Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Trešdien, 3. jūlijā, stājas spēkā vairākas izmaiņas narkotisko un psihotropo vielu, zāļu un prekursoru likumīgās aprites regulējumā. Zaudē spēku likums “Par prekursoriem”, vienlaikus būtiski papildināts likums “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”, paredzot arī noteikt kārtību, kā Latvijas komersanti savā komercdarbībā rūpnieciskiem mērķiem turpmāk varēs izmantot šobrīd Latvijā kontrolējamās narkotiskās vielas. Tāpat likumā precizēti pieļaujamie sējas kaņepju audzēšanas mērķi.
Lai novērstu situāciju, ka likums “Par prekursoriem” dublē vairākas Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktās normas, kas detalizēti regulē prekursoru (vielu, kuras var izmantot narkotisko vai psihotropo vielu nelegālai izgatavošanai) apriti, likumdevējs ir lēmis dublējošās normas no nacionālā regulējuma izslēgt, bet atlikušās iekļaut citā radniecīgā likumā.
Tādējādi šodien, 3. jūlijā, likums “Par prekursoriem” ir zaudējis spēku, vienlaikus stājas spēkā apjomīgi grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”, kam mainīts arī nosaukums šādā redakcijā: Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likums.
Grozījumu mērķi ir vairāki: ne tikai piemērot attiecīgo ES regulējumu narkotisko prekursoru jomā1, bet arī sniegt iespēju Latvijas komersantiem savā komercdarbībā rūpnieciskiem mērķiem izmantot šobrīd Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru II un III sarakstā iekļautās vielas vai šo vielu atvasinājumus, izomērus, struktūranalogus, aktīvos metabolītus, esterus, ēterus un sāļus (ieskaitot izomēru, struktūranalogu, aktīvo metabolītu, esteru un ēteru sāļus).
Likumprojekta anotācijā minēts piemērs – viela gamma-hidroksibutirskābe (GHB). GHB cikliskais esteris gamma-butirolaktons (GBL) Latvijā ir pakļauts kontrolei, jo tas var tikt izmantots apreibināšanās nolūkiem. Vienlaikus GBL tiek plaši izmantots arī industriāliem mērķiem, piemēram, čuguna liešanā, metāla lējumu, elektromotoru, ģeneratoru un transformatoru ražošanā.
Lai sniegtu iespēju Latvijas komersantiem savā komercdarbībā rūpnieciskiem mērķiem izmantot šobrīd Latvijā kontrolējamās narkotiskās vielas, likums papildināts ar normu, kas paredz: ja iepriekš minētās vielas nepieciešamas rūpniecībā (izņemot farmaceitiskiem mērķiem), ir jāsaņem Zāļu valsts aģentūras atļauja šo vielu apritei (7.1 pants).
Savukārt aktīvo vielu ražotājs, importētājs vai izplatītājs darbību ar II un III sarakstā iekļautajām vielām veic tikai tad, kad ir saņēmis speciālu licenci (likuma 9. panta 1.1 daļa).
Ņemot vērā, ka šobrīd spēkā esošie ES sekundārie tiesību akti neregulē darbības ar neklasificētām vielām, to apriti nepieciešams regulēt nacionālā līmenī. Likums papildināts ar 42.4 pantu, kas paredz, ka Zāļu valsts aģentūra veido un uztur Latvijā kontrolējamo neklasificēto vielu sarakstu, kā arī publicē to tīmekļa vietnē www.zva.gov.lv .
Sarakstam jāsastāv no A un B daļas. Noteikts, ka Latvijas teritorijā ir aizliegts ievest vielas, kuras iekļautas Latvijā kontrolējamo neklasificēto vielu saraksta B daļā. A daļā iekļautās vielas aizliegts ievest, ja ir pamats uzskatīt, ka to izmantošanas mērķis ir narkotisko un psihotropo vielu izgatavošana.
Grozījumi likumā deleģē Ministru kabinetu līdz šī gada 1. septembrim izstrādāt noteikumus, kas noteiks:
(Līdz tam piemērojami MK noteikumu Nr. 1142 “Operatoru reģistrēšanas un licencēšanas kārtība” noteikumi).
Grozījumi papildina arī likuma 6. panta otro daļu, kas regulē sējas kaņepju audzēšanu Latvijā. Līdz šim pantā noteikto sējas kaņepju audzēšanas mērķi varēja interpretēt ļoti šauri – tā bija pieļaujama šķiedras un sēklu ieguvei, kā arī dārzkopības mērķiem. Zemkopības ministrija, aicinot minēto normu precizēt, norādīja: likums, atļaujot kaņepes izmantot viena produkta ražošanai, rada diskriminējošus nosacījumus.
Eiropas Savienībā sējas kaņepes tiek plaši izmantotas pārtikā, būvniecībā, automobiļu ražošanā, farmācijā u. c. Piemēram, no kaņepju sēklām tiek ražota eļļa un proteīna pulveris. Tāpat kaņepju šķiedra ir arī auga kātā, lapās un ziedkopā. Gan Latvijā, gan citviet ES plaši tiek ražota un tirgota kaņepju šķiedra dažādiem kompozītmateriāliem, audumiem, būvmateriāliem u. tml. Tāpat kaņepes tiek izmantotas papīra ražošanā, tējām un dažādu aktīvo vielu iegūšanai.
Sējas kaņepju produktu tirgus pēdējos gados ir viens no straujāk augošajiem pasaulē. “Tas arī Latvijas lauksaimniekiem un uzņēmējiem paver milzu iespējas radīt jaunus produktus un palielināt sējas kaņepju audzēšanas un produktu ražošanas apjomu, kas dotu arī papildu ieguvumus, pateicoties sējas kaņepju īpašībām samazināt un absorbēt ogļskābās gāzes, bagātināt augsni ar mikroelementiem, kas palīdz nodrošināt lielāku auglību citām kultūrām augu rotācijā,” teikts Zemkopības ministrijas priekšlikuma pamatojumā.
Lai izvairītos no pārpratumiem un veicinātu kaņepju audzēšanas un produktu ražošanas attīstību Latvijā, precizētā norma paredz, ka no 2020. gada 1. janvāra sējas kaņepes (Cannabis sativa subsp. sativa) atļauts audzēt rūpnieciskām vajadzībām, kā arī dārzkopības mērķiem.
Audzējot sējas kaņepes rūpnieciskām vajadzībām, tāpat kā līdz šim, ir atļauts izmantot tikai Eiropas Savienības lauksaimniecības kultūraugu šķirņu kopējā katalogā iekļauto šķirņu sertificētas vai kaņepju saglabājamās šķirnes oficiāli pārbaudītas sēklas. Sējas kaņepes atļauts audzēt tikai atklātā laukā (tās nedrīkst audzēt telpās un segtajās platībās – siltumnīcās vai zem plēves). Zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir iznīcināt savas zemes platībās augošās kaņepes, kuras aizliegts audzēt.
1 Prekursoru apriti ES reglamentē divi galvenie tiesību akti: Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regula (EK) Nr. 273/2004 par narkotisko vielu prekursoriem un Padomes 2004. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 111/2005, ar ko paredz noteikumus par uzraudzību attiecībā uz narkotisko vielu prekursoru tirdzniecību starp Kopienu un trešajām valstīm. Abās regulās pēdējos gados veikti grozījumi. Tāpat likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību” tiek pārņemta Padomes 2017. gada 15. novembra Direktīva Nr. 2017/2103, ar ko groza Padomes pamatlēmumu 2004/757/TI, lai narkotiskās vielas definīcijā iekļautu jaunas psihoaktīvas vielas, un atceļ Padomes lēmumu 2005/387/TI.
