Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Vasaras nogalē Viļānu novada Dekšāres pagastā Dzidras Bruzgules piemājas dārzā policisti uz aizdomu pamata, ka augi satur narkotiskās vielas, izrāva 363 kaņepju stādus, ierosināja krimināllietu. Kad aizliegto vielu klātbūtne atsavinātajos augos neapstiprinājās, policija saimniecei atvainojās. LV portāls skaidro, kādus augus Latvijā ir aizliegts audzēt un kādu audzēšanā jāievēro īpaši nosacījumi.
Zemkopības ministrijas (ZM) Lauksaimniecības departamenta Lauksaimniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja vietnieks Gints Lanka skaidro, ka ir divi augi – kaņepes un magones –, kurus atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem var audzēt Latvijā un kuru viena no sugām var saturēt narkotiskās vielas.
Sējas kaņepei (Cannabis sativa), kas ir viengadīgs augs, ir pazīstamas trīs varietātes:
Indijas kaņepe ir apmēram 1,5–1,8 metrus (m) augta, ar platām, īsām lapām, dzīslojums lapā un uz stiebra mēdz būt sarkanīgs. Savukārt sējas kaņepe var sasniegt pat 3–4 m, lapas ir šaurākas un garākas.
Latvijā ir sastopamas četras magoņu, viengadīgu augu, sugas:
Miega magonei vainaglapas ir baltas, gaiši violetas līdz sārti violetas, pie pamata tai ir tumši violets plankums. Sarainā magone ir ar spilgti sarkanām vainaglapām, nereti pie to pamata ir melns plankums. Lauka magonei savukārt vainaglapas ir oranžsarkanas vai sarkanas, bet zīda magonei – tumši sarkanas.
Saskaņā ar likuma “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību” 6. pantu Latvijā aizliegts audzēt:
Lauksaimnieciski vai citādi izmantojamās zemes platībās to īpašnieka vai nomnieka pienākums ir iznīcināt te augošās miega magones. Jāatzīmē, ka Latvijā gan nav aizliegta Indijas kaņepju sēklu tirdzniecība, iepriekš e-konsultācijā skaidroja Zemkopības ministrija.
Šķiedras un sēklu ieguvei, kā arī dārzkopības mērķiem atļauts audzēt sējas kaņepes (Cannabis sativa). Sējumus drīkst ierīkot tikai atklātā laukā. Sējas kaņepes nedrīkst audzēt telpās un segtās platībās – siltumnīcās vai zem plēves. Zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir iznīcināt savā zemes platībā augošās kaņepes, kuras aizliegts audzēt saskaņā ar minēto likumu.
Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis stāsta, ka sējas kaņepes ar katru gadu Latvijā audzē arvien vairāk. Ja 2016. gadā tās bija iesētas apmēram 400 hektāru (ha) platībā, tad pērn jau 1000 ha platībā. Visvairāk sējas kaņepes audzē sēklai, jo tā noder gan mājražošanai, gan pārstrādei. Savukārt šķiedrai nav tik labs noiets. Latvijā ir tikai divi trīs nelieli šķiedras pārstrādātāji, nav atrisināts jautājums par rūpnīcas izveidi. Asociācijas vadītājs prognozē, ka nākotnē palielināsies sējas kaņepju platības, jo aug šīs produkcijas realizācija gan Eiropā, gan ASV.
Lai saņemtu platībmaksājumus par kaņepju audzēšanu, ir jāaudzē šķirnes, kas iekļautas Eiropas šķirņu katalogā, un noteikti ir jāpiekrīt mērījumiem, vai augos nav pārsniegts atļautais – 0,2% no kopējās zaļās masas – tetrahidrokanabinola (THC) līmenis, norāda G. Lanka.
Gadījumos, kad lauksaimnieks vēlas saņemt Eiropas Savienības (ES) tiešos maksājumus par platību, kurā iesētas sējas kaņepes, vispirms ir jāgriežas Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD), skaidro VAAD sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ūdre. Šo maksājumu saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem”. Noteikumi paredz, ka lauksaimniekam ir tiesības pretendēt uz maksājumu par kaņepju platību, ja tā saskaņā ar ES regulu ir iekļauta kaņepju THC monitoringā.
Platības iekļaušana kaņepju THC monitoringā nozīmē:
VAAD sagatavo informāciju par saimniecībām un laukiem, kas pieteikti tetrahidrokanabinola monitoringam un līdz kārtējā gada 5. jūlijam nosūta to LAD.
ES tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība paredz, ka šajā gadījumā katru gadu jāpārbauda tikai 30% platību, kas deklarētas kaņepju audzēšanai. Lai to nodrošinātu, LAD izraugās lauksaimnieku, kas pretendē uz vienoto platības maksājumu par kaņepju platību, lai veiktu pārbaudi viņa saimniecībā, un informē VAAD, norādot konkrētus laukus, kuros jāveic paraugu noņemšana. VAAD, ievērojot regulas Nr. 809/2014 pielikumā minēto procedūru, paņem atbilstošos kaņepju paraugus tetrahidrokanabinola monitoringā iekļautajās saimniecībās un laukos un nosūta tos pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajam institūtam “BIOR”. Pēc rezultātu saņemšanas no “BIOR” tiek sagatavots rezultātu kopsavilkums un līdz kārtējā gada 10. novembrim nosūtīts LAD, bet līdz 30. novembrim – atbalsta pretendentam.
Oktobra vidū Latviju pāršalca ziņa par Valsts policijas rīcību Dzidras Bruzgules piemājas dārzā Viļānu novada Dekšāres pagastā. Uz aizdomu pamata, ka augi satur narkotiskās vielas, policisti dārzā izrāva 363 kaņepju stādus, ierosināja krimināllietu, bet pēc tam, kad aizliegto vielu klātbūtne ekspertīzē neapstiprinājās, atvainojās. “Balstoties uz līdzšinējo praksi, analogās situācijās parasti aizdomas apstiprinās un augos tiek konstatēta aizliegto vielu klātbūtne,” skaidro Valsts policijas (VP) Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Ilze Jurēvica, piebilstot, ka saimniecei tiks kompensēti materiālie zaudējumi.
Savukārt VP priekšnieks Ints Ķuzis uzdevis pārvērtēt šobrīd spēkā esošās procedūras par rīcību līdzīgos gadījumos. “Šodien aizvien vairāk saimnieku piemājas dārzā audzē kaņepes, aizvien biežāk parādās arī aizliegto vielu saturošu augu konstatācija brīvdabas apstākļos,” uzsver I. Ķuzis. “Acīmredzot ir jāpārskata ierastās procedūras un jāmeklē efektīvi risinājumi, kā, saskaroties ar šādu situāciju, policisti var veikt savus pienākumus, neriskējot nodarīt materiālo kaitējumu personai, kas audzē kaņepes savai mājsaimniecībai. Iespējams, uz šīs nozares regulējumu jāskatās plašāk – vai tas ir pietiekams un visām pusēm skaidri izprotams.”
Latvijā kontrolējamās narkotiskās vielas, psihotropās vielas, augus, zāles un prekursorus nosaka Ministru kabineta noteikumi par Latvijā kontrolējamām narkotiskajām vielām, psihotropajām vielām un prekursoriem, norāda Zāļu valsts aģentūras (ZVA) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Daiga Ošiņa. Šo normatīvu 1. pielikumā – Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru I sarakstā (aizliegtās sevišķi bīstamās narkotiskās vielas, tām pielīdzinātās psihotropās vielas un augi, kuru nelegāla aprite un ļaunprātīga lietošana apdraud dzīvību) – iekļauti augu valsts produkti ar narkotisku iedarbību:
Savukārt augu valsts produkti ar psihotropu iedarbību noteikti šādi:
Saskaņā ar noteikumiem narkotisko un psihotropo zāļu un vielu apriti regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Latvijā kontrolē arī augu daļas, žāvētus augus, sapresētus augus, pulverus, tabletes, kapsulas, ekstraktus, tinktūras un jebkurus citus pagatavojumus no minētajiem augiem, kas satur vielas, kuras iekļautas Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru I sarakstā, izņemot produktus, kurus atļauts izplatīt atbilstoši normatīvajiem aktiem par pārtikas apriti. Iepriekš norādītos augus un to produktus aizliegts izmantot neatkarīgi no psihoaktīvo vielu koncentrācijas.
Saskaņā ar likuma “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību” 5. pantu aizliegts audzēt, ražot, izgatavot, importēt, eksportēt, izplatīt, reklamēt, transportēt, glabāt, nodot par atlīdzību vai bez tās, iegādāties un lietot, kā arī sūtīt cauri Latvijas teritorijai I sarakstā iekļautos augus, vielas un zāles.
Savukārt gadījumos, kad I, II un III sarakstā iekļautie augi, vielas un zāles nepieciešamas medicīniskiem un veterinārmedicīniskiem zinātniskiem pētījumiem, fizikālo un ķīmisko īpašību noteikšanai, kā arī apmācībām, personas var saņemt ZVA izsniegtu atļauju šādu augu audzēšanai. Taču šobrīd aģentūra nav izsniegusi nevienu atļauju.
Saskaņā ar Krimināllikuma 256. pantu, ja narkotiskās vielas saturošus augus sēj un audzē bez atļaujas, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Par narkotiskās vielas saturošu augu neatļautu sēšanu vai audzēšanu lielās platībās, vai ja to izdarījusi organizēta grupa, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācija.
Savukārt Krimināllikuma 253. pants nosaka, ka par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu vai pārsūtīšanu bez nolūka tās realizēt soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem. Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai ja tās izdarītas ar narkotiskajām vai psihotropajām vielām lielā apmērā, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
