TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Signe Laizāne
LV portāls
27. novembrī, 2020
Lasīšanai: 16 minūtes
5
5

Apkopota tiesu prakse lietās par informācijas pieejamību. Atskats uz nedēļas notikumiem tieslietu nozarē

FOTO: Ieva Čīka, LETA

Saeimā apstiprināti grozījumi Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā, kas no nākamā gada paredz vairākus ieguvumus iedzīvotājiem. Publiskotajā tiesu prakses apkopojumā ietverti nozīmīgākie Senāta nolēmumi informācijas atklātības lietās deviņu gadu laikā. Apstiprināti grozījumi Kriminālprocesa likumā, ar ko noslēdzas Ekonomisko lietu tiesas tiesiskā regulējuma sagatavošana. Tiesnešu ētikas komisija vērtē, vai nepiedalīšanās tiesnešu konferencē bez attaisnojoša iemesla ir ētikas pārkāpums – LV portāla atskatā uz nedēļas notikumiem.

īsumā
  • No 2021. gada komersantiem un iedzīvotājiem vairs nebūs jāmaksā par oficiālo paziņojumu publicēšanu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
  • Senāta apkopotā tiesu prakse liecina, ka ne vienmēr tiesības saņemt informāciju tiek piemērotas atbilstoši Informācijas atklātības likumā noteiktajam.
  • Galīgajā lasījumā apstiprināti grozījumi Kriminālprocesa likumā, ar ko tiek noteiktas specializētās Ekonomisko lietu tiesai piekritīgās krimināllietu kategorijas. Līdz ar to ir pabeigta specializētās tiesas regulējuma sagatavošana.
  • Tiesnešu ētikas komisija publicēja skaidrojumu, vai tiesneša nepiedalīšanās tiesnešu konferencē bez attaisnojoša iemesla uzskatāma par tiesneša ētikas pārkāpumu.
  • Lai sniegtu pārskatāmu aktuālu informāciju par Augstāko tiesu un Senātu, sagatavots un izdots jauns grāmatas “Latvijas Republikas Augstākā tiesa/Senāts” izdevums, kas elektroniski pieejams ikvienam.
  • Arī ārkārtējās situācijas laikā tiek turpinātas bezmaksas juridiskās konsultācijas Rīgā un Daugavpilī.

Saeima 23. novembrī otrajā – galīgajā – lasījumā sāka skatīt 2021. gada valsts budžeta likumprojektu un ar to saistītos grozījumus 28 likumos. To vidū vairāki būtiski lēmumi arī tieslietu nozarei.

Lai gan publikācijas sagatavošanas brīdī valsts budžets vēl nebija pieņemts, iecerēts, ka ar nākamo gadu tiesu darbiniekiem tiks palielināts atalgojums un celta kvalifikācija, lai mazinātu tieslietu nozares darbinieku mainību.

Finansējums paredzēts digitālo risinājumu ieviešanai tiesās un infrastruktūras uzlabošanai, lai nodrošinātu kvalitatīvu un drošu klientu apkalpošanu attālināti. Kopumā prioritārajiem pasākumiem tieslietu nozarē paredzēts papildu finansējums 7 miljoni eiro.

Stiprinās oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” darbu

24. novembrī Saeima galīgajā lasījumā apstiprināja Tieslietu ministrijas rosinātos grozījumus Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā, kas paredz nodrošināt vairākus ieguvumus sabiedrībai.

Piemēram, no 2021. gada 1. janvāra komersantiem un iedzīvotājiem vairs nebūs jāmaksā par oficiālo paziņojumu publicēšanu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Vēl nozīmīgas izmaiņas – vienuviet būs pieejami visi pašvaldību saistošie noteikumi, turklāt sistematizētā veidā, informē Tieslietu ministrija.

Par vēsturisku var saukt Saeimas lēmumu nodrošināt stabilu valsts finansējumu Latvijas Republikas oficiālā izdevēja VSIA “Latvijas Vēstnesis” valstiski svarīgajai funkcijai – nodrošināt privātpersonas tiesības būt informētam par savām tiesībām un pienākumiem, turklāt nepalielinot kopējos valsts budžeta izdevumus.

Tiesu prakses apkopojums par tiesībām saņemt informāciju

Tiesības saņemt informāciju par valsts un pašvaldību iestāžu darbību ir viens no instrumentiem, ar kura palīdzību sabiedrība var pārliecināties, kā iestādes pilda sev uzticētos pienākumus – vai iestādes darbs ir efektīvs, godīgs un taisnīgs, proti, tāds, kas vērsts uz sabiedrības kopējo interešu aizsardzību. Senāta tiesu prakse liecina, ka ne vienmēr tiesības saņemt informāciju tiek piemērotas atbilstoši Informācijas atklātības likumā noteiktajam.

Publiskotajā tiesu prakses apkopojumā “Tiesības uz pieeju informācijai” ietverti nozīmīgākie Senāta nolēmumi informācijas atklātības lietās deviņu gadu laikā – no 2010. gada līdz 2019. gadam. Apkopojumā iekļautas atziņas no vairāk nekā 200 nolēmumiem, tostarp no atsevišķiem Satversmes tiesas, Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas Savienības Tiesas nolēmumiem.

Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājas Veronikas Krūmiņas vērtējumā vissarežģītākās parasti ir lietas par tiesībām saņemt ierobežotas pieejamības informāciju. Izlemjot strīdu par tiesībām saņemt ierobežotas pieejamības informāciju, ir jāizšķiras starp divām konkurējošām interesēm, proti, no vienas puses, tiesībām saņemt informāciju, no otras puses, piemēram, personas tiesību uz privāto dzīvi aizsardzību.

Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa: “Katrā konkrētajā gadījumā ir jāizvērtē, kura no interesēm ir vairāk aizsargājama. Līdz ar to nav iespējams pateikt, ka konkrēta veida informācija vienmēr ir jāizsniedz vai, gluži otrādi, – nav jāizsniedz. Tas ir atkarīgs no tā, kura interese tieši konkrētajā gadījumā ir vairāk aizsargājama. Vērtējot, kura interese ir vairāk aizsargājama, tiek ņemti vērā dažādi aspekti. Piemēram, vai informācija tiek prasīta, lai apmierinātu tukšu ziņkārību vai lai saskatītu sakarības un atklātu, piemēram, nelietderīgu budžeta līdzekļu tērēšanu. Jāņem vērā arī tas, ka pieprasījums izsniegt ierobežotas pieejamības informāciju ir jāpamato, norādot arī to, kur šī informācija tiks izmantota.”

Foto: Evija Trifanova, LETA

Tiesu prakses apkopojums veidots kā Informācijas atklātības likuma normu komentārs.

Senāta nolēmumos paustās atziņas sakārtotas pēc attiecīgajiem Informācijas atklātības likuma pantiem – norādīts tiesību normas teksts un saistībā ar tās interpretāciju un piemērošanu paustās tiesas atziņas. Īpaši aplūkoti tādi jautājumi kā pieeja ierobežotas pieejamības informācijai, informācijas iedalījuma noteikšana, informācijas pieprasīšanas kārtība un personas pieprasījuma novērtēšana, informācijas sargāšana, kā arī iestādes lēmuma un rīcības kontrole tiesā.

Izveidota tiesiskā bāze Ekonomisko lietu tiesas darbības uzsākšanai

Saeima 19. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kriminālprocesa likumā, ar ko tiek noteiktas specializētās Ekonomisko lietu tiesai piekritīgās krimināllietu kategorijas.

Pieņemot Kriminālprocesa likuma grozījumus, pabeigta tiesiskā regulējuma sagatavošana, lai savu darbību uzsāktu Ekonomisko lietu tiesa, informē Tieslietu ministrija.

Ekonomisko lietu tiesas kompetencē būs koruptīvie noziegumi gan privātajā, gan publiskajā sektorā, kā arī ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu saistītie noziedzīgie nodarījumi.

Savukārt Ekonomisko lietu tiesas kompetenci sarežģītu komercstrīdu risināšanā Saeima noteica, 1. oktobrī pieņemot attiecīgus grozījumus Civilprocesa likumā.

Ekonomisko lietu tiesa darbu uzsāks 2021. gada 1. janvārī.

Šeit var lejuplādēt Tieslietu ministrijas informatīvos materiālus par Ekonomisko lietu tiesas izveidi:

Neattaisnota nepiedalīšanās tiesnešu konferencē – vai ētikas pārkāpums?

20. novembrī Tiesnešu ētikas komisija publicēja skaidrojumu, vai tiesneša nepiedalīšanās tiesnešu konferencē bez attaisnojoša iemesla uzskatāma par tiesneša ētikas pārkāpumu. Lūgumu sniegt šādu atzinumu Tiesnešu ētikas komisija saņēma no Augstākās tiesas priekšsēdētāja.

Tiesnešu konference ir tiesnešu pašpārvaldes institūcija, kuras darbā ar balsstiesībām piedalās Augstākās tiesas tiesneši, apgabaltiesu tiesneši, rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši un zemesgrāmatu nodaļu tiesneši.

Atbilstoši Tiesnešu konferences nolikuma 9. punktam konference ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no tiesnešu kopskaita. 2020. gada 8. septembrī notikušajā Latvijas Tiesnešu neklātienes konferencē divu Tieslietu padomes locekļu ievēlēšanai no 548 tiesnešiem reģistrējās tikai 368 jeb 67% no visiem Latvijas tiesnešiem. No četriem kandidātiem uz divām Tieslietu padomes locekļu vietām tika ievēlēts viens. Neviens no pārējiem kandidātiem nesaņēma konferencē piedalījušos tiesnešu balsu vairākumu.

Minētais Augstākās tiesas priekšsēdētāja ieskatā raisa jautājumus par tiesnešu pašpārvaldes efektivitāti, kas šajā gadījumā ir bijusi atkarīga tieši no zemās tiesnešu aktivitātes. Viņš norāda, ka ikviena balsošana patērē resursus – gan tehniskos, gan cilvēku, gan laika, gan naudas –, tādēļ piedalīšanās tiesnešu pašpārvaldē ir ne vien tiesneša tiesība, bet arī pienākums, kas atbilstoši Tiesnešu ētikas kodeksa 2. kanona 2. punktam tiesnešiem apzinīgi ir jāpilda. Augstākās tiesas priekšsēdētājs uzsver, ka tā ir necieņa pret kolēģiem, kas jau nobalsojuši, it īpaši tiem, kuri ir iesaistīti konferences organizēšanā un kuriem jāvelta vēl viena darba diena atkārtotam balsojumam.

Savā atzinumā Tiesnešu ētikas komisija piekrīt Augstākās tiesas priekšsēdētājam, ka tiesneša dalība tiesnešu pašpārvaldes institūciju un Tieslietu padomes pārstāvju vēlēšanās ir aplūkojama kontekstā ar tiesu varas būtību tiesiskā, demokrātiskā valstī.

Komisija atgādina, ka Tiesnešu ētikas kodeksa pirmais kanons nosaka: tiesnesis tur cieņā savu amatu, tiesu varas neatkarību un tiesas godīgumu. Savukārt dalība pašpārvaldē – tiesnešu kopsapulcē vai atsevišķās pašpārvaldes institūcijās – ir neatņemama tiesneša profesijas sastāvdaļa, kas ir dziļi pamatota un izriet no tiesu varas būtības.

Tiesnešu ētikas komisija uzskata, ka iemesli, lai nepiedalītos pašpārvaldes vai Tieslietu padomes vēlēšanās, var būt gan subjektīvi, gan objektīvi. Pamatā attiecībā uz darbā esošu tiesnesi ir konstatējami divi iespējamie iemesli: aizņemtība tiesas sēdē un izvirzīto kandidātu nepazīšana. Komisijas ieskatā šie iemesli ir novēršami.

Tomēr komisija, atbildot uz Augstākās tiesas priekšsēdētāja jautājumu par to, vai nepiedalīšanās tiesnešu konferencē bez attaisnojoša iemesla uzskatāma par tiesneša ētikas pārkāpumu, secina, ka konkrēta atbilde nav iespējama. “Uz jebkuru jautājumu jāatbild kontekstā ar konkrētajiem apstākļiem. Dalība tiesnešu konferencē, kurā tiek organizētas vēlēšanas, ir atkarīga arī no procedūras, kas ir pilnveidojama, lai nodrošinātu tādu vēlēšanu norisi, kurā tiesneši savas vēlēšanu tiesības īsteno efektīvi un atbilstoši vispārējiem vēlēšanu principiem. Tikai tādā veidā var sasniegt īsteno mērķi – iegūt saturiski kvalitatīvu rezultātu,” teikts atzinumā.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs atzinīgi vērtē Tiesnešu ētikas komisijas atbildi uz viņa lūgumu sniegt atzinumu par to, vai nepiedalīšanās tiesnešu konferencē bez attaisnojoša iemesla uzskatāma par tiesneša ētikas pārkāpumu: “Ir ļoti pozitīvi, ka Tiesnešu ētikas komisija ir skaidri pateikusi, ka tiesnešu dalība pašpārvaldē ir neatņemama tiesneša profesijas sastāvdaļa un ka pat tiešo pienākumu pildīšana – tiesas spriešana – var nebūt attaisnojošs iemesls nepiedalīties pašpārvaldes vēlēšanās. Tas noteikti stiprinās gan tiesnešu pašpārvaldi, gan līdz ar to arī tiesiskumu visā valstī.”

Foto: Zane Bitere, LETA

Augstākās tiesas biļetenā: jauni amati – jauni redzējumi, tiesībdomas, diskusijas par tiesiskumu un senatora personību

Šī gada otrais pusgads Augstākajai tiesai bijis pārmaiņām un notikumiem bagāts, un tas atspoguļojas arī “Augstākās Tiesas Biļetena” jaunajā numurā.

Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā stājies Aigars Strupišs, aktīvs veidojas Senāta dialogs ar Satversmes tiesu, apgabaltiesām un pirmās instances tiesām, ģenerālprokurora Jura Stukāna prokuratūras darbības attīstības koncepcija un jauno Tieslietu padomes locekļu Jura Siliņa un Ilzes Celmiņas redzējums par tiesu sistēmu un Tieslietu padomei veicamajiem darbiem.

Interesantām domām bagāta ir arī tiesībdomu sadaļa. Kas atbild par tiesiskumu Latvijā – apkopoti rezultāti sarunu festivālā “Lampa” veiktajai iedzīvotāju aptaujai par tiesiskumu. Svarīgākais: loģika, vienkāršošana, fokusēšanās uz būtisko – par to, kādam jābūt labam pieteikumam tiesai, stāsta Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs, tiekoties ar Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem.

Interesanti iezīmēts jautājums par Tieslietu padomes izdoto normatīvo aktu statusu – vai tie ir iekšēji vai ārēji normatīvie akti? Tiesībdomu sadaļā var izlasīt par sagaidāmajiem Latvijas autortiesību regulējuma grozījumiem un to ietekmi uz autortiesību strīdu izskatīšanu tiesā. Sniegts plašs ieskats krimināltiesību jomā – par policijas darbinieka dienesta ziņojuma kā rakstveida liecības pārbaudi tiesas izmeklēšanā, par naudas sodu nepilngadīgo kriminālatbildības reformā un tiesas kompetenci noziedzīgu nodarījumu izdarījušās personas apzināti nepatiesas liecības konstatēšanā un soda noteikšanā. Sadaļā atrodami arī citi interesanti un saistoši pārspriedumi.

Izdota informatīva grāmata par Augstāko tiesu

Lai sniegtu pārskatāmu aktuālu informāciju par Augstāko tiesu un Senātu, sagatavots un izdots jauns grāmatas “Latvijas Republikas Augstākā tiesa/Senāts” izdevums.

Grāmatā stāstīts par Augstākās tiesas vietu un lomu Latvijas tiesu sistēmā, par Augstākās tiesas vadību un struktūru, kā arī Latvijas Senāta un Augstākās tiesas vēsturi. Saturs papildināts ar bagātīgu ilustratīvu materiālu.

Tiesa grāmatas izmantos kā informatīvu un reprezentācijas materiālu. Tās tiks nosūtītas augstskolu juridiskajām fakultātēm un Latvijas Nacionālajai bibliotēkai. Ikvienam interesentam grāmata pieejama elektroniski.

Tiek turpinātas bezmaksas juridiskās konsultācijas Rīgā un Daugavpilī

Arī ārkārtējās situācijas laikā tiek turpinātas bezmaksas juridiskās konsultācijas Rīgā un Daugavpilī, atgādina Tieslietu ministrija.

Pilotprojekts abās pilsētās turpināsies vēl līdz 4. decembrim, nodrošinot iespēju ievērot vismaz divu metru distanci un lietot sejas maskas, kā arī pieņemot apmeklētājus ar iepriekšēju pierakstu, lai novērstu rindu veidošanos.

Bezmaksas juridiskās konsultācijas līdz 4. decembrim ir pieejamas:

RĪGĀ

DAUGAVPILĪ

Brīvības ielā 49/53

Parādes ielā 1

Pirmdienās, otrdienās, ceturtdienās, piektdienās

Otrdienās, ceturtdienās

Plkst. 9.00–19.00

Plkst. 12.00–19.30

Informāciju par projekta norisi var iegūt sociālajā tīklā “Facebook” (@Bezmaksasjuridiskāpalīdzība), rakstot uz e‑pasta adresi pilotprojekts@jpa.gov.lv vai zvanot uz tālr. 29824103.

Laika posmā no 2020. gada 12. oktobra līdz 19. novembrim bezmaksas juridiskās konsultācijas saņēmuši jau vairāk nekā 450 cilvēku – aptuveni 100 cilvēku Daugavpilī un 350 cilvēku Rīgā.

“Jautājumi, ar kādiem cilvēki vēršas pie juristiem, ir visdažādākie. Tie saistīti gan ar ģimenes tiesībām, gan īpašuma tiesiskajām attiecībām, kā arī valsts un pašvaldību iestāžu darbību un iespējām gan saņemt, gan atstāt mantojumu. Ir skaidri redzams, ka cilvēki vēlas plānot savu dzīvi arī saistībā ar juridisku jautājumu risināšanu un radīt sev tiesisko drošību nākotnē. Turklāt projekts parāda, ka bieži vien arī ar pirmo konsultāciju ir pietiekami, lai saņemtu kvalitatīvu juridisku skaidrojumu konkrētai situācijai un virzienu, kurā jautājums tālāk risināms,” stāsta tieslietu ministrs J. Bordāns, piebilstot, ka projekta īstenošanas pirmais mēnesis apliecina – iedzīvotajiem šāda veida atbalsts ir ļoti nepieciešams.

 

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU