TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Signe Krūzkopa
LV portāls
04. janvārī, 2019
Lasīšanai: 11 minūtes
17
17

Spiegošana ir ļoti smags noziegums pret valsti, taču tas jāpierāda

Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Pārkāpt pāri žogam un iekļūt militārajā objektā ir administratīvi sodāms pārkāpums, nosaka likums.

FOTO: Zane Bitere, LETA

Nodoms izkārt karogu Georga lentītes krāsās un izdalīt skrejlapas Latvijā nav krimināli sodāms, kaut arī sabiedrībai var būt nepieņemams. Savukārt iekļūšana militārā objektā sodāma kā administratīvs, ne krimināls pārkāpums, par incidentu Ādažu militārajā bāzē (Lieta Nr. 11840002215), tiesas spriedumu un apsūdzēto darbībām skaidro Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis Aivars Uminskis.

Situācijas izklāsts

Saskaņā ar prokuratūras uzrādīto apsūdzību abi apsūdzētie bija vienojušies par to, ka viņi, pārkāpjot sabiedrībā pieņemtās normas un izrādot necieņu likumam un sabiedrības interesēm, nolūkā traucēt Ādažu militārajā bāzē notiekošās starptautiskās militārās mācības “Sabre Strike 2015” iekļūs nacionālo bruņoto spēku objektā un izvietos tur karogu Georga lentes krāsās un tur esošajiem NATO dalībvalstu bruņoto spēku karavīriem izdalīs skrejlapas.

Iesaistīta arī trešā persona, ar kuru vienojušies, ka tā apņemas atbalstīt abu iepriekšminēto apsūdzēto darbības, ievācot informāciju pie militāro bāzi, novērojot, kur vieglāk pārkāpt pāri žogam, un, kā norādīts apsūdzībā, šo informāciju nodevusi abām minētajām personām. Tāpat šī trešā persona būvmateriālu veikalā iegādājusies palīglīdzekļus, ar kuriem vieglāk tikt pāri žogam. Pārkāpums tika realizēts 2015. gada vasarā.

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis Aivars Uminskis: “Apsūdzībā norādītas arī faktiskās darbības, ko tad īsti izdarījuši šie apsūdzētie – abi Krievijas Federācijas pilsoņi. Atbraukuši uz bāzi, viņi pieslēja kāpnes, pārkāpa pāri militārās bāzes žogam un uzreiz tika aizturēti. Militārā dienesta darbinieki viņus aizturēja, tiklīdz viņi bija pārkāpuši pāri žogam.

Prokuratūra secināja, ka tādējādi rupji tika traucētas militārā objekta plānotās aktivitātes – rupji traucēta Nacionālo bruņoto spēku darbība, jo tajā laikā norisinājās mācības “Sabre Strike 2015”. Tāpat šo divu personu rīcības rezultātā tika atlikta NATO amatpersonas vizīte un Latvijas vēstnieka NATO vizīte Ādažu bāzē un bija nepieciešams mainīt starptautisko militāro mācību plānus. Tātad apsūdzībā tika uzrādīti divi apstākļi – traucēja starptautiskajām militārajām mācībām un traucēja Latvijas un sabiedroto amatpersonu ierašanos, kas tika kvalificēts kā huligānisms.”

Tiesas secinājumi un piespriestais sods

2017. gada 27. jūlijā pirmās instances tiesa (Rīgas rajona tiesa), izvērtējot šo apsūdzību, abas apsūdzētās personas atzina par vainīgām par personu grupā izdarītu huligānismu (Krimināllikuma 231. panta 2. daļa). Savukārt trešo iesaistīto personu, kas atbalstīja šī noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, attaisnoja, jo secināja, ka nav pierādīta šīs personas piedalīšanās noziedzīgajā nodarījumā.

“Trūka pierādījumu, kas varētu liecināt, ka šī trešā persona tiešām sniegusi informāciju abām pārējām apsūdzētajām personām. Tiesa pierādīja, ka viņš ir bijis bāzē, ka ir bijis būvmateriālu veikalā, taču netika pierādīts fakts, ka viņš informāciju ir nodevis un veicinājis abu personu iekļūšanu bāzē, ka viņiem bijis vienots nodoms,” norāda A. Uminskis. 

Par šo spriedumu protestu iesniedza gan abu notiesāto aizstāve, kas lūdza apelācijas sūdzībā attaisnot aizstāvamos, uzskatot, ka viņas apsūdzēto darbības nav kvalificējamas kā noziedzīgs nodarījums, gan prokuratūra, iesniedzot protestu par trešās iesaistītās personas attaisnošanu, uzskatot, ka lietā ir pietiekoši pierādījumi, lai izdarītu secinājumus par kopīgu vienošanos un noziedzīga nodarījuma paveikšanas atbalstīšanu.

Apelācijas kārtībā izvērtējot celtās apsūdzības pamatotību, tiesa 2018. gada 23. maijā konstatēja, ka abi apsūdzētie nav izdarījuši noziedzīgu nodarījumu un likumsakarīgi arī trešā apsūdzētā persona atzīstama par attaisnojamu.

“Prokuratūra uzskatīja, ka huligānisms izpaudās ar iestādes kārtības traucēšanu – ar traucētu militāro mācību norisi un traucētu amatpersonu ierašanos. Taču apelācijas instances tiesa secināja, ka šie apstākļi nav konstatējami, jo apsūdzēto faktiskās darbības bija tikai tādas, ka viņi pārkāpa pāri žogam. Vairāk neko viņi nav izdarījuši. Viņi uzreiz tika aizturēti. Turklāt lietā netika iegūti pārliecinoši pierādījumi, ka amatpersonu vizīte patiešām tika kavēta apsūdzēto vainas dēļ. Nebija norādīts precīzs amatpersonu ierašanās laiks – bija zināms laika posms, kurā bija paredzēta ierašanās.

Vienlaikus tika pieņemts lēmums pastiprināt apsardzes režīmu militārajā bāzē, kas, pēc kolēģijas domām, neliecina par huligānismu. Tiesu praksē ir atziņa, ka par krimināli sodāmu huligānismu var atzīt tikai tādas darbības, kas ievērojamā mērā pārkāpj sabiedrisko kārtību, – tiek pārtraukta vai ierobežota militārā objekta darbība. Konkrētajā gadījumā nekas tāds nenotika. Savukārt par to, ka vajadzēja mainīt starptautisko militāro mācību plānus, – tādi apstākļi vispār netika konstatēti, jo mācības notika pavisam citā vietā, militārās bāzes teritorijā notika tikai amatpersonu sagaidīšana,” skaidro tiesnesis. 

Atsevišķi uzlūkojams jautājums par nodomu, norāda tiesnesis. A. Uminskis: “Nodoms saistībā ar karoga izkāršanu un skrejlapu izdalīšanu nav krimināli sodāms pārkāpums, kaut arī sabiedrībai varbūt nav pieņemams. Taču, lai kādu darbību atzītu par sodāmu, tai jābūt prettiesiskai – jābūt paredzētai likumā. Likumā tai jāsasniedz tāda kaitējuma pakāpe, lai likumdevējs varētu atzīt, ka tā ir kaitīga un ierakstāma likumā. Par Georga lentītēm Latvijā nesoda, arī par skrejlapu izdalīšanu nav kriminālsoda.”

Tiesa arī secināja, ka iekļūšana militārajā objektā ir Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa pārkāpums, kas paredzēts 194. panta 3. punktā, kur norādīts uz patvaļīgu iekļūšanu militārajos objektos.

Augstākā tiesa lēmumu atstāj negrozītu

Par apelācijas instances lēmumu prokuratūra iesniedza kasācijas protestu, un Augstākā tiesa 2018. gada 4. decembrī lēma atstāt apelācijas instances nolēmumu negrozītu un kasācijas protestu noraidīja.

“Kasācijas instances tiesa noraidīja vairākus protestā norādītos argumentus, piemēram, par to, ka apelācijas instances tiesa esot sašaurinājusi apsūdzību. Tika atzīts, ka tiesa lietā nav mainījusi noziedzīga nodarījuma aprakstu. Ja kopīgi izdara noziegumu, neskatoties uz personas lomu izdarītajā noziegumā, apraksts vienmēr ir viens, kaitējums nodarīts viens, tikai lomas dažādas. Un apelācijas instances tiesa šajā gadījumā atbilstoši likumam šo aprakstu izveidoja, nevis vairākus aprakstus – katram apsūdzētajam savu.

Senāts arī noraidīja argumentu, ka apelācijas instances tiesa būtu nepareizi norādījusi, ka nav ievērojamā mērā pārkāpta sabiedriskā kārtība. Tiesa atbilstoši atsaucās uz judikatūru, ka jābūt sasniegtai konkrētai kaitējuma pakāpei, lai atzītu, ka tas ir krimināli sodāms huligānisms. Tika uzsvērts, ka apsūdzībā netika izklāstīts, ar kādām objektīvām darbībām izpaudās rupja sabiedrības kārtības traucēšana, kas radīja apsūdzībā norādītās sekas,” uzsver tiesnesis.

Kasācijas protestā prokuratūra arī norādījusi, ka apelācijas tiesa nav pieņēmusi blakuslēmumu, ja secināja, ka apsūdzēto darbībās saskatāms administratīvais pārkāpums.

“Pēc Augstākās tiesas skaidrojuma, noraidot kasācijas protestu, tiesa var pieņemt blakuslēmumu, kur kompetentai institūcijai vai amatpersonai norāda uz krimināllietā konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem, to cēloņiem vai veicinošiem apstākļiem un pieprasa tos novērst. Šajā situācijā, ja tiesa saskata administratīvo pārkāpumu, tas tiek norādīts, un atbilstoši likumam prokurors var saskaņā ar Latvijas administratīvā pārkāpumu kodeksa 37. pantu mēneša laikā, kopš spriedums stājies spēkā, uzsākt lietvedību par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu. Atbilstoši likumam tiesai tāda pienākuma nav,” norāda Rīgas apgabaltiesas tiesnesis A. Uminskis.

Apsūdzība spiegošanā

“Pašā sākumā, kad abas personas aizturēja, tika izvirzītas aizdomas par spiegošanu, tika piemērots drošības līdzeklis. Tā ir tipiska sākotnējā apsūdzība šādos gadījumos, kas nav nekas nepareizs vai neierasts. Spiegošana ir ļoti smags noziegums pret valsti, taču ir jāpierāda, ka, iekļūstot šajā bāzē, viņi gribēja iegūt attiecīgu informāciju. Ministru kabineta noteikumos Nr. 887 “Valsts noslēpuma objektu saraksts” uzskaitīts, kāda ir šī informācija, – valsts aizsardzības plāns, nacionālās drošības plāns, kaujas gatavības pakāpju noteikšanas plāni un tā tālāk. Ja ir nodoms iegūt tādu informāciju, tad jau ir pamats apsūdzībai par spiegošanu. Taču jākonstatē pierādījumi par spiegošanu, ka viņi vēlējās iegūt tādu informāciju, kā norādīts arī Krimināllikuma 85. pantā – par neizpaužamu ziņu iegūšanu.

To vērtē Valsts drošības dienests un citas struktūras. Ja tām šajā gadījumā nebija ziņu par to, tad arī nebija pamata tādai apsūdzībai. Reizēm, protams, arī šķietami nevainīgs pārkāpums var būt ar dziļāku zemtekstu, bet tas ir jāpierāda,” norāda tiesnesis.

Militārās bāzes vai privātas teritorijas žogs

Mājokļa neaizskaramība nosaka, ka bez īpašnieka gribas iekļūt svešā dzīvesvietā ir noziegums. “Krimināllikuma 143. pants par personas mājokļa neaizskaramības pārkāpšanu. Iekļūšana teritorijā – pārkāpjot pāri arī privātas teritorijas žogam – tas nav sodāms pārkāpums 143. panta izpratnē, tas nav mājoklis. Ja iekļūtu privātā teritorijā pāri žogam – tas nav noziegums. Taču ar to es domāju faktiskās darbības – teritorijā var iekļūt arī ar domu kaut ko nozagt, kāds arī parasti ir mērķis.

Ir svarīgi konstatēt nodomu, ar kādu iekļūts teritorijā. Ar nodomu izdarīt zādzību – tad ir cits piemērojamais pants, ar nodomu veikt vandalismu – aprakstīt mājas fasādi – būtu cits piemērojamais pants. Pati darbība, ja nevar konstatēt nodomu, – tas nav krimināli sodāms nodarījums. Arī šajā gadījumā – nodoms izdalīt skrejlapas un izkārt karogu nav krimināli sodāma darbība. Netika pierādītas darbības, kas bija vērstas uz nodomu traucēt amatpersonu ierašanos vai militārās mācības. Pārkāpt pāri žogam un iekļūt militārajā objektā – tas gan būtu administratīvi sodāms pārkāpums, kā to nosaka likums,” lietas apstākļus un detaļas skaidro Rīgas apgabaltiesas tiesnesis A. Uminskis.

Labs saturs
17
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI