Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Evija Trifanova, LETA
Tiesvedību ilguma izvērtēšanas darba grupas skatījumā galvenās problēmas garajām tiesvedībām Latvijas tiesās ir procesa organizācijas jautājumi, tostarp tiesnešu loma procesa vadībā, citu procesā iesaistīto personu rīcība un savstarpējā sadarbība. Tieslietu padome apstiprinājusi jaunu senatora amata kandidātu atlases kārtību. Saeimas Juridiskā komisija pirmajā lasījumā vienbalsīgi atbalstījusi likumprojektu, kas paredz radīt vienotu regulējumu attiecībām dalītajā īpašumā. Par šiem un citiem notikumiem – LV portāla nedēļas atskatā.
Kā secināts Tieslietu padomē, analizējot darba grupas ziņojumus par tiesu procesu ilguma cēloņiem, galvenās problēmas garajām tiesvedībām Latvijas tiesās ir procesa organizācijas jautājumi, tai skaitā tiesnešu loma procesa vadībā, citu procesā iesaistīto personu rīcība un savstarpējā sadarbība.
Katrā procesā – civilprocesā, kriminālprocesā un administratīvajā procesā – ir savas īpašās problēmas, tomēr, kā ziņojumā norāda gan darba grupa, gan eksperti – visu procesu vadītājs un virzītājs ir tiesnesis. Tādēļ galvenais uzsvars ir tiesnešu apmācība.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs: Tiesnešu apmācība ir primārais, ko Tieslietu padome akcentē. Apmācība ne tik daudz tiesību jautājumos un juridiskajās niansēs, bet procesa vadīšanā un organizēšanā, kā arī to instrumentu efektīvā izmantošanā, kas jau pašreiz ir procesa likumos, lai ne vien kvalitatīvi menedžētu procesu, bet arī tiktu galā ar procesuālajiem huligāniem un procesu vilcinātājiem.
Foto: Edijs Pālens, LETA
Vidējais tiesvedību ilgums Latvijas tiesās nav pārmēru garš, tikai atsevišķas lietas turpinās nesamērīgi ilgi, norādīja Augstākās tiesas izveidotās darba grupas koordinētāja, Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītāja Anita Zikmane.
Darba grupa nekoncentrēja uzmanību tikai uz šīm lietām, bet analizēja tiesu darba efektivitāti plašāk.
Kā risinājumi tiesas procesu efektivizēšanai norādīta ne tikai tiesnešu apmācība tiesas procesu efektīvā organizēšanā un vadīšanā, bet arī lietas dalībnieku disciplinēšana, skatot to arī advokātu un prokuroru profesionālās ētikas ietvarā, kā arī lietu dalībnieku, īpaši valsts pārvaldes speciālistu, izglītošana. Problēma, kas aktuāli jārisina, ir arī tiesu pieaicināto speciālistu un ekspertu atzinumu kvalitāte. Tāpat norādīts uz tiesu sistēmas kopējās pārvaldības uzlabošanu, piemēram, tiesnešu un darbinieku resursu efektīvu pārvaldību ar iespēju pārcelt tos uz laiku citā tiesā, kā arī jauno tehnoloģiju ieviešanu kompleksā ar personāla apmācību to efektīvā izmantošanā.
Darba grupa Tieslietu padomei iesniedza trīs ziņojumus par katru no tiesvedības procesa regulējumiem (administratīvajā procesā, civilprocesā un kriminālprocesā), kuros iekļauti arī ierosinājumi Tieslietu padomei problēmu risinājumam. Tieslietu padome atzinīgi novērtēja darba grupas paveikto un pieņēma tās ziņojumus zināšanai un turpmākai rīcībai. Darba grupas ziņojums tiks nosūtīts Saeimai, Ministru prezidentam un visām ziņojumā minētajām institūcijām, kuru darbība saistīta ar tiesvedību procesiem.
Darba grupas ziņojums un visi sagatavotie materiāli pieejami Augstākās tiesas mājaslapā Tieslietu padomes sadaļā “Pētījumi, apkopojumi, prezentācijas”.
Lai apzinātu Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) judikatūru Latvijas lietās, kas saistītas ar procesa ilgumu, Ārlietu ministrijas Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojs ir sagatavojis pārskatu latviešu valodā, kurā atspoguļoti ECT judikatūrā nostiprinātie pamatprincipi, Latvijā personām pieejamie tiesību aizsardzības līdzekļi, kā arī secinājumi par tiesas procesu efektivitāti un ilgumu Latvijas lietās.
Pārskatam pievienotajos pielikumos izvērsti aprakstīts katrā Latvijas lietā, kurā sūdzība bijusi par nesamērīgu tiesvedības ilgumu, ECT vērtētie kritēriji, piešķirtā kompensācija, kā arī sniegts vizuāls materiāls par konkrētos procesos pieejamiem tiesību aizsardzības līdzekļiem.
Pārskats par Tiesas judikatūru Latvijas lietās, kas saistītas ar tiesvedības ilgumu pieejams šeit.
Tieslietu ministra Jāņa Bordāna rīkotajā tiešsaistes konferencē ar visiem Latvijas tiesu priekšsēdētājiem tika apspriesti nepieciešamie pasākumi tiesu darba nodrošināšanai ārkārtējās situācijas laikā.
Konferences laikā tieslietu ministrs vērsa tiesu priekšsēdētāju uzmanību, ka atbilstoši ārkārtējās situācijas laikā ieviestajam regulējumam tiesām maksimāli jāizmanto rakstveida process vai lietu attālinātas izskatīšanas iespēja, izmantojot pieejamos tehnoloģiskos risinājumus.
“Arī krīzes situācijā ir iespēja augt! Latvijas sabiedrībai ir salīdzinoši labs digitālo prasmju līmenis, un mūsu valstī ir viens no Eiropā labākajiem interneta pārklājumiem. Arī vairums Latvijas tiesnešu ir motivēti lietot digitalizācijas tehnoloģijas, lai darbs notiktu raiti arī ārkārtējās situācijas laikā. Tomēr jāpievērš uzmanība, lai ārkārtas situācija nekļūtu par ieganstu lietu izskatīšanas atcelšanai,” uzsvēra J. Bordāns.
Lietas izskatīšanu atliek līdz ārkārtējās situācijas atcelšanai tikai tajos gadījumos, ja lietas izskatīšanu nav iespējams nodrošināt rakstveidā vai attālināti un jautājums nav saistīts ar nozīmīgu personas tiesību aizskārumu un objektīvu steidzamību. Lietu var iztiesāt tiesas sēdē klātienē, ja ir iespējams nodrošināt visas epidemioloģiskās drošības prasības.
Plašāk par tiesu darbu ārkārtējās situācijas laikā – Ierobežojumi tiesu sistēmas darbībā.
Pēc Augstākās tiesas priekšlikuma Tieslietu padome apstiprinājusi jaunu senatora amata kandidātu atlases kārtību. Mērķis ir nodrošināt, ka par senatoriem kļūst labākie un pieredzējušākie Latvijas juristi, kuri ne vien atbilst tiesneša amata vispārējam standartam, bet ir snieguši arī nozīmīgu ieguldījumu jurisprudences attīstībā, kuriem ir profesionālā autoritāte juridiskajā sabiedrībā un kuri ar to spēs dot pienesumu kasācijas instances tiesas augsto standartu noturēšanai un attīstībai.
Lai dotu salīdzināmas iespējas uz senatora amatu kandidēt gan tiesnešiem, gan likumā noteikto citu jomu juristiem, ir mainīti senatoru atlases kritēriji, vērtējamie materiāli un kritēriji to vērtēšanai.
Jaunajā kārtībā ņemti vērā arī grozījumi likumā “Par tiesu varu”, kas stājās spēkā 29. septembrī, par Satversmes tiesas un pārnacionālo tiesu bijušo tiesnešu tiesībām pretendēt uz Augstākās tiesas senatora vakanci pirms atklāta konkursa izsludināšanas.
Tieslietu padome atzinusi par pamatotu Saeimas deputātu grupas priekšlikumu novērst diskriminējošo regulējumu, nosakot ģenerālprokuroram atalgojumu atkarībā no tā, vai persona iepriekš bijusi prokurors vai tiesnesis.
Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu gan tiesnesis, gan prokurors, nostrādājot noteiktu laiku, papildu mēnešalgai saņem piemaksu par amatā nostrādāto laiku – par desmit amatā nostrādātiem gadiem piemaksa ir 10%. Prokuratūras likums paredz iespēju par ģenerālprokuroru kļūt tiesnesim ar tādu darba stāžu, kas dod tiesības saņemt piemaksu, strādājot par tiesnesi. Taču, tiesnesim kļūstot par ģenerālprokuroru, tiesneša amatā nopelnīto piemaksu nemaksā, savukārt, ja par ģenerālprokuroru kļūst prokurors, viņam izdienas piemaksu maksā.
Tieslietu padome piekrita, ka ģenerālprokuroram piemaksa par darba stāžu tiktu ietverta mēnešalgā, līdz ar to nodrošinot vienādu attieksmi neatkarīgi no tā, vai persona iepriekš bijusi tiesnesis vai prokurors. Savukārt ģenerālprokurora priekšlikumu par prokurora palīga amata pārcelšanu uz augstāku amatu saimi vienotajā atalgojuma sistēmā Tieslietu padome skatīs pēc plašākas informācijas apkopošanas un analīzes.
Saeimas Juridiskā komisija uz pirmo lasījumu vienbalsīgi atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”, kas paredz radīt vienotu regulējumu attiecībām dalītajā īpašumā.
Izvēlētais risinājums paredz esošo nomas regulējumu aizstāt ar likumiskām zemes lietošanas tiesībām par maksu, padarīt skaidrākas un vienkāršākas pušu starpā esošās tiesiskās attiecības, kas mazinātu strīdu un tiesvedību skaitu dalītā īpašumā. Likumprojekts paredz arī ierobežot piespiedu nomas maksājumu apmēru, nosakot, ka gadā tas nedrīkst pārsniegt 4% no zemes kadastrālās vērtības. Šobrīd zemes nomas maksājumi gadā var pārsniegt pat 9% no zemes kadastrālās vērtības.
Dalītā īpašumā kopumā atrodas 206 600 būves, kas atrodas uz 68 900 citām personām piederošām zemes vienībām. No tām 3677 ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kurās atrodas 110 970 dzīvokļu. Esošais regulējums būtībā prasa pusēm regulāri tiesāties par piespiedu nomas tiesisko attiecību noregulējumu, kas šādā skaitā gadījumu nav lietderīgs tiesisko attiecību risinājuma modelis.
Jautājums par taisnīgas nomas maksas apmēru dalītā īpašumā tiek risināts jau 13 gadus. Vairākas reizes ir grozīti likumi, trijos Satversmes tiesas spriedumos piespiedu nomu regulējošās tiesību normas ir atzītas par neatbilstošām Satversmei.
“Likums novērsīs neskaidrās attiecības starp mājokļu un zemes īpašniekiem, kuri atrodas dalītā īpašuma attiecībās. Samazināsies tiesvedības procesu skaits, un zemes īpašniekiem nebūs iespēju nesamērīgi paaugstināt nomas maksājumus. Patiesībā valdībai ir visas iespējas iet vēl tālāk un atvieglot mājokļu īpašnieku situāciju, ja tā būtu gatava atbalstīt arī Tieslietu ministrijas piedāvājumu attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa samazinājumu dzīvojamās apbūves zemei no 1,5% uz 0,3%,” norādījis tieslietu ministrs Jānis Bordāns.
Šobrīd likumprojekts ir izstrādāts ar pieņēmumu, ka zemes īpašnieks maksā standarta nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmi (1,5% no kadastrālās vērtības) par dalītā īpašumā esošu zemi. Atbilstoši tam, kādas izmaiņas notiks NĪN likmēs, tiks gatavoti grozījumi likumprojektam. Proti, gadījumā, ja valdība un Saeima atbalstīs Tieslietu ministrijas piedāvājumu noteikt NĪN likmi dzīvojamās apbūves zemei 0,3% apmērā, likumprojektā paredzēto piespiedu nomas maksimālo maksu būtu iespējams samazināt līdz 2,8% (4%–1,2%).
Saeima 19.novembrī pieņēma divus lēmumus, kas paredz uz diviem gadiem par divām amata vietām palielināt tiesnešu skaitu Senātā, attiecīgi samazinot tiesnešu skaitu Administratīvajā apgabaltiesā.
Kā iepriekš par lēmumu projektu virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas sēdē informēja Augstākās tiesas un Tieslietu ministrijas pārstāvji, divu tiesneša amata vietu pārdalīšana uz laiku nepieciešama, lai stiprinātu Senāta Administratīvo lietu departamenta kapacitāti un samazinātu neizskatīto lietu uzkrājumu.
Saeimas lēmumā noteikts, ka ar 2021. gada 1. janvāri Latvijas Republikas apgabaltiesās ir 139 tiesneši (tajā skaitā Administratīvajā apgabaltiesā – 20 tiesneši), ar 2023. gada 1. janvāri Latvijas Republikas apgabaltiesās ir 141 tiesnesis (tajā skaitā Administratīvajā apgabaltiesā – 22 tiesneši). Savukārt ar 2021. gada 1. janvāri Senātā ir 38 senatori, bet ar 2023. gada 1. janvāri – 36 senatori.
Satversmes tiesa 19. novembrī pieņēma spriedumu lietā „Par likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 10.4 panta ceturtās daļas 2. punkta un Valsts sociālo pabalstu likuma 7. panta 1.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 110. pantam”.
Likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 10.4 panta ceturtās daļas 2. punkts paredz, ka par vienu un to pašu bērnu vecākam ir tiesības izvēlēties vecāku pabalstu līdz bērna viena gada vai pusotra gada vecumam. Savukārt Valsts sociālo pabalstu likuma 7. panta 1.1 daļa noteic, ka bērna kopšanas pabalstu piešķir personai, kura kopj bērnu līdz divu gadu vecumam.
Lieta ierosināta pēc personas konstitucionālās sūdzības. Pieteikuma iesniedzējai priekšlaikus piedzimis bērns, tāpēc maternitātes pabalsts viņai tika piešķirts tikai pēc bērna dzimšanas. Savukārt vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu piešķir ar nākamo dienu pēc maternitātes pabalsta izmaksas beigām, un minētie pabalsti tiek maksāti līdz bērna konkrēta vecuma sasniegšanai. Tādējādi izveidojusies situācija, ka pieteikuma iesniedzēja vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu saņēmusi īsāku laiku nekā vecāki, kuru bērns dzimis ārsta prognozētajā laikā.
Pieteikuma iesniedzēja lūdza Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru pārskatīt viņai piešķirtā vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta saņemšanas periodu (kalendāra dienas). Tomēr, pamatojoties uz apstrīdētajām normām, viņas pieteikums noraidīts. Ar Administratīvās apgabaltiesas spriedumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras lēmums atstāts negrozīts.
Pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, valsts ir pārkāpusi vienlīdzības principu un bērna vislabāko interešu prioritātes principu, jo priekšlaikus dzimuša bērna vecāki vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu saņem īsāku laiku, turklāt priekšlaikus dzimušam bērnam esot nepieciešama īpaša kopšana un tādēļ minētie pabalsti būtu jāmaksā līdz brīdim, kad bērns sasniedz koriģēto, nevis hronoloģisko divu gadu vecumu.
Satversmes tiesa secināja, ka viens no likumdevēja izraudzītajiem sociālās drošības sistēmas elementiem ir valsts mērķēts atbalsts ģimenei bērna pirmajos dzīves gados. Likumdevējs ir paredzējis visām sievietēm neatkarīgi no bērna dzimšanas brīža tiesības saņemt grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā arī maternitātes pabalstu pilnā apmērā. Tāpat likumdevējs noteicis, ka visiem vecākiem neatkarīgi no bērna dzimšanas brīža ir tiesības uz valsts atbalstu vecāku pabalsta veidā līdz bērna pusotra gada vecumam un bērna kopšanas pabalstu līdz bērna divu gadu vecumam. Tādējādi attieksme pret sociāli apdrošinātiem vecākiem, kuriem bērns piedzimis ārsta prognozētajā laikā, un sociāli apdrošinātiem vecākiem, kuru bērns piedzimis priekšlaikus, ir vienāda.
Lai gan pieteikuma iesniedzējai vecāku pabalsts un bērna kopšanas pabalsts tika izmaksāts īsāku laiku nekā tiem vecākiem, kuru bērns dzimis ārsta prognozētajā laikā, tomēr arī viņa visu laiku, kamēr nesaņēma darba algu, saņēma konkrētu sociālās apdrošināšanas pakalpojumu un valsts sociālo pabalstu. Savukārt pēc tam, kad pieteikuma iesniedzējas bērns kļuva pusotru gadu vecs, valsts turpināja viņai sniegt atbalstu līdz bērna divu gadu vecumam, tāpat kā citiem vecākiem ar bērnu līdz divu gadu vecumam.
Tādējādi likumdevējs, ar apstrīdētajām normām nosakot vienādu attieksmi pret sociāli apdrošinātiem vecākiem, kuru bērns ir dzimis ārsta prognozētajā laikā, un sociāli apdrošinātiem vecākiem, kuru bērns ir dzimis priekšlaikus, nav pārkāpis vienlīdzības princip
Satversmes tiesa nosprieda atzīt likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 10.4 panta ceturtās daļas 2. punktu un Valsts sociālo pabalstu likuma 7. panta 1.1 daļu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 110. pantam.
Sprieduma teksts ir pieejams Satversmes tiesas mājaslapā.
Ar pilnajiem Satversmes tiesas secinājumiem lietā iespējams iepazīties šeit.
Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova pirmo reizi pēc ievēlēšanas amatā oficiālā vizītē tikās ar tieslietu ministru Jāni Bordānu. Tikšanās laikā amatpersonas runāja par Satversmes tiesas un Tieslietu ministrijas sadarbību tiesiskuma stiprināšanā un diskutēja par pēdējiem Satversmes tiesas spriedumiem.
Satversmes tiesas priekšsēdētāja sarunā uzsvēra, ka pastāv nepieciešamība veicināt Satversmes tiesas spriedumu kvalitatīvāku un savlaicīgāku izpildi. S. Osipova pauda viedokli, ka būtu vajadzīgs veidot biroju, kas koordinētu Satversmes tiesas spriedumu izpildi, kā arī pārstāvētu Ministru kabinetu un Saeimu sarunās ar Satversmes tiesu. Abas amatpersonas bija vienisprātis, ka ir vajadzīgs kontroles mehānisms, kas nodrošinātu Satversmes tiesas spriedumu izpildes pārraudzību.
Foto: Satversmes tiesa
Satversmes tiesas priekšsēdētāja un tieslietu ministrs runāja arī par Tieslietu padomes stiprināšanu un kapacitātes uzlabošanu. Sanita Osipova uzsvēra: lai nodrošinātu tiesu neatkarību, Tieslietu padomei vajadzīgas plašākas pilnvaras pārstāvēt tiesnešu intereses.
