Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Zane Bitere, LETA
Ceturtdien, 10. martā, plkst. 12.00 tika atsākta Satversmes tiesas sēde, kurā turpinājās Satversmes tiesas priekšsēdētāja vēlēšanas. Par Satversmes tiesas priekšsēdētāju tiesneši, aizklāti balsojot, ar visa tiesnešu sastāva absolūto balsu vairākumu no sava vidus ievēlēja Aldi Laviņu. Savukārt par Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieci ievēlēta Irēna Kucina.
Šā gada 11. februārī Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova atstāja Satversmes tiesas tiesneša amatu. Sanita Osipova Satversmes tiesas tiesneša amatā stājās 2011. gada 17. augustā. No 2017. gada 16. maija viņa bija Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietniece, savukārt 2020. gada 14. oktobrī tika ievēlēta par Satversmes tiesas priekšsēdētāju. Līdz jauna Satversmes tiesas priekšsēdētāja ievēlēšanai amata pienākumus pildīja priekšsēdētāja vietnieks Aldis Laviņš.
Kā liecina Satversmes tiesas mājaslapā publicētā informācija, līdzšinējais Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieks Aldis Laviņš 1996. gadā absolvējis Latvijas Policijas akadēmiju un pēc gada turpat ieguvis maģistra grādu. Studijas turpinājis Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, 2002. gadā iegūstot maģistra grādu, bet kopš 2013. gada turpina studijas juridisko zinātņu doktora studiju programmā.
Darba gaitas Aldis Laviņš sācis 1997. gadā Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas nodaļā. 1997. un 1998. gadā bijis Latvijas Policijas akadēmijas Civiltiesību katedras asistents, savukārt no 1998. gada līdz 1999. gada nogalei strādājis Valsts kases Juridiskajā departamentā.
Tiesneša amatā A. Laviņš stājies 1999. gada 16. decembrī. Bijis Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesis, 2003. gadā apstiprināts Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneša amatā, bet no 2004. gada līdz 2008. gadam bijis Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis un priekšsēdētājs. Līdztekus tiesneša darbam no 2002. gada ir pasniedzējs Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, bet kopš 2002. gada ir arī Latvijas Tiesnešu mācību centra pasniedzējs.
A. Laviņš 2008. gadā kļuvis par Augstākās tiesas Senāta tiesnesi, vispirms strādājot Administratīvo lietu departamentā, bet vēlāk – Civillietu departamentā.
2014. gada 3. aprīlī apstiprināts par Satversmes tiesas tiesnesi un šajā amatā stājies 2014. gada 25. aprīlī. 2014. gada 6. maijā ievēlēts par Satversmes tiesas priekšsēdētāju.
Aldis Laviņš ir autors vairākām publikācijām par tiesību principu izpratni, civilprocesu, tiesu kompetenci, tiesas darba efektivitāti un citiem jautājumiem. Saņēmis Tieslietu ministrijas Pateicības rakstu par būtisku ieguldījumu Civilprocesa likuma pastāvīgās darba grupas darbā un civilprocesa attīstībā.
2020. gada 28. oktobrī ievēlēts par Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietnieku uz trim gadiem.
Satversmes tiesas sēdē notika arī Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietnieka vēlēšanas. Par Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieci Satversmes tiesas tiesneši, aizklāti balsojot, ar visa tiesnešu sastāva absolūto balsu vairākumu no sava vidus uz trim gadiem ievēlēja Irēnu Kucinu.
Informācija par tiesnesi Irēnu Kucinu ir pieejama Satversmes tiesas mājaslapā.
Satversmes tiesas priekšsēdētāju uz trim gadiem no sava vidus aizklātā balsojumā ievēlē Satversmes tiesas tiesneši ar visa tiesnešu sastāva absolūto balsu vairākumu.
Vēlēšanas notiek atklātā Satversmes tiesas sēdē. Tiesas priekšsēdētāja amata kandidātus izvirza sēdes laikā. Ikviens kandidāts paziņo, vai viņš piekrīt savas kandidatūras izvirzīšanai.
Atbilstoši Satversmes tiesas likumam, ja izvirzīti vairāki tiesas priekšsēdētāja amata kandidāti un pirmajā vēlēšanu kārtā neviens no viņiem neiegūst nepieciešamo balsu skaitu, par visiem kandidātiem balso otrreiz. Ja arī tad neviens netiek ievēlēts, vēlēšanas turpina, katrā turpmākajā vēlēšanu kārtā izslēdzot to kandidātu, kurš iepriekšējā kārtā ieguvis vismazāk balsu, – tik ilgi, līdz viens no kandidātiem iegūst nepieciešamo balsu skaitu.
Ja vēlēšanu pēdējā kārtā netiek iegūts nepieciešamais balsu skaits vai ja izvirzīts tikai viens attiecīgā amata kandidāts un viņš neiegūst ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tad kandidātu izvirzīšana sākas no jauna. Par kandidātiem var atkārtoti izvirzīt arī tiesnešus, kuri bija izvirzīti iepriekšējās vēlēšanu kārtās un neieguva nepieciešamo balsu skaitu.
Ņemot vērā valstī joprojām noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu, Satversmes tiesas priekšsēdētāja vēlēšanas notika attālināti videokonferences režīmā.
Tiesas sēdes norisi var aplūkot Satversmes tiesas “Youtube” kanālā.
1922. gada 15. februārī Satversmes sapulce pieņēma Latvijas Republikas pamatlikumu – Satversmi.
Tā stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, uz pirmo sēdi sanākot 1. Saeimai.
Uzzini vairāk >>
Vienkārši par konstitucionālā ranga aktiem >>
Filma "Atver Satversmi"
Žurnāls "Jurista Vārds" – 51 eseja par Latvijas konstitūciju
