TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
22. novembrī, 2022
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Tiesāšanās
TĒMA: Tieslietas
12
12

Vulgāri izteicieni sociālo mediju platformās – vai vienmēr ir uzskatāmi par aizskarošiem?

FOTO: Zane Bitere, LETA.

Nereti interneta vidē var saskarties ar komentāriem vai viedokļiem, kas pausti, izmantojot rupjus un nepieklājīgus vārdus vai izteicienus. Vai vienmēr vulgāri izteikumi ir vērtējami kā godu un cieņu aizskaroši? LV portāls apskata jaunākās Augstākās tiesas atziņas šajā jautājumā.

īsumā
  • Ar iegādātās preces kvalitāti neapmierināts interneta veikala pircējs sociālā medija platformas Facebook interešu grupā bija publicējis pārdevēju kritizējošu komentāru, cita starpā, veltot pārdevēja pārstāvim apzīmējumu neliterārā valodā, kura nozīme ir “melis, pļāpa, muldoņa”.
  • Pārdevējs (komercsabiedrība) un tā pārstāvis vērsās tiesā ar prasību, kurā lūdza uzdot pircējam – komentāra autoram – to atsaukt, atvainoties prasītājiem un samaksāt kompensāciju par goda un cieņas aizskārumu.
  • Pirmās instances tiesa un apelācijas instances tiesa apmierināja prasītāju prasību, taču Senāts apelācijas instances tiesas spriedumu atcēla un nodeva lietu izskatīšanai no jauna.
  • Senāts konstatēja, ka tiesa nav nošķīrusi juridiskas personas un fiziskas personas goda un cieņas aizskāruma aspektus.
  • Vērtējot komersanta reputāciju, noteicošais ir komerciālais aspekts vai tas, kā un vai attiecīgie apgalvojumi ietekmējuši uzņēmuma komercdarbību.
  • Attiecībā uz fiziskās personas goda un cieņas aizskāruma vērtējumu noteicošais ir morālais aspekts, kā ir ticis ietekmēts personas sabiedriskais vērtējums (gods) un pašnovērtējums (cieņa).
  • Tas, ka komentārs izteikts vulgārā stilā, nevar būt vienīgais kritērijs izteikuma atzīšanai par godu un cieņu aizskarošu.

Civillikuma 2352.1 pantā noteikts – katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai, kā arī saņemt mantisku kompensāciju par šādas darbības rezultātā nodarīto morālo kaitējumu. 

Vulgārismi ir rupji vārdi vai izteicieni. Daļa rupjo vārdu nosauc parādības, kuras pieklājīgā runā nav pieņemts minēt. Savukārt otra daļa rupjo vārdu nosauc tādas parādības, kuras pašas par sevi nav nepieklājīgas vai rupjas, piemēram, snuķis – cilvēka deguns, purns – seja, taču šos vulgārismus pieklājīgā runā nelieto tāpēc, ka to emocionālā nokrāsa izsaka runātāja negatīvu attieksmi pret nosaukto parādību.

Par vulgārismiem uzskatāmi arī dažādi lamuvārdi, kas visbiežāk ir dzīvnieku vai priekšmetu nosaukumi, ar kuriem cilvēkam vai dzīvniekam piedēvē attiecīgajam dzīvniekam vai priekšmetam raksturīgās īpašības, piemēram, lapsa, cūka, zoss – attiecībā uz cilvēku.1

Vulgārs komentārs par sniegto pakalpojumu

Ar iegādātās preces kvalitāti neapmierināts interneta veikala pircējs sociālā medija platformas Facebook interešu grupā bija publicējis pārdevēju kritizējošu komentāru, cita starpā, veltot pārdevēja pārstāvim apzīmējumu neliterārā valodā. Proti, pircējs interneta lietotnē ierakstīja komentāru, kurā, izmantojot vulgārismu, pārdevēja pārstāvi nosaucis vārdā, kura nozīme ir “melis, pļāpa, muldoņa”, jo tas nav pildījis pircējam doto solījumu. Komentārā pieminētās personas – pārdevējs (komercsabiedrība) un tā pārstāvis – vērsās tiesā ar prasību, kurā lūdza uzdot pircējam – komentāra autoram – to atsaukt, atvainoties prasītājiem un samaksāt kompensāciju par goda un cieņas aizskārumu (1000 eiro katram).

Ar Rīgas rajona tiesas 2021. gada 8. aprīļa spriedumu2 (pirmās instances tiesa) prasība tika daļēji apmierināta, atzīstot vairumu no pircēja komentāros norādītajām ziņām par nepatiesām un uzliekot pienākumu pircējam publiski rakstveidā atvainoties pārdevējam un tā pārstāvim Facebook vietnē, kā arī samaksāt katram prasīto mantisko kompensāciju.

Pircējs pārsūdzēja pirmās instances tiesas spriedumu, bet arī Rīgas apgabaltiesa (apelācijas instances tiesa) ar 2021. gada 18. oktobra spriedumu3 pārdevēja un tā pārstāvja prasību apmierināja, norādot, ka pircēja izteikumi, kā, piemēram, “mans ieteikums pēc piedzīvojumiem ar pārdevēju un pārdevēja pārstāvi ir īss un kodolīgs – apdomājiet labi pirms pērkat vai saņemat garantijas remontu. Esiet uzmanīgi ar šo viltīgo un negodprātīgo cilvēku…”, “es tikai ielikšu pāris bildes, lai zina kāds pārdevēja pārstāvis ir DIRSĒJS”, “lieta jau ir tajā, ka pārdevēja pārstāvis naudu paņem, bet dokumentus neiedod”, ir nepatiesi un godu un cieņu aizskaroši, tādi, kas Facebook interešu grupas dalībniekiem atstājuši negatīvu iespaidu par pārdevēju.

Juridiskas un fiziskas personas goda aizskaršana ir jānošķir

Par apelācijas instances tiesas spriedumu pircējs iesniedza kasācijas sūdzību Augstākajā tiesā, norādot, ka apelācijas instances tiesa par nepatiesām ziņām atzinusi rindkopas, kurās nav ietvertas ziņas vai viedoklis un kuras nav vērtējamas kā nepatiesas vai godu un cieņu aizskarošas, turklāt atsevišķi teikumi ir izrauti no konteksta, līdz ar to nepareizi uztverti, kā arī lietā nav strīda par to, ka pircēja iegādātajam priekšmetam bija defekti un pārdevējs par to ir zinājis. Pircējs arī uzsvēris, ka tiesa nav pieņēmusi un vērtējusi pircēja iesniegtos pierādījumus, kas liecinājuši par to, ka pārdevēja apgrozījums pēc notikušā nav samazinājies, bet gluži pretēji – palielinājies.

Izskatot pircēja iesniegto kasācijas sūdzību, Senāts atzina, ka apelācijas instances spriedums ir atceļams un lieta nododama izskatīšanai no jauna.4

Senāts konstatēja, ka apelācijas instances tiesa spriedumā ir apspriedusi tikai fiziskās personas goda un cieņas aizskāruma aspektus un izdarītos secinājumus attiecinājusi gan uz pārdevēja pārstāvi kā fizisku personu, gan uz pārdevēju kā komersantu, kas būtībā ir atšķirīgi tiesību subjekti, bet katra prasītāja tiesību aizskārums šajā gadījumā ir vērtējams nošķirti.

Valsts pienākums aizsargāt personas godu izriet no Satversmes 95. panta, un likumdevējs jēdzienu “gods” attiecinājis arī uz juridisko personu reputāciju, tomēr, kaut arī juridiskām personām ir tiesības aizstāvēties pret apmelojošiem apgalvojumiem, pastāv atšķirība starp komersanta reputācijas interesēm un personas interesi uz sava kā indivīda goda un cieņas neaizskaramību.

Pastāv atšķirība starp komersanta reputācijas interesēm un personas interesi uz sava kā indivīda goda un cieņas neaizskaramību.

Ja, vērtējot komersanta reputāciju, noteicošais ir komerciālais aspekts vai tas, kā un vai attiecīgie apgalvojumi ietekmējuši uzņēmuma komercdarbību, tad attiecībā uz fiziskās personas goda un cieņas aizskāruma vērtējumu noteicošais ir morālais aspekts, proti, tas, vai un kā ir ticis ietekmēts personas sabiedriskais vērtējums (gods) un pašnovērtējums (cieņa).

Senāts jau iepriekš atzinis5, ka ir svarīgi nošķirt, vai aizskarošie apgalvojumi, kas reizēm var būt izteikti ar rupjām vārdkopām, attiecas uz personas privāto vai ģimenes dzīvi vai uz tās profesionālo darbību. Ir būtiski noskaidrot apgalvojumu publiskošanas mērķi un iemeslus, kādēļ izvēlēti aizskarošie izteikumi.

Lai sniegtu asu un negatīvu personas vērtējumu, jāpastāv zināmam pamatam, piemēram, kādiem notikumiem, vai arī cietušais pats veicis kādas darbības, kas radījušas pamatu konkrētam viņa personības vai darbības vērtējumam (šajā nozīmē).

Pirmo reizi vērtē sociālā medija platformas interešu grupā publicētu saraksti

Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē izteikta atziņa6, ka valodas stils kā izteiksmes forma ir daļa no saziņas, tādēļ tas ir aizsargājams. Senāts norādīja, ka tiešsaistes sociālā medija platformas grupās, kur kādas jomas interesenti apspriež savu pieredzi saistībā ar iegādāto preču kvalitāti un apkalpošanas servisa pieejamību, ir pieļaujama gan pozitīvu, gan negatīvu atsauksmju jeb komentāru ievietošana. Tā ir atzīstama par ierastu un lietderīgu praksi, kas atbilst sabiedrības interesēm un šādu grupu izveidošanas mērķim.

Konkrētajā gadījumā pircējs interneta lietotnē ierakstījis komentāru, kurā pārdevēja pārstāvi nosaucis par “dirsēju”, jo pārdevējs nav pildījis pircējam doto solījumu.

Nav šaubu, ka parastā sarunvalodā šāds personas apzīmējums var tikt uzskatīts par aizskarošu.

Tomēr Senāts vērsis uzmanību, ka skaidrojošajā sinonīmu vārdnīcā redzams, ka šāds apzīmējums pieskaitīts vulgārismiem ar nozīmi “melis, pļāpa, muldoņa”.

Savukārt no Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakses izriet, ka arī vulgāri un aizskaroši izteicieni, ja tie lietoti, lai izceltu domu, uzsvērtu kādu sabiedrībai nozīmīgu jautājumu, un ir izteikti atbilstošā forumā, attiecīgos apstākļos var būt piemēroti. Pat ja kāds attiecīgā izteiciena lietošanu varētu uzskatīt par bezgaumīgu, tiesai būtu jāapsver, kā to uztvertu saprātīga persona, kurai ir vidusmēra jūtīguma un tolerances slieksnis.

Senāts arī skaidroja, ka, vērtējot, vai neliterārā leksikā izteiktais komentārs aizskāris personas godu un cieņu, tiesai jāapsver, vai šādu valodas lietojumu nenoteic saziņas stila specifika attiecīgajā sociālā medija platformā un konkrētajā lietotāju grupā. Ja šādā platformā saistībā ar noteiktu uzņēmējdarbības praksi, kas var tikt uzskatīta par maldinošu un klientiem kaitējošu, pausts kritisks komentārs, kas nav nepatiess pēc būtības, tas, ka komentārs izteikts vulgārā stilā, nevar būt vienīgais kritērijs izteikuma atzīšanai par godu un cieņu aizskarošu.

Tas, ka komentārs izteikts vulgārā stilā, nevar būt vienīgais kritērijs izteikuma atzīšanai par godu un cieņu aizskarošu.

Lai noskaidrotu, vai paustas nepatiesas, godu un cieņu aizskarošas ziņas, visi izteikumi pakļaujami trīs soļu testam, kurā izvērtējams:

  • vai minētie izteikumi ir ziņa vai viedoklis;
  • ja izteikumi satur ziņas, – vai ziņas ir patiesas vai nepatiesas;
  • ja ziņas ir nepatiesas, vai tās aizskar personas godu un cieņu, turklāt šāds tests izpildāms atsevišķi attiecībā uz katru norādīto ziņu.

Savukārt, ja izteikumi ir viedoklis, jāpārbauda, vai tas nav pārmērīgi aizskarošs. Proti, atbilstoši Civillikuma 2352.1 panta pirmajai daļai atbildība iestājas arī par nepamatota un aizskaroša viedokļa paušanu bez jebkādas faktiskās bāzes, tas ir, gadījumos, kad viedoklis ir rupjš un klaji aizskarošs. Lai konstatētu, vai izteikums atbilst jēdzienam “ziņas” vai “viedoklis”, jāanalizē konfliktsituācijas apstākļi, un noteicošie kritēriji ir:

  • izteikumu kopējais konteksts;
  • nozīme, ko šādam izteikumam varētu piešķirt neitrāla persona;
  • izteikuma autora skaidrojumi.

Senāts atzinis, ka ne pirmās, ne apelācijas instances tiesa pircēja izteikumus nav analizējusi šādā aspektā, tādēļ lieta nodota izskatīšanai no jauna apelācijas instances tiesā.

1 Pieejams: http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/leksikologija/leksikolog/leks21.htm.

2Rīgas rajona tiesas spriedums lietā Nr. C33405620.

3 Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas spriedums lietā Nr. C33405620.

4 Senāta spriedums lietā Nr. SKC-327/2022.

5 Senāta spriedums lietā Nr. SKC-40/2019.

6 UJ v. Hungary. Pieejams: https://hudoc.echr.coe.int/eng#{%22itemid%22:[%22001-105715%22]}.

Labs saturs
12
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU