Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Ivars Soikāns, LETA
Sabiedrībā plašu rezonansi izraisīja lieta, kurā Valsts policija, nolūkā konstatēt narkotisko vielu klātbūtni kādas kundzes izaudzētajās kaņepēs, no dārza izrāva 363 kaņepju stādus. Pēc tam, kad narkotiskās vielas kaņepēs netika konstatētas, tika aizsākts tiesvedības process par Valsts policijas nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu. LV portāls apskatīja Augstākās tiesas nolēmumā, ar kuru tika pielikts punkts minētajai tiesvedībai, paustās atziņas.
Saskaņā ar Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī pretkursoru likumīgas aprites likuma 6. pantu Latvijā ir aizliegts audzēt:
Savukārt rūpnieciskām vajadzībām, kā arī dārzkopības mērķiem, atļauts audzēt sējas kaņepes (Cannabis sativa subsp. sativa), ņemot vērā, ka:
Zemes īpašniekiem, nomniekiem un tiesiskajiem valdītājiem ir pienākums iznīcināt savas zemes platībā augošos augus, kurus aizliegts audzēt saskaņā ar likumu.
Krimināllikuma 256. pants nosaka kriminālatbildību par narkotisko vai psihotropo vielu saturošu augu neatļautu sēšanu vai audzēšanu.
2018. gadā Valsts policija, aizdomās par kaņepju audzēšanu, kādas personas dārzā izrāva 363 kaņepju stādus un aizveda uz ekspertīzi, lai noskaidrotu, vai šīs kaņepes satur narkotiskās vielas. Tās netika atrastas, un kriminālprocesu izbeidza.
Persona vērsās Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrā (Ģenerālprokuratūrā) ar iesniegumu par mantisko zaudējumu 1089 eiro un nemantiskā kaitējuma 3000 eiro atlīdzinājumu.
Ģenerālprokuratūra nolēma pieteicējai atlīdzināt tikai mantiskos zaudējumus 27,23 eiro apmērā, kas nodarīti saistībā ar kriminālprocesa ietvaros veiktās kratīšanas laikā izņemtajiem 363 kaņepju stādiem.
Nepiekrītot Ģenerālprokuratūras lēmumam, persona vērsās tiesā.
Administratīvā rajona tiesa pieteikumu noraidīja, tāpēc persona iesniedza apelācijas sūdzību par spriedumu daļā, ar kuru pirmās instances tiesa noraidīja pieteikumu par nemantiskā kaitējuma 3000 eiro apmērā atlīdzinājumu.
Administratīvā apgabaltiesa 2021. gada 21. janvārī nosprieda daļēji apmierināt personas pieteikumu par nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu un uzlikt par pienākumu Latvijas Republikai viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas atlīdzināt pieteicējai nemantisko kaitējumu 1500 eiro apmērā.
Apgabaltiesa spriedumā norādījusi, ka atlīdzinājums nosakāms naudā tādēļ, ka ar veikto kratīšanu aizskartas pieteicējas tiesības uz privātās dzīves un mājokļa neaizskaramību. Vienlaikus tiesa arī atzinusi, ka iejaukšanās pieteicējas tiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību un īpašuma neaizskaramību bija noteikta ar likumu, tai bijis leģitīms mērķis, bet konkrētajos apstākļos un veidā, kādā tā notika, tā bija acīmredzami nesamērīga. Policijas darbinieki, veicot kratīšanu, nebija ievērojuši samērīguma principu, kas izpaudies tajā, ka policija, nepārliecinoties, vai tiek audzētas narkotiskās kaņepes, iznīcinājusi visus stādus.
Policija, nepārliecinoties, vai tiek audzētas narkotiskās kaņepes, iznīcinājusi visus stādus.
Par minēto Administratīvās apgabaltiesas spriedumu Ģenerālprokuratūra iesniedza kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam (Senātam), uzskatot, ka apgabaltiesa pieļāvusi procesuālo tiesību normu pārkāpumus, kas noveduši pie nepareizas izspriešanas, piemēram, norādot, ka, ņemot vērā kriminālprocesuālo darbību raksturu, kriminālprocesā nav iespējams neskart personas pamattiesības un iestādes rīcība, veicot kratīšanu, bija tiesiska. Tiesa neesot ņēmusi vērā to, ka pieteicējai jau tikuši atlīdzināti zaudējumi saistībā ar izņemtajiem kaņepju stādiem, turklāt pieteicēja norādījusi, ka kaņepes īpašumā iesējas arī pašas, un, kaut arī pieteicēja norādījusi, ka sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu uzmanība bijusi apgrūtinoša, tomēr pieteicējas rīcība, sniedzot intervijas gan par kriminālprocesu, gan administratīvā procesa norisi, liecina, ka pieteicēja pati nevairās no sabiedrības uzmanības.
Šīgada 21. aprīlī Senāts atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu1, ar kuru daļēji apmierināts personas pieteikums par nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu un noteikts to atlīdzināt 1500 eiro apmērā. Senāts atzinis, ka Apgabaltiesas spriedumā ir vairākas nepilnības, tomēr tās nav ietekmējušas lietas rezultātu.
Lietā nebija strīda par to, ka policijas rīcība pēc tam, kad tika saņemts ekspertīzes atzinums, izrādījās nepamatota. Strīds bija par to, vai pieteicējai bija nodarīts kaitējums, un cik lielā mērā tas ir atlīdzināms.
Kratīšana tās izdarīšanas brīdī bija tiesiska, līdz ar to varētu tikt pieņemts, ka personas pamattiesību ierobežojums ir attaisnojams, tomēr vēlāk tika konstatēta kratīšanas nepamatotība, proti, kaņepēs netika atrastas narkotiskās vielas.
Kā atzinis Senāts, Administratīvā apgabaltiesa ir pareizi piemērojusi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma normas, jo ir vērtējusi cēloņsakarību starp izdarīto kratīšanu un kaitējuma iestāšanos, pieteicējas līdzatbildību, aizskarto tiesību un ar likumu aizsargāto interešu nozīmīgumu, aizskāruma smagumu un citus apstākļus, kā rezultātā noteikusi atbilstošu atlīdzinājuma veidu.
Senāts par pamatotu atzinis Administratīvās apgabaltiesas secinājumu, ka iepriekšējo stāvokli, kāds bija pirms kaitējuma nodarīšanas, nav iespējams atjaunot, kratīšanu nevar pavērst par nenotikušu un pieteicējas pārdzīvojumus padarīt par nebijušiem. Tas, vai kaņepes pieteicējas īpašumā iesējās arī pašas, neietekmē minēto.
Senāts arī norādīja, ka nepiekrīt Administratīvās apgabaltiesas secinājumam, ka nemantiskais kaitējums personai radies tāpēc, ka minētais gadījums izpelnījies plašu rezonansi publiskajā telpā, jo atbildība par publikāciju saturu un ar to nodarīto iespējamo nemantisko kaitējumu gulstas uz plašsaziņas līdzekļiem, nevis valsti.
Tomēr Administratīvā apgabaltiesa, nosakot kaitējuma atlīdzinājumu, nav ņēmusi vērā notikuma atspoguļošanu plašsaziņas līdzekļos, bet gan kratīšanas faktu kā iejaukšanos pieteicējas privātajā dzīvē, tiesību uz īpašuma pārkāpumu un pieteicējai nodarīto veselības kaitējumu, tādēļ Senāts secināja, ka šī kļūda nav ietekmējusi sprieduma rezultātu pēc būtības.
1 Lieta Nr. SKA-373/2022 (A420171519).
