Augstākās tiesas departamentu vadītāji norādīja: ņemot vērā Covid-19 viestās izmaiņas, 2020. gads tiesas darbā ir pavadīts veiksmīgi. Senāts labi ticis galā ar kvantitatīvajiem rādītājiem, samazinot neizskatīto lietu skaitu, tādēļ turpmākajā darbā vairāk jādomā par kvalitatīvajiem rādītājiem. Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Aigars Strupišs aicināja departamentus uz ciešāku sadarbību, jo Senāts – tā ir viena, nevis trīs atsevišķas tiesas.
“Viens no Augstākās tiesas stratēģijas prioritārajiem uzdevumiem ir veicināt sadarbību starp departamentiem, akcentu liekot uz to, ka esam viena tiesa ar vienotām vērtībām. Departamentiem vairāk jākomunicē savā starpā, jo tiesību sistēma valstī ir viena,” norādīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs.
Ieviestas regulāras Senāta departamentu priekšsēdētāju sanāksmes, kas veicinās informācijas apmaiņu un sekmēs vienotu vērtību realizāciju kasācijas instancē.
Viens no AT priekšsēdētāja izvirzītajiem mērķiem, pirms pusgada stājoties amatā, bija panākt, ka tiesu vara kļūst par līdzvērtīgu partneri sarunās ar citiem valsts varas atzariem. Tiesu dialoga ietvaros uzsāktas regulāras tikšanās ar visu tiesu priekšsēdētājiem: tajās tiek pārrunāti gan aktuāli tiesību, gan tiesu varai būtiski organizatoriski jautājumi. Vērtīgs pasākums bijis senatoru tikšanās ar Satversmes tiesas tiesnešiem. Plānots šādas tikšanās turpināt.
Statistika rāda pozitīvu bilanci
Kopumā 2020. gadā Senātā saņemtas 2639 un izskatītas 2945 lietas. Neizskatīto lietu atlikums perioda sākumā – 1641 lieta, bet perioda beigās – 1335 lietas. Mutvārdu procesā Senātā pagājušajā gadā izskatītas 22 lietas.
LV portāla infografika
A. Strupiša skatījumā Senāts pērn strādājis labi. “Kā rāda statistika – bilance ir pozitīva, turklāt ir samazinājies neizskatīto lietu uzkrājums. Ja tik labi tiekam galā ar kvantitatīvajiem rādītājiem, jāsāk domāt par kvalitatīvajiem. Tādēļ priecē, ka gan Civillietu, gan Administratīvo lietu departamentu priekšsēdētāji ziņojumos norādīja, ka departamenti pievērsīsies nolēmumu saturam, kas ir viens no kvalitātes jautājumiem.
Departamentiem būtu arī jāvienojas par lietu ierosināšanas standartiem, lai tos tuvinātu visos procesos. Tāpat arī par dažādu procesu – kriminālprocesa, civilprocesa un administratīvā procesa – tuvināšanu citos aspektos. Nav normāli, ka tie būtiski atšķiras. Piemēram, civilprocesā un administratīvajā procesā ir pieļaujamas senatoru atsevišķās domas, bet kriminālprocesā ne. Tāpat Civillietu departamentā lietu var skatīt paplašinātā sastāvā, Administratīvo lietu departamentā – kopsēdē, bet Krimināllietu departamentam šādas iespējas nav. Jau ir sākts darbs, lai šos procesus tuvinātu, ir sagatavoti priekšlikumi grozījumiem kriminālprocesā, kas iesniegti Tieslietu padomei, lai tos virzītu uz apstiprināšanu,” uzsver AT priekšsēdētājs.
Skats uz nākotni
Ir apstiprināta Augstākās tiesas darbības stratēģija turpmākajiem pieciem gadiem, uz kuras pamata tiks izstrādāti konkrēti plāni ar konkrētiem uzdevumiem. Plēnumā priekšsēdētājs uzsvēra stratēģijas centrālo vadlīniju, tajā noteikto Senāta misiju – īstenot tiesiskumu, veidojot vienotu un stabilu tiesību piemērošanas praksi.
“Senāta pamatuzdevums nav vienkārši skatīt konkrētas lietas. Kasācija ir kasācija, nevis apelācijas paplašinājums. Mūsu primārais un svarīgākais uzdevums ir veidot vienotu un stabilu tiesību praksi. Tādēļ stratēģijā kā prioritāte Nr. 1 ir stabilas judikatūras veidošana,” uzsvēra Augstākās tiesas priekšsēdētājs.
To, ka šis akcents stratēģijā ir pareizi uzlikts, pārliecināja arī plēnumā Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas sniegtā statistika – tikai aptuveni 40% no Senāta nolēmumiem tiek pievienoti tiesu prakses un judikatūras datubāzei ar tēzēm jeb Senāta atziņām.
Jautājums, kāpēc tik maz, tiks pētīts, jo, kā norāda A. Stupišs, “ja kasācijas funkcija ir vienotas tiesu prakses nodrošināšana, tad praktiski katram Senāta spriedumam būtu jāsniedz kāds pienesums vienotas tiesu prakses nodrošināšanā. Katram Senāta spriedumam būtu jākļūst par ķieģelīti judikatūras un tiesību institūtu attīstīšanā”.
Gan Augstākās tiesas priekšsēdētājs, gan departamentu priekšsēdētāji uzsvēra: lai Senāts pilnvērtīgi darbotos tiesu prakses veidošanā, senatori jāatbrīvo no papildu pienākumiem, kas ir ārpus tiešā darba, tāpat jāpanāk lietu ierosināšanas standartu tuvināšana visos procesos. Mērķis ir samazināt senatoru slodzi.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs piekrīt departamentu priekšsēdētāju norādītajam, ka senatoru slodze (90 un vairāk lietu gadā) ir neadekvāta kasācijas instances tiesnesim: “Judikatūras, tiesību sistēmas un tiesību institūta attīstīšanai tas ir krietni par daudz. Kā to risināt – apspriedīsim ar departamentu priekšsēdētājiem, izstrādājot darba plānus stratēģijas ieviešanai.”
Visu Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša runu skatīt šeit.
