Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Pakalpojuma sniedzēja pienākums ir nodrošināt preces vai pakalpojuma atbilstību līguma noteikumiem. Pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs par jebkuru preces vai pakalpojuma neatbilstību noteikumiem. Savukārt patērētājam jādod iespēja pilnībā realizēt savu izvēli, saņemot tieši tādu pakalpojumu, kādu patērētājs vēlas, – norāda Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese Sarmīte Vamža. Kā rīkoties, ja patērētāja tiesības ir pārkāptas?
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese Sarmīte Vamža skaidro nolēmumu civillietā (Nr. C29486516 ) par zaudējumu un morālā kaitējuma piedziņu.
“Prasītājs kopā ar nepilngadīgo meitu ieradās kinoteātrī noskatīties filmu 3D formātā. Nopirka biļeti un uzkodas teātra kafejnīcā. Ejot iekšā kinozālē, biļešu kontrolieris viņiem iedeva speciālās 3D brilles. Pēc brīža prasītāja meita konstatēja, ka ar savām brillēm slikti redz, un, kad samainījās brillēm, arī prasītājs konstatēja, ka ar meitai iedotajām 3D brillēm nevar kvalitatīvi saskatīt ekrānu. Prasītājs devās ārā no zāles brilles samainīt, taču kinoteātra darbinieks atteicās to darīt un norādīja, ka prasītājs pats brilles ir sabojājis, pieprasot par tām samaksāt,” lietas apstākļus skaidro Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese Sarmīte Vamža.
Pēc skaidrošanās ar kinoteātra darbiniekiem, kuri draudējuši izsaukt policiju, vīrietis atgriezies atpakaļ kinozālē, taču nedaudz vēlāk kinoteātra darbinieki aicinājuši viņu iznākt no zāles parakstīt kādus dokumentus. Vīrietis to atteicies darīt, un pēc brīža ieradusies policija, paskaidrojot, ka ir jādodas uz iecirkni.
“Prasītāja paskaidrojumus, ka viņam līdzi ir nepilngadīgs bērns, neņēma vērā. Policija četru policistu sastāvā prasītāju pārmeklēja un kopā ar meitu aizveda uz policijas iecirkni, kur prasītājs uzrakstīja paskaidrojumu un tika atbrīvots. Prasītājs uzskatīja, ka atbildīgie kinoteātra darbinieki rīkojās neprofesionāli un ciniski, liedza saņemt apmaksātu pakalpojumu, radīja morālu un materiālu kaitējumu.
Divas reizes prasītājs vērsās pie kinoteātra ar iesniegumu, lūdzot atlīdzināt zaudējumus un nodarīto morālo kaitējumu. Kinoteātris prasītāja pretenzijas neatzina un pieprasīja samaksāt par sabojātajām brillēm. Pēc tam prasītājs vērsās ar iesniegumu Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, kas norādīja uz viņa tiesībām vērsties tiesā ar prasību par zaudējumu piedziņu vispārējā kārtībā.
Prasītājs savā un nepilngadīgās meitas vārdā cēla tiesā prasību pret kinoteātri par zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu. Prasītājs uzskatīja, ka kinoteātrim jāatlīdzina prasītājiem radītie zaudējumi: divu kinobiļešu cena, maksa par autostāvvietas izmantošanu un maksa par kinoteātra kafejnīcā nopirkto pārtiku, kuru nebija iespējas izlietot. Tāpat prasītājs uzskatīja, ka atbildētājam (kinoteātrim) jāatlīdzina prasītājiem radītais morālais kaitējums 100 eiro apmērā tēvam un 300 eiro apmērā nepilngadīgajai meitai,” lietas būtību skaidro S. Vamža.
Pirmās instances tiesa prasību apmierināja daļēji – nosprieda piedzīt no kinoteātra par labu prasītājiem zaudējumus, kas radušies, iegādājoties divas kinobiļetes. Tāpat tiesa nosprieda piedzīt no kinoteātra par labu nepilngadīgajai personai morālā kaitējuma atlīdzību 100 eiro apmērā. Pārējā daļā prasība tika noraidīta.
Par pirmās instances tiesas spriedumu kinoteātris iesniedza apelācijas sūdzību, kurā pārsūdzēja spriedumu prasības apmierinātajā daļā. Savukārt prasītāji iesniedza pretapelācijas sūdzību, pārsūdzot spriedumu prasības noraidītajā daļā.
“Izskatot lietu apelācijas instancē, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija nosprieda prasību apmierināt daļēji. No kinoteātra par labu prasītājiem piedzīti zaudējumi, ko veido divu kinobiļešu vērtība un maksa par autostāvvietas izmantošanu. Prasību daļā par zaudējumiem, kuros ietilpst maksa par popkornu un dzērienu “Pepsikola”, Civillietu tiesas kolēģija noraidīja, jo atzina, ka minēto pārtiku bija iespējams izlietot vai nu zālē, vai vēlāk, paņemot līdzi. Tāpat Civillietu tiesas kolēģija nosprieda piedzīt no kinoteātra arī morālā kaitējuma atlīdzību katram prasītājam 100 eiro apmērā,” apelācijas instances lēmumu skaidro tiesnese.
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 4. panta pirmā daļa nosaka, ka, stājoties attiecībās ar pakalpojumu sniedzēju, patērētājam jādod iespēja pilnīgi realizēt savu izvēli, saņemot tieši tādu pakalpojumu, kādu patērētājs vēlas.
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 13. panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka pakalpojuma sniedzēja pienākums ir nodrošināt preces vai pakalpojuma atbilstību līguma noteikumiem. Pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs par jebkuru neatbilstību līguma noteikumiem, kas eksistē pakalpojuma slēgšanas dienā.
“Gan pirmās instances tiesa, gan Civillietu tiesas kolēģija atzina, ka prasītāji konkrēto tiesisko attiecību ietvaros atzīstami par patērētājiem Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē. Filma, kuru prasītāji nolēma apmeklēt, bija skatāma 3D formātā, izmantojot speciālas brilles, kuras apmeklētājiem izsniedza pirms ieejas kinozālē. Tātad pakalpojuma saņemšana nebija iespējama bez 3D formāta brillēm,” norāda tiesnese.
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 29. panta pirmās daļas 4. punkts nosaka, ka patērētājs, kuram sniegts līguma noteikumiem neatbilstošs pakalpojums, ir tiesīgs prasīt, lai pakalpojuma sniedzējs atceļ līgumu un atmaksā patērētājam par pakalpojumu samaksāto naudas summu.
“Daļā par morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija atsaucās uz Civillikuma 1635. panta nosacījumiem un ņēma vērā, ka prasītājiem nācās piedzīvot konfliktu, kurā atbildētāja, kas ir pakalpojuma sniedzēja, aizskāra prasītāju godu un cieņu, nepamatoti radot situāciju, kurā tēvs ar nepilngadīgo meitu tika nogādāts policijas iecirknī nenozīmīga strīda dēļ, kas, neapšaubāmi, radīja viņiem stresu un bezpalīdzības sajūtu.
Tiesas kolēģijas ieskatā jautājums par iespējamo briļļu sabojāšanas faktu varēja tikt atrisināts pēc kinoseansa, jo tiesa nekonstatēja apstākļus, kuros neatliekamības kārtībā briļļu stāvoklis būtu izvērtējams un noskaidrojams kinoseansa laikā. Civillietu tiesas kolēģija ņēma vērā arī Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. panta pirmo un otro daļu, kas paredz – tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras.
Nosakot kompensācijas apmēru, Civillietu tiesu kolēģija ņēma vērā kaitējuma raksturu un tā nodarīšanas apstākļus, ņēma vērā, ka kompensācijai jābūt pietiekamai, lai tā veiktu prevencijas funkciju, proti, lai piespriestā summa atturētu atbildētāju un citas personas no līdzīga aizskāruma nodarīšanas nākotnē,” tiesību pārkāpumus skaidro Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese S. Vamža.
Atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 26.1 pantam šādas situācijas vispirms būtu ieteicams risināt pārrunu ceļā, pusēm cenšoties panākt vienošanos.
Ja strīdu starp patērētāju un pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju nav iespējams atrisināt pārrunu ceļā, patērētājs iesniedz pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam rakstveida iesniegumu, kurā norāda: 1) savu vārdu, uzvārdu, dzīvesvietas adresi un kontaktinformāciju; 2) iesnieguma iesniegšanas datumu; 3) strīda būtību, savu prasījumu un tā pamatojumu.
Patērētāja iesniegumu pakalpojuma sniedzējam iespējams iesniegt arī elektroniski, bez paraksta (Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 26.1 panta trešā daļa).
“Saņemot patērētāja iesniegumu, pakalpojuma sniedzējam 15 darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas ir pienākums sniegt patērētājam rakstveida atbildi uz iesniegumu un informēt par iespējamo prasījuma izpildes veidu vai strīda risinājumu, ja minētajā laikposmā nav panākta vienošanās par patērētāja prasījuma izpildi vai alternatīvu prasījuma izpildes veidu. Ja pakalpojuma sniedzēja atbildi minētajā termiņā objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams sniegt, pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs pagarināt atbildes sniegšanas termiņu, rakstveidā informējot par to patērētāju, norādot saprātīgu termiņu, kurā atbilde tiks sniegta, kā arī pamatojot šāda pagarinājuma nepieciešamību,” skaidro S. Vamža.
Ja patērētāju apmierina pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja piedāvātais risinājums, strīds uzskatāms par atrisinātu. Savukārt, ja pakalpojuma sniedzējs atsakās izpildīt patērētāja prasījumu vai piedāvā citu risinājumu, kurš patērētāju neapmierina, vai arī likumā noteiktajā termiņā nesniedz atbildi uz patērētāja iesniegumu, patērētājs ir tiesīgs:
“Pirms vērsties ar prasību tiesā, iespējams, būtu lietderīgi vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), jo PTAC atkarībā no iesniegumā minētajiem apstākļiem sniedz patērētājam palīdzību strīda risināšanā, ja nepieciešams, veicot pārrunas ar pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju. Ļoti iespējams, ka pakalpojuma sniedzējs, kurš sākotnēji atteicies izpildīt patērētāja prasījumu, pēc pārrunām ar PTAC savu viedokli mainīs, tādējādi patērētājam ietaupot laiku un izdevumus, kas saistīti ar prasības celšanu tiesā,” norāda tiesnese.
Lai PTAC iesaistītos individuālā strīda risināšanā starp patērētāju un pakalpojuma sniedzēju, atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 26.2 panta otrajai daļai ir nepieciešams, lai būtu izpildīti šādi nosacījumi:
Gadījumā, ja pakalpojuma sniedzējs, arī pēc PTAC iesaistīšanās, joprojām nav izpildījis patērētāja prasījumu, patērētājam ir ieteicams tiesas ceļā realizēt savas tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, ja nepieciešams, piesaistot pārstāvi juridiskās palīdzības saņemšanai.
“Būtiski, ka no 2019. gada 1. janvāra pastāv iespēja saņemt valsts nodrošinātu juridisko palīdzību arī personām, kas nav atzītas par trūcīgām vai maznodrošinātām, bet kuru ienākumi mēnesī nepārsniedz valstī noteikto minimālo mēnešalgas apmēru, ja pastāv Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā paredzētie priekšnoteikumi valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanai,” uzsver Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese S. Vamža.
