Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
2019. gada 2. maijā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa taisīja spriedumu civillietā, kurā tika skatīta AS ZS “Invest Holdings” prasība pret Artūru Razumeju un Arni Kursīti par kopīpašuma “Roņi” (Liepupes pagasts) izbeigšanu. Tiesas secinājumus un spriedumu LV portālam skaidro Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesnese Žanna Gaigale-Prudņikova.
“Katram lietas dalībniekam – lietā bija prasītājs un divi atbildētāji (trīs kopīpašnieki) – pieder viena trešā domājamā daļa no strīdus nekustamā īpašuma “Roņi”.
Tiesa vērtēja kopīpašuma dalīšanas juridiskos aspektus, pušu argumentus un pierādījumus lietā. Konstatēja, ka sadalīt kopīpašumu reālās daļās nav iespējams, par ko lietā nemaz nebija strīda. Lietā atrodas nekustamā īpašuma “Roņi” novērtējums, kas apstiprina, ka līdz 2018. gada 25. jūnijam strīdus nekustamā īpašuma “Roņi” tirgus vērtība bija 88 tūkstoši eiro, taču minētais novērtējums nav aktuāls,” norāda Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesnese Žanna Gaigale-Prudņikova.
Lietas izskatīšanas brīdī – 2019. gada 2. maijā – atbildētāju pārstāvis, zvērināts advokāts, tiesā iesniedza novērtējumu, kas bija aktuāls līdz 2018. gada 25. jūnijam. Kopš novērtējuma veikšanas pagājuši 11 mēneši, līdz ar to novērtējums vairs nav aktuāls.
Tiesnese norāda, ka atbilstoši judikatūrai viņa nevarēja piespriest vienam kopīpašniekam visu īpašumu. Jo, nosakot, ka vienam īpašniekam turpmāk piederēs viss īpašums, ir jāuzliek par pienākumu izmaksāt otrai pusei tās daļu naudā, taču nav zināms, cik izmaksāt, ja nav iesniegta īpašuma aktuālā vērtība.
Tiesību doktrīnā, analizējot kopīpašuma dalīšanas juridiskos aspektus, atzīts, ka Civillikuma 1075. pantā ietverts pilnvarojums tiesai pēc sava ieskata izraudzīties to dalīšanas veidu, kas, ņemot vērā visus lietas apstākļus, ir vispiemērotākais un vistaisnīgākais.
Izveidojusies stabila judikatūra jautājumā, kas skar dalāmās mantas vērtības noteikšanu: pamatojoties uz Civillikuma 1075. pantu, tiesa nekustamo īpašumu atstāj vienam kopīpašniekam, uzliekot viņam pienākumu samaksāt pārējiem viņu daļu naudā. Augstākā tiesa savos nolēmumos vairākkārt atzinusi – nosakot izmaksājamās summas apmēru, par pamatu ņemama nekustamā īpašuma tirgus vērtība lietas izskatīšanas (nekustamā īpašuma atsavināšanas) brīdī.
Tiesas spriedumā ir atsauce uz lietas materiālos atrodamo nekustamā īpašuma “Roņi” (Salacgrīvas novads, Liepupes pagasts) novērtējumu par nekustamā īpašuma tirgus vērtību līdz 2018. gada 25. jūnijam (88 000 eiro apmērā), taču minētais novērtējums nav aktuāls, jo veikts pirms 11 mēnešiem. Turklāt no pušu sarakstes izriet, ka puses jau 2018. gada septembrī minēto strīdus nekustamo īpašumu pašas novērtē 150 000 eiro apmērā. Savukārt no lietas materiālos atrodamā AS “ALPS Investments” strīdus nekustamā īpašuma indikatīva piedāvājuma redzams, ka “ALPS Investments” izteicis piedāvājumu pirkt strīdus nekustamo īpašumu no lietas dalībniekiem par 240 000 eiro.
“Atbilstoši judikatūrai, nosakot izmaksājamās summas apmēru, par pamatu ņemama strīdus nekustamā īpašuma tirgus vērtība lietas izskatīšanas brīdī,” atkārtoti uzsver tiesnese.
“Tiesa secināja, ka nav pamata atstāt visu kopīpašumu vienam kopīpašniekam, pārējiem izmaksājot viņu daļu naudā, kā arī izšķirt jautājumu ar lozi, jo lietas materiālos nav ziņu par strīdus nekustamā īpašuma “Roņi” tirgus vērtību lietas izskatīšanas brīdī. Tādējādi vispiemērotākais un vistaisnīgākais kopīpašuma izbeigšanas veids ir tā pārdošana izsolē. Tiesa nosprieda izbeigt pušu kopīpašumu nekustamajam īpašumam “Roņi”, pārdodot to izsolē.
Vēlos piebilst, ka atbildētāju piedāvājums izpirkt vienu trešo domājamo daļu no strīdus nekustamā īpašuma “Roņi” neizbeigtu kopīpašumu, bet saglabātu to starp diviem atbildētājiem, tādējādi kopīpašuma reāla sadale netiktu veikta.
Abus atbildētājus pārstāvēja advokāts, atbildētāji lūdza piespriest visu kopīpašumu viņiem, uzliekot par pienākumu izmaksāt prasītājam mazliet vairāk nekā 29 tūkstošus eiro par vienu trešo daļu, kas pieder prasītājam. Tā nebūtu kopīpašuma izbeigšana – prasība tiesā tika iesniegta par kopīpašuma izbeigšanu. Šādā gadījumā abi atbildētāji tāpat paliktu kopīpašnieki, tikai katram būtu puse domājamās daļas,” norāda tiesnese Žanna Gaigale-Prudņikova.
