Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Santa Sāmīte
Drīzumā tiesnešu atlasei tiks piemērota jauna kārtība. Tās veidošanā iesaistītie skaidro, ka atlases procedūras izstrādātas tā, lai būtu iespējams gūt pārliecību, ka tiesneša amata pretendents gan pārzina visu tiesību sistēmu kopumā, gan spēj padziļināti specializēties konkrētā tiesību nozarē. Turklāt būtiska nozīme tiek piešķirta personības briedumam un pretendenta personīgajām īpašībām. Savukārt pats process ir vērsts uz to, lai izraudzītos tādus kandidātus, kas saprot, ka tiesneša amats pildāms, respektējot cilvēka cieņu, ievērojot cilvēktiesības un stiprinot Latviju kā demokrātisku un tiesisku valsti, kā arī spēj uzņemties atbildību un apzinās savas rīcības ietekmi uz tiesu varas autoritāti kopumā, tostarp rūpējoties par nepārtrauktu izaugsmi.
“Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases kārtība” stājās spēkā 2020. gada 11. jūnijā vienlaikus ar 2020. gada 14. maija grozījumiem likumā “Par tiesu varu”.
Paredzēts, ka tiesneša amata kandidātu atlases konkurss tiks organizēts periodiski, bet ne retāk kā reizi trijos gados, izņemot gadījumu, ja kandidātu saraksta spēkā esamības termiņš pagarināts saskaņā ar Tieslietu padomes lēmumu. Proti, atšķirībā no līdzšinējās prakses konkurss nebūs atkarīgs no vakances rašanās brīža jeb tās esamības konkursa brīdī.
Atlases procesa īstenošanai Tieslietu padome uz trim gadiem izveidos tiesneša amata kandidātu atlases komisiju, kuras sastāvā ir iekļaujami trīs senatori, trīs apgabaltiesu tiesneši un trīs rajona (pilsētu) tiesu tiesneši. Plānots, ka komisija tiks izveidota līdz šā gada septembra beigām.
Kā uzsver Tieslietu padomes priekšsēdētāja vietniece Augstākās tiesas senatore Dzintra Balta, kas arī piedalījās jaunās kārtības izstrādāšanas darba grupā, ņemot vērā profesionālo darbības jomu, atlases komisijā vienlīdz jābūt iesaistītiem tiesnešiem ar dažādu specializāciju (administratīvajās, civilajās un kriminālajās) tiesībās. Viens no pirmajiem jautājumiem, kas tiks lemts Tieslietu padomē, būs komisijas locekļu izvēle no tiesnešu vidus, kas paši pieteikušies dalībai tajā.
“Jaunā tiesnešu atlases kārtība atšķirībā no iepriekšējās ir vērsta ne tikai uz profesionālo kompetenču (prasmju), bet arī amata pretendenta personīgo un sociālo prasmju atpazīšanu un novērtēšanu. Līdz ar to arī atlases komisijas locekļiem ir jābūt motivētiem šo pieeju iedzīvināt. Pretendentu vērtētājiem ir jābūt ar atlasi un prasmju novērtēšanu saistītai iepriekšējai pieredzei. Par priekšrocību būtu uzskatāmas, piemēram, zināšanas, kas iegūtas mācībās par personīgo attīstību, kā arī dalība mentoru programmā.
Veidojot atlases kārtību, darba grupa jaunizveidotajai komisijai ir paredzējusi apmācību un informatīvā atbalsta nodrošināšanu (piemēram, ir izveidoti galveno kompetenču apraksti, kuri izmantojami novērtēšanā). Par to, cik plašu atbalstu būs iespējams nodrošināt, arī jālemj Tieslietu padomei,” norāda Dz. Balta.
Pretendentu atlase notiks piecās kārtās. Negatīvs vērtējums kādā no kārtām liedz pretendentam piedalīties atlases turpmākajās kārtās. Katras kārtas rezultāti tiek paziņoti individuāli, nosūtot informāciju uz pretendenta pieteikumā norādīto e-pasta adresi.
“Tiesneša amata kandidātiem ir jābūt gan profesionāļiem jurisprudencē, gan vispusīgi attīstītām personībām, lai viņi sava darba ietvaros spētu nemitīgi izglītoties (kompetence: prasme mācīties), komunicēt ar sabiedrību, veidot kvalitatīvu saskarsmi ar kolēģiem – tiesnešiem, tiesas darbiniekiem, citu juridisko profesiju pārstāvjiem un dažādu nozaru speciālistiem,” stāsta Dz. Balta.
Atlasē izmantotās metodes (piemēram, motivēts pretendenta pieteikums ar personīgo sasniegumu pašvērtējumu, strukturēta intervija) ir saistītas ar potenciālā tiesneša galveno kompetenču noteikšanu.
Pretendentam ir jāizprot Satversmē ietvertās konstitucionālās vērtības un aktuālās atziņas, kas izriet no Eiropas Savienības Tiesas, Eiropas Cilvēktiesību tiesas, Satversmes tiesas un Augstākās tiesas judikatūras dažādās tiesību nozarēs. Tāpat pretendentam jāizprot minēto tiesu nolēmumu procesuālā un saturiskā nozīme tiesneša darbā (piemēram, prejudiciālā lēmuma lūgums, vēršanās Satversmes tiesā), kā arī procesuālo tiesību normas un juridiskā metode.
“Vēlos uzsvērt, ka uzskaitītās kompetences ir ļoti plašas un jāapzinās: neviens no pretendentiem nebūs “gatavs ideālais tiesnesis”. Īpaša nozīme ir tam, ka jaunajā tiesnešu amata kandidātu atlases kārtībā pirmoreiz ir sniegts to profesionālo, personīgo un sociālo kompetenču jeb prasmju uzskaitījums, kuras mūsdienu tiesnesim ir nepieciešamas. Tas ir jāapzinās katram, kas apsver iespēju kļūt par tiesnesi, lai zinātu, ko no viņa sagaida.
Kompetenču un prasmju uzskaitījumu var izmantot, veidojot mācību programmas topošajiem juristiem. Šīs ir prasmes, kas attīstāmas visā tiesneša darba mūža laikā, jo saprotams, ka neviena no tām nevar piemist pretendentam simtprocentīgā apmērā. Piemēram, perfekta procesu vadīšanas prasme nepiemitīs nevienam pretendentam, kas nebūs iepriekš tādā procesā piedalījies, un tā būs jāapgūst darba gaitā,” skaidro Dz. Balta.
Atlases pirmās kārtas laikā komisija bez pretendenta klātbūtnes pārbauda viņa atbilstību tiesneša amata ieņemšanas formālajiem kritērijiem, kas noteikti likumā “Par tiesu varu”. Ja nepieciešams, Tiesu administrācija ir tiesīga pieprasīt papildu informāciju no kompetentajām iestādēm vai pretendenta, lai varētu novērtēt viņa atbilstību likumā noteiktajām prasībām.
Atlases komisija pretendentu virza uz atlases otro kārtu, ja viņš atbilst likumā “Par tiesu varu” noteiktajām prasībām un uz viņu nav attiecināmi šajā likumā noteiktie ierobežojumi ieņemt tiesneša amatu. Ja pretendents neatbilst minētajām prasībām, viņš netiek virzīts uz otro kārtu.
Komisija tiesneša amata pretendentu informē par savu lēmumu. Ja komisija nolemj pretendentu tālāk nevirzīt, tad komisijas atteikumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Atlases otrās kārtas laikā komisija bez pretendenta klātbūtnes novērtē viņa pieteikumā sniegtās atbildes uz jautājumiem, kas ietverti “Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases kārtības” 29. punktā un norādīti, izsludinot atlases konkursu. Proti, pretendentam pieteikumā jāsniedz atbildes jeb apraksts par:
Katrs atlases komisijas loceklis pretendenta sniegtās atbildes novērtē 10 punktu sistēmā. Novērtējot pretendenta atbildes, komisija pārliecinās par pretendenta motivāciju un prasmi to rakstveidā pamatot. Tiek ņemts vērā gan atbilžu noformējums (proti – vai tas liecina par pietiekami labām datora lietošanas prasmēm, vai nav pieļautas latviešu valodas gramatikas un stila kļūdas), gan izklāsts pēc būtības (piemēram, vai teksts ir uztverams un loģiski strukturēts, vai sniegtās atbildes ir precīzas un attiecas uz jautājumu pēc būtības). Tāpat tiek vērtēts, vai pretendents izprot tiesneša darbu un apzinās, kādas personiskās un sociālās kompetences nepieciešamas šim speciālistam.
Minētās kompetences ir uzskaitītas “Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases kārtības” 1. pielikumā (piemēram, pienākuma apziņa un atbildības izjūta, lēmumu pieņemšanas prasmes, darba organizācijas prasmes un spēja strādāt komandā, atvērtība inovācijām u. c.). Šīs kārtas pārbaudījums ir nokārtots, ja vidējais komisijas locekļu piešķirtais vērtējums ir 7 vai vairāk punkti.
Ja pretendents atlases otro kārtu nokārtojis sekmīgi, tad kopā ar otrās kārtas rezultātu tiek paziņots atlases trešās kārtas laiks un vieta, kā arī informācija par iespēju apmeklēt sagatavošanās kursu, kura mērķis ir sekmēt pretendentu sagatavošanos trešās un ceturtās kārtas pārbaudījumu kārtošanai. Plānots, ka organizētā apmācību kursā pretendentiem tiks piedāvāts piedalīties attālināti. Mācībās tiks ietverti arī Ekonomisko lietu tiesas kompetencē plānotie jautājumi, lai nodrošinātu sagatavošanos atlases ceturtajai kārtai.
Atlases trešās kārtas laikā pretendenti kārto profesionālo zināšanu pārbaudes testu, kurā tiek pārbaudītas pretendenta profesionālās zināšanas un izpratne par Satversmē ietvertajām konstitucionālajām vērtībām un aktuālajām atziņām, kas izriet no Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas, Satversmes tiesas un Augstākās tiesas judikatūras dažādās tiesību nozarēs, šo tiesu nolēmumu procesuālo un saturisko nozīmi tiesneša darbā (piemēram, prejudiciālā lēmuma lūgums, vēršanās Satversmes tiesā), kā arī par procesuālo tiesību normām un juridisko metodi.
Testu (paredzēti vismaz divi testa varianti) izstrādi nodrošina pati atlases komisija, un katrs tests sastāvēs no 30 jautājumiem ar atbilžu variantiem. Tests būs aizpildāms datorizēti pārbaudījuma norises vietā. Testa pildīšanas laikā nav atļauti nekādi palīglīdzekļi (normatīvie akti, juridiskā literatūra u. c.). Par katru pareizi atbildētu jautājumu tiks piešķirts 1 punkts. Lai tests būtu nokārtots, nepieciešams iegūt vismaz 21 punktu.
Atlases ceturtās kārtas laikā pretendents rakstveidā sagatavo risinājumu diviem juridiskās problēmas uzdevumiem (kāzuss) un prezentē šos risinājumus atlases komisijai, kas vērtē pretendenta zināšanas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai tiesas kompetencei, kā arī pretendenta spēju korekti piemērot normatīvos aktus problēmsituācijai un prasmi argumentēt un prezentēt savu viedokli. Kāzusu (vismaz triju variantu) izstrādi nodrošina atlases komisija. Kāzusa risinājuma sagatavošanas laikā pretendentam atļauts izmantot normatīvos aktus, bet nav atļauta juridiskās literatūras vai citu palīgavotu izmantošana. Prezentēšanas laikā pretendents drīkstēs izmantot sagatavošanās laikā izdarītās piezīmes.
Pretendenta sniegumu novērtē katrs komisijas loceklis, sniedzot atsevišķu vērtējumu piecu punktu sistēmā kāzusa rakstiskajam risinājumam un mutvārdu prezentācijai (kopējais maksimāli iegūstamo punktu skaits par vienu kāzusu ir 10 punkti). Izskatot rakstiski iesniegto risinājumu, komisija vērtē, vai pretendentam ir izpratne par risināmo problēmjautājumu, vai ir pietiekama spēja pamatot normatīvo aktu piemērošanu atbilstoši kāzusā minētajiem faktiem, kā arī vai risinājums ir strukturēts loģiskā veidā. Tāpat komisija sniedz vērtējumu par pretendenta prezentācijas un argumentācijas prasmēm (prasmi pamatot un aizstāvēt savu viedokli, arī iesaistīties diskusijā konstruktīvā veidā).
Lai nokārtotu šo atlases kārtu, komisijas locekļu vidējais vērtējums nevar būt zemāks par 7 punktiem.
Atlases piektā kārta ir kompetenču intervija, kurā tiek novērtētas tādas pretendenta personīgās kompetences un sociālās prasmes kā:
Kompetences tiek vērtētas sarunā, ko vada kompetenču vērtēšanā apmācīts atlases komisijas loceklis vai speciālists, kuru Tieslietu padome pieaicinājusi piedalīties kompetenču vērtēšanas procesā. Intervijā var izmantot arī informāciju par pretendentu, kas iegūta atlases iepriekšējās kārtās, piemēram, informāciju no pretendenta pieteikumā ietvertajām atbildēm.
Katru kompetenci novērtē 10 punktu sistēmā. Atlases piektā kārta ir nokārtota, ja pretendenta iegūtais vidējais vērtējums ir vismaz 7 punkti.
Pretendenti, kuri ir nokārtojuši atlases piekto kārtu, ir izturējuši atlases pārbaudījumus un kļūst par tiesneša amata kandidātiem.
Kandidāti tiek iekļauti tiesneša amata kandidātu sarakstā, ņemot vērā tiesas kompetenci un tiesu instanci, uz kuru ir pretendējuši. Kandidāti sarakstā tiek sarindoti atbilstoši tiesneša amata kandidātu atlasē iegūtajam rezultātam, sākot ar lielāko punktu skaitu. Atlases kopējo rezultātu iegūst, summējot atlases otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā kārtā iegūto punktu skaitu.
Vakantā tiesneša amata vieta tiek piedāvāta kandidātam, kuram attiecīgajā kandidātu sarakstā ir lielākais punktu skaits. Ja tiesneša amata kandidāts piedāvājumu pieņem, viņš tiek virzīts uz Saeimu iecelšanai tiesneša amatā. Ja kandidāts, kuram kandidātu sarakstā ir lielākais punktu skaits, atsakās no vakantās tiesneša amata vietas, tā pati vakantā tiesneša amata vieta tiek piedāvāta sarakstā nākamajam kandidātam ar lielāko punktu skaitu. Atsakoties no piedāvātās vakances, kandidāts nezaudē savu vietu kandidātu sarakstā.
Kandidātu saraksts ir spēkā trīs gadus, pagarināt tā spēkā esamības termiņu ir tiesīga Tieslietu padome.
Kandidāts var tikt svītrots no kandidātu saraksta pēc paša vēlēšanās vai arī tad, ja ir iestājies kāds apstāklis, kas liedz personai pretendēt uz tiesneša amatu, par ko kandidātam ir pienākums paziņot Tieslietu padomei.
* Atlases procesa laikā persona, kura pieteikusies konkursā uz tiesneša amatu, tiek saukta par pretendentu. Pretendents, kurš ir nokārtojis visus atlases pārbaudījumus, kļūst par tiesneša amata kandidātu no brīža, kad tas iekļauts tiesneša amata kandidātu sarakstā.
