Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
“Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana bērniem nekādā gadījumā nav uzskatāma par sodu, drīzāk gan sniedz iespēju saukt pie atbildības, tā savlaicīgi reaģējot uz bērnu prettiesisku uzvedību un samazinot iespēju, ka bērns izdarīs atkārtotus likumpārkāpumus,” skaidro Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnese INGŪNA AMOLIŅA. Piespiedu līdzekļi nerada tādas sekas, kādas radītu krimināla vai administratīva sodāmība.
Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi tiek piemēroti bērniem vecumā no 11 līdz 18 gadiem, kuri izdarījuši noziedzīgu nodarījumu vai administratīvo pārkāpumu. Šādu līdzekļu piemērošanu bērniem nosaka speciālais likums “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss un Krimināllikums.
Kā skaidro tiesnese Ingūna Amoliņa, audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus bērniem piemēro četros gadījumos:
“Līdz apgabaltiesai kā apelācijas instances tiesai nonāk salīdzinoši maz šādu lietu, īpaši pēdējā laikā. Iepriekš ir bijuši vairāki gadījumi. Spilgtākais no tiem: vairāki skolēni izlēma piezvanīt uz skolu un paziņot, ka skolā ievietots spridzeklis, jo bija paredzēts nopietns kontroldarbs. Ir arī sīkās zādzības. Ir bijusi arī administratīvā pārkāpuma lieta par savstarpējām nesaskaņām ar fizisku ietekmi – viens bērns bija fiziski nodarījis pāri otram. Pie administratīvās atbildības sauc par maznozīmīgiem miesas bojājumiem,” piemērus min I. Amoliņa.
Kā norāda tiesnese, audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus bērniem par izdarītu administratīvo pārkāpumu piemēro pašvaldības administratīvā komisija, savukārt par izdarītu nodarījumu, par ko paredzēta atbildība Krimināllikumā, – tiesa.
Bērniem var piemērot šādus audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus:
Minētos audzinoša rakstura līdzekļus var piemērot kā pamata piespiedu līdzekļus.
“Papildus var piemērot pienākumu ārstēties no alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu vai cita veida atkarības, ja tā bijusi par pamatu noziedzīga nodarījuma vai administratīvā pārkāpuma izdarīšanai. Tas notiek ar bērna vai bērna vecāku (aizbildņu), vai bāriņtiesas piekrišanu,” piebilst tiesnese I. Amoliņa.
Uzvedības ierobežojumi kā piespiedu līdzeklis ir iedalāmi tādos, kurus var piemērot tikai tiesnesis, un tādos, kurus var noteikt administratīvā komisija. Tikai tiesnesis var piemērot bērnam šādus uzvedības ierobežojumus:
Administratīvā komisija bērnam var uzlikt par pienākumu, piemēram, piedalīties sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programmās, turpināt pamatizglītības iegūšanu, ierasties uz konsultāciju pie ārsta, psihologa vai cita speciālista.
Piemēroto audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu izpildes kontroli veic pašvaldības sadarbībā gan ar Valsts policiju, gan ar Valsts probācijas dienesta struktūrvienībām. Persona, kura bērna dzīvesvietas pašvaldībā uzrauga šāda lēmuma izpildi, iekārto katram bērnam atbilstošu lietu, kuru regulāri papildina ar ziņām par piespiedu līdzekļa piemērošanas rezultātiem.
Ja tiek konstatēts, ka bērns pienācīgi nepilda viņam uzliktos pienākumus vai apzināti izvairās no lēmuma par piespiedu līdzekļa izpildi, uzraugošā amatpersona var iesniegt tiesai vai administratīvajai komisijai motivētu rakstveida priekšlikumu par piespiedu līdzekļa piemērošanas ilguma pagarināšanu vai tā aizstāšanu ar stingrāku piespiedu līdzekli. Tiesnesis vai administratīvā komisija šādu priekšlikumu izskata un lemj par tā pamatotību.
Piemērs. Bērnam par izdarītu administratīvo pārkāpumu pašvaldības administratīvās komisijas bērnu lietu apakškomisija piemērojusi audzinoša rakstura piespiedu līdzekli – noteikusi uzvedības ierobežojumus, uzliekot bērnam par pienākumu piedalīties sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programmās. Uzraugošā amatpersona sniedz signālu, ka bērns pienācīgi nepilda šos pienākumus – neievēro sociālā centra kārtības noteikumus un nepilda izstrādāto sociālās aprūpes un rehabilitācijas plānu – un ir nepieciešams tos aizstāt ar stingrāku piespiedu līdzekli. Attiecīgi persona, kas uzrauga izpildi, šajā gadījumā vēršas ar motivētu priekšlikumu tiesā, jo ir nepieciešams stingrāks piespiedu līdzeklis. Tiesa, izskatot šo priekšlikumu slēgtā sēdē, izlemj piemērot stingrāku piespiedu līdzekli, teiksim, ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē.
“Nodarījuma pārbaudes materiālus vai izbeigta kriminālprocesa materiālus, kas nosūtīti uz tiesu izlemšanai par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērnam, izskata tiesa pēc bērna dzīvesvietas slēgtā tiesas sēdē 15 dienu laikā pēc pārbaudes materiālu vai lietas saņemšanas.
Tiesas sēdē obligāti piedalās prokurors, bērns, viens no viņa vecākiem (aizbildnis) vai bāriņtiesas pārstāvis, advokāts, sociālā dienesta vai citas pašvaldības institūcijas, kura veic likumpārkāpumu profilakses darbu ar bērniem, pārstāvis un policijas pārstāvis. Ja bērnam advokātu nav izraudzījis viņa likumiskais pārstāvis, advokāta piedalīšanos lietas izskatīšanā nodrošina tiesa,” norāda tiesnese I. Amoliņa.
Uz tiesas sēdi tiesnesis drīkst uzaicināt personas, kuras var sniegt ziņas par bērnu un viņa izdarīto nodarījumu vai pārkāpumu, lai noklausītos šo personu paskaidrojumus.
Tiesnese skaidro, ka iespējams arī izlīgums, ja līdz tiesneša aiziešanai uz apspriežu istabu bērns un cietušais vai viņu pārstāvji Krimināllikumā noteiktajos gadījumos vienojas par to. Tas iespējams gan mutvārdos, fiksējot to tiesas sēdes protokolā, gan rakstveidā, iesniedzot notariāli apliecinātu izlīgumu. Izlīguma gadījumā tiesnesis, nepārbaudot lietas materiālus, var pieņemt lēmumu izbeigt lietu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērnam.
Savukārt, ja tiesnesis pēc lietas materiālu saņemšanas uzskata, ka ir iespējams izbeigt lietu uz izlīguma pamata, viņš sagatavo un nosūta Valsts probācijas dienestam ierosinājumu īstenot izlīgumu, vienlaikus norādot izlīguma noslēgšanas termiņu un tiesas sēdes datumu.
“Pēc visu iesaistīto personu uzklausīšanas un lietas apstākļu izvērtēšanas tiesnesis pieņem vienu no lēmumiem:
Piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus bērniem, tiek ņemti vērā nodarījuma un pārkāpuma motīvi, raksturs, cēloņi, bērna vecums un dzīves apstākļi, kā arī uzvedība izglītības iestādē un sadzīvē,” norāda Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnese I. Amoliņa.
Par tiesneša lēmumu, kas nav stājies spēkā, prokurors var iesniegt protestu, bet pārējās personas šo lēmumu var pārsūdzēt apgabaltiesā 10 dienu laikā pēc tā pieņemšanas.
“Vecāku loma ir ļoti apsveicama – ja vecāki tajā visā iesaistās un cenšas arī koriģēt bērna uzvedību un labot to. Taču ir vecāki, kas uzskata, ka vainīga ir vide, varbūt citi bērni, ar kuriem viņu atvase satiekas. Protams, vecākiem ir tiesības pārsūdzēt pieņemto nolēmumu – kā administratīvās komisijas, tā arī tiesas nolēmumu apgabaltiesā, jo vecāki ir bērna likumiskie pārstāvji ar tādām pašām tiesībām, kādas ir šim bērnam,” piebilst tiesnese.
