FOTO: Freepik
Administratīvā rajona tiesa noraidīja Viļānu novadā dzīvojošās pensionāres pieteikumu piedzīt kompensāciju par policijas nogrieztajām kaņepēm. Nolēmumu lietā (Nr. A42-01715-19/44) LV portālam skaidro tiesnese Solvita Pujāte. Tiesnese uzsver, ka lietas iznākumu būtiski ietekmē pieteicēja spēja pierādīt mantiskos zaudējumus un pamatot nemantisko kaitējumu.
2018. gada otrajā pusē Valsts policijas Latgales reģiona Rēzeknes iecirkņa pārvaldē tika saņemta informācija, ka Viļānu novadā piemājas dārzā, iespējams, tiek audzēti narkotiskas vielas saturoši augi. Policija rīkojās un tiesas sankcionētas kratīšanas laikā kaņepes nogrieza. Tomēr aizdomas par narkotiskās vielas saturošu augu audzēšanu neapstiprinājās un kriminālprocess tika izbeigts.
Ģenerālprokuratūra atzina, ka saskaņā ar Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumu personai ir tiesības prasīt kaitējuma atlīdzinājumu, jo ir stājies spēkā lēmums, ar kuru ir izbeigts kriminālprocess, un persona nav saukta pie kriminālatbildības. Izvērtējot personas iesniegumu par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu, tika nolemts atlīdzināt mantiskos zaudējumus 27,23 eiro apmērā par kaņepju sēklām un secināts, ka nemantiskais kaitējums personai jau ir atlīdzināts, Valsts policijas darbiniekiem atvainojoties.
Nepiekrītot minētajam lēmumam, persona vērsās tiesā, lūdzot atlīdzināt mantiskos zaudējumus un nemantisko kaitējumu.
Tiesnese Solvita Pujāte uzsver, ka konkrētajā lietā strīds bija nevis par to, vai ir tiesisks pamats atlīdzināt mantiskos zaudējumus un nemantisko kaitējumu, bet gan par atlīdzinājuma apmēru, kāds personai pienākas.
S. Pujāte: “Pieteicēja lūdza tiesu atlīdzināt mantiskos zaudējumus par neiegūto kaņepju sviestu – 1061,77 eiro.
Skatot pieteikumu par mantisko zaudējumu atlīdzinājumu, tiesai ir jāvērtē, vai mantiskie zaudējumi ir pierādīti. Saskaņā ar Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma normām šie zaudējumi ir jāpierāda ar Administratīvā procesa likumā norādītajiem pierādīšanas līdzekļiem.
Pieteicēja tiesai norādīja, ka iestādes piedāvātā kompensācija par kaņepju sēklām nav samērīga ar viņai nodarīto mantisko zaudējumu. Tiesā tika iesniegta izdruka no interneta, kurā bija redzama “Straupes” saldkrējuma sviesta cena. Citi pierādījumi iesniegti netika.
Saskaņā ar tiesā pārsūdzēto lēmumu, nosakot atlīdzinājumu par neiegūtajām kaņepju sēklām 27,23 eiro apmērā, Ģenerālprokuratūra ņēma vērā, ka pieteicējai bija 363 kaņepju stādi, no katra stāda varēja iegūt 30 gramu kaņepju sēklu, kuru vērtība bija 2,50 eiro kilogramā (27,23 eiro = 363 stādi x 0,03 kg sēklu x 2,50 eiro/kg).
Tā kā pieteicēja iebildumus pret iestādes veikto aprēķinu neizteica un papildu pierādījumus neiesniedza, netika pierādīta pieteicējas norādīto mantisko zaudējumu esība un pieteikums daļā par mantisko zaudējumu atlīdzināšanu tika noraidīts.”
Pieteicēja lūdza tiesu atlīdzināt arī nemantisko kaitējumu 3000 eiro apmērā, norādot, ka policijas rīcības dēļ viņai pasliktinājies veselības stāvoklis.
“Arī šajā gadījumā atbilstoši Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumam personai ir jānorāda, kā izpaudies nemantiskais kaitējums, un jāpamato atlīdzības apmērs,” akcentē tiesnese. “Ņemot vērā personas cienījamo vecumu un situācijas norisi, tiesa atzina, ka policijas rīcība varēja radīt satraukumu un veselības problēmas. Vienlaikus tika konstatēts, ka personai veselības problēmas novērotas jau iepriekš. Lai gan konkrētā situācija radīja vienu no veselības stāvokļa saasinājuma epizodēm, tā neizraisīja būtisku vispārējā veselības stāvokļa pasliktināšanos. Līdz ar to par atbilstošu atlīdzinājumu tiesa atzina atvainošanos un atlīdzinājumu naudā nepiešķīra.”
Balstoties uz tiesas apsvērumiem un iesniegtajiem pierādījumiem un ņemot vērā visus faktus un situāciju, tiesa lēma, ka atlīdzība par mantiskajiem zaudējumiem 27,23 eiro apmērā ir bijusi atbilstošs un papildu atlīdzība nav piešķirama.
“Zaudējumu apmērs tiek noteikts, novērtējot pierādījumus. Zaudējumi un to apmērs vislabāk ir zināmi personai, kurai tie ir nodarīti. Līdz ar to pieteicējai, prasot zaudējumus, bija pienākums pierādīt to esību un apmēru. Ne iestādei, ne tiesai nav pienākuma to darīt pieteicējas vietā. Konkrētajā gadījumā pieteicēja nepierādīja, ka viņai ir radušies lielāki zaudējumi, nekā to aprēķināja iestāde.
Nemantisko kaitējumu nosaka atbilstoši aizskarto tiesību un ar likumu aizsargāto interešu nozīmīgumam un konkrētā aizskāruma smagumam, ņemot vērā iestādes, prokuratūras vai tiesas rīcības raksturu, apsūdzības smagumu, kriminālprocesa ilgumu, fiziskās personas personību un rīcību, līdzatbildību, kā arī citus būtiskus apstākļus. Ja tiesa, izvērtējot konkrētā gadījuma apstākļus, konstatē, ka privātpersonas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums nav smags, nemantiskā kaitējuma atlīdzinājums var būt atvainošanās,” skaidro S. Pujāte.