 9. novembrī MK komitejā atkal tiek lemts neatbalstīt RAPLM iesniegto rīkojuma projektu un koncepcijas projektu, uzdodot ministrijai:
- atkārtoti izvērtēt katra izstrādātā varianta tehniskos un finansiālos aspektus, kā arī atbalstāmo variantu koncepcijas īstenošanai;
- izvērtēt komitejas sēdes laikā izteiktos LVRTC un SIA "First Data International" ekspertu priekšlikumus un, ja nepieciešams, precizēt koncepcijas projekta redakciju;
- atkārtoti saskaņot koncepcijas projektu ar IeM un SM;
- saskaņoto rīkojuma projektu un koncepcijas projektu iesniegt atkārtotai izskatīšanai.
Domā, ko gribi, saproti, kā gribi
Gada nogale nāca ar nelielu skandālu: E.Zalāns pameta Ministru kabineta komitejas sēdi, kurā kārtējo reizi „mocīja” eID koncepcijas projektu, paziņojot, ka Ministru kabinetā nepamatoti tiek novilcināta lēmuma pieņemšana par piemērotāko risinājumu elektronisko identifikācijas karšu ieviešanai. „Finanšu ministrs, neiedziļinoties jautājuma būtībā, izsaka destruktīvus apgalvojumus, tādējādi apzināti kavējot valdību pieņemt lēmumu. Šāda rīcība ved valdību strupceļā.”
RAPLM paziņojumā teikts: „Tikai pēc asām diskusijām, kuru absurduma dēļ reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs pameta sēžu zāli, valdības komiteja pieņēma lēmumu virzīt uz valdības sēdi koncepciju par identifikācijas kartēm.”
"Kur parādās liela nauda, tur arī domstarpības."
Atliek vien minēt, kāda izvērsīsies drīzumā gaidāmā koncepcijas projekta apspriešana valdībā. Saeimas priekšsēdētāja biedre Solvita Āboltiņa LTV1 raidījumā „Kas notiek Latvijā?” 6. janvārī, apspriežot dialoga trūkumu koalīcijas partneru starpā, saistībā ar minēto koncepciju piebilda – tas ir liels deviņu miljonu latu vērts projekts, un ir aizdomas par nepamatotu sadārdzinājumu 600 tūkstošu latu apmērā, turklāt izmaiņas esot gaidāmas arī Eiropas Padomes nostādnēs šajā laukā, tā ka valsts nauda varot tikt izmesta vējā.
MK komitejas protokolā eksperta statusā minētā uzņēmuma SIA "First Data International" izpilddirektora vietnieks Uldis Bērziņš publikācijā portālā „CitaDiena” raksta: „Koncepcijā atrodamas gan faktoloģiskas neprecizitātes, gan būtiskas kļūdas, kas rāda – cilvēkiem, kas to gatavojuši, pietrūcis izpratnes par problēmu. Tomēr bēdīgākais ir tas, ka koncepcija (kuras viens no mērķiem ir veicināt valsts elektronisko pakalpojumu ieviešanu) skata problēmu ļoti šauri – kā nepieciešamību izdot ID kartes ar e-paraksta funkciju. Koncepcijā trūkst plašākas izpētes, kas vēl nepieciešams, lai nodrošinātu e-paraksta ilgtermiņa attīstību.” Tiek pārmesti arī ne visai akurāti naudas aprēķini, atsevišķu organizāciju interešu lobēšana. E.Zalāns šādus pārmetumus noraksta uz privāto interešu rēķina konkurences cīņā. Visā šajā dancī zūd skaidrība par iedzīvotājiem un valstij labāko risinājumu.
Savukārt Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija, kas ļoti cieši piedalījusies darba grupā RAPLM, uzsver: „Tieši šajā laikā, kad resursu, procesu un izmaksu ekonomija ir izvirzīta kā valsts galvenā prioritāte ekonomiskās krīzes pārvarēšanai, ir nepieciešams nekavējošs darbs pie koncepcijas projektā izvirzītās eID funkcionalitātes turpmākas izstrādes un ieviešanas."
