TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Signe Laizāne
LV portāls
25. novembrī, 2020
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Tiesāšanās
TĒMA: Tiesu sistēma
4
4

ECT secinājumi par procesa ilgumu Latvijas lietās

FOTO: Freepik

Skaidrojot Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) judikatūru Latvijas lietās, kas saistītas ar procesa ilgumu, Ārlietu ministrijas Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojs sagatavojis pārskatu latviešu valodā, kurā atspoguļoti ECT judikatūrā nostiprinātie pamatprincipi, Latvijā personām pieejamie tiesību aizsardzības līdzekļi, kā arī secinājumi par tiesas procesu efektivitāti un ilgumu Latvijas lietās. Pārskatā izvērsti aplūkota katra Latvijas lieta, kurā sūdzība bijusi par nesamērīgu tiesvedības ilgumu (kādi bijuši tiesas vērtētie kritēriji un piešķirtā kompensācija), kā arī sniegts vizuāls materiāls par konkrētos procesos pieejamiem tiesību aizsardzības līdzekļiem.

īsumā
  • Lietās par tiesībām uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā vērtē divus nacionālo tiesību aizsardzības mehānismus: preventīvo un kompensējošo.
  • No 1997. gada līdz 2020. gada 23. septembrim ECT ir pasludinājusi 350 nolēmumus Latvijas lietās. 90 izskatītajās lietās personas ir sūdzējušās par iespējamiem pārkāpumiem, kas ierobežo tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā.
  • Pēc Kriminālprocesa likuma stāšanās spēkā 2005. gada 1. oktobrī šādu krimināllietu skaits ir krasi samazinājies, tostarp tādēļ, ka ECT ir atzinusi Latvijā noteiktos kompensējošos tiesību aizsardzības mehānismus par efektīviem.
  • Kopš 2010. gada pieaug lietu skaits par tiesvedības ilgumu civillietās. Savukārt kopš 2016. gada ECT ir skatījusi lietas arī par tiesvedības ilgumu administratīvajā procesā.

ECT vairākkārt uzsvērusi, ka tiesvedības gaita ir jāvērtē visā tās kopumā. Arī gadījumos, kad atsevišķu tiesvedības stadiju ilgums ir bijis pieņemams, kopējais tiesvedības garums tomēr var nebūt “samērīgs”. Pārskatā norādīts, ka tiesām jāspēj rast līdzsvars starp pienācīgas tiesvedības nodrošināšanu un saprātīgu procesa ilgumu. Katras tiesvedības ilgums ir jāvērtē konkrētās lietas faktu gaismā un ņemot vērā vairākus ECT judikatūrā noteiktos kritērijus: lietas sarežģītību, personas un kompetento iestāžu rīcību, kā arī procesā skartās intereses.

Lietās par tiesībām uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā ECT vērtē divus iespējamos nacionālo tiesību aizsardzības mehānismus: preventīvo tiesību aizsardzības mehānismu, kas nepieļauj procesa ieilgšanu, un kompensējošo tiesību aizsardzības mehānismu, kas sniedz iespēju saņemt atlīdzinājumu par tiesību aizskārumu, ko radījis ieilgušais process (ar to saprotot ne tikai finansiālu kompensāciju).

Tiesvedības ilguma vērtējums Latvijas lietās ECT

Kopumā no 1997. gada līdz 2020. gada 23. septembrim ECT ir pasludinājusi 350 nolēmumus Latvijas lietās. 90 ECT izskatītajās lietās personas ir sūdzējušās par iespējamiem pārkāpumiem, kas ierobežo tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā.

Laika posmā no 1997. gada līdz 2010. gadam lielākā daļa ECT izskatīto lietu par procesa ilgumu bija saistītas ar tiesvedības ilgumu krimināllietās. Pēc Kriminālprocesa likuma stāšanās spēkā 2005. gada 1. oktobrī šādu lietu skaits ir krasi samazinājies, tostarp tādēļ, ka ECT ir atzinusi Latvijā noteikto kompensējošo tiesību aizsardzības mehānismu par efektīvu.

Šobrīd vairākās ECT izskatāmajās lietās tiesa ir lūgta izteikties par iepriekš nevērtētiem aspektiem, piemēram, par cietušā tiesībām uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā. Samazinājies lietu skaits par tiesvedības ilgumu krimināllietās, bet kopš 2010. gada pieaudzis lietu skaits par tiesvedības ilgumu civillietās. Savukārt kopš 2016. gada ECT ir skatījusi lietas arī par tiesvedības ilgumu administratīvajā procesā.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa savos nolēmumos nekad nenorāda konkrētu termiņu, kurā lieta būtu izskatāma. Tā vietā tiek uzsvērts, ka lietas izskatīšanas ilgums ir jāskata konkrētās lietas apstākļu gaismā, un lietas sarežģītība nenoliedzami ir viens no aspektiem, kas ietekmē ECT vērtējumu. Latvijas lietās ECT ir pieminēti četri apsvērumi par lietas sarežģītību:

  • juridiski un faktiski sarežģītas lietas;
  • sarežģīti un sensitīvi vēsturiski jautājumi;
  • liels skaits apsūdzēto, liecinieku, cietušo;
  • daudzas apsūdzības epizodes krimināllietās vai pārrobežu elements.

Pārskatā secināts, ka krimināllietas izskatīšana trīs instancēs laika posmā, kas nepārsniedz trīs gadus, nerada jautājumus par ieilgušu procesu. Sarežģītu, apjomīgu lietu iztiesāšana 5–6 vai vairāk gadu garumā ir pieļaujama, taču jāvērtē pārējie tiesvedības ilgumu ietekmējošie elementi – pušu rīcība un iesniedzēja procesā skartās intereses. Lietā, kuras izskatīšanas ilgums pārsniedz 10 gadus, pastāv ļoti liela iespēja, ka ir pārkāptas personas tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā, tādēļ valsts iestāžu rīcībai raita procesa nodrošināšanā šādos gadījumos varētu būt izšķirīga nozīme.

Savukārt līdz šim ECT izskatītajās Latvijas lietās, kurās iesniedzēji sūdzējušies par tiesvedības ilgumu civillietās, ECK pārkāpums ir konstatēts gandrīz visās lietās, kurās nacionālā tiesvedība bijusi ilgāka par 6 gadiem.

Pārskatā norādīts, ka personas uzvedība un rīcība krimināllietas iztiesāšanas gaitā nevar tikt uzskatīta par procesa kavēšanu, ja persona izmanto savas procesuālās tiesības. Tomēr ECT rūpīgi vērtē, vai personas savas procesuālās tiesības nav izmantojušas ļaunprātīgi, mēģinot kavēt lietas izskatīšanu.

Tāpat pēdējo gadu nolēmumos ECT arvien vairāk uzsver, ka procesa ilgumu vērtēšanā jāņem vērā arī procesā skartās personas intereses, jo īpaši tad, ja lietas izskatīšanas laikā ir ierobežota personas brīvība.

Primārā atbildība par garantēto tiesību ievērošanu un aizsardzību gulstas uz valsti

ECT judikatūrā regulāri tiek uzsvērts, ka primārā atbildība par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECK) garantēto tiesību ievērošanu un aizsardzību gulstas uz valstīm. Tieši tādēļ īpaša uzmanība pievēršama nacionālajiem tiesību aizsardzības mehānismiem – gan preventīvajiem, gan kompensējošajiem. Šajā sakarā jāatgādina ECT atziņa, ka nacionālā līmenī piešķiramo kompensāciju apjoms drīkst būt nedaudz zemāks, salīdzinot ar ECT piešķirtajām kompensācijām līdzīgās lietās, jo kompensācija nacionālajā līmenī personai ir pieejama ātrāk.

Apkopojot ECT secinājumus par procesa ilgumu, tiesvedībās, kas nepārsniedz 3 gadus, prezumpcija par tiesību uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā ievērošanu ir par labu valstij. Sarežģītu, apjomīgu lietu iztiesāšana 5–6 un vairāk gadu laikā ir pieļaujama, tomēr jāvērtē arī pušu rīcība un personas procesā skartās intereses. No ECT judikatūras izriet, ka īpaša uzmanība personu interešu aizsardzībai jāpievērš lietās, kurās personai ir ierobežota brīvība vai potenciāli var tikt piemērots brīvības atņemšanas sods, kā arī izskatot civilprasības, kas tiek celtas pēc kriminālprocesa noslēgšanās, jo īpaši ņemot vērā prasības būtību un krimināllietas iztiesāšanas ilgumu.

Pilnais pārskats par ECT judikatūru Latvijas lietās, kas saistītas ar tiesvedības ilgumu, pieejams šeit.

Šā gada 13. novembrī Tieslietu padome uzklausīja darba grupas ziņojumu par tiesvedību ilgumu Latvijā, kā arī mehānismiem procesa paātrināšanai, vienlaikus saglabājot kvalitāti un nodrošinot personu procesuālās tiesības. Darba grupā piedalījās pārstāvji no Augstākās tiesas Senāta, Ģenerālprokuratūras, Zvērinātu advokātu padomes, kā arī Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās. Plašāka informācija pieejama šeit.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU