TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Signe Krūzkopa
LV portāls
26. novembrī, 2018
Lasīšanai: 12 minūtes
1
26
1
26

Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi bērniem – iespēja, nevis sods

LV portālam: Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnese INGŪNA AMOLIŅA
Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

“Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana bērniem nekādā gadījumā nav uzskatāma par sodu, drīzāk gan sniedz iespēju saukt pie atbildības, tā savlaicīgi reaģējot uz bērnu prettiesisku uzvedību un samazinot iespēju, ka bērns izdarīs atkārtotus likumpārkāpumus,” skaidro Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnese INGŪNA AMOLIŅA. Piespiedu līdzekļi nerada tādas sekas, kādas radītu krimināla vai administratīva sodāmība.

īsumā
  • Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi tiek piemēroti bērniem vecumā no 11 līdz 18 gadiem, kuri izdarījuši noziedzīgu nodarījumu vai administratīvo pārkāpumu.
  • Uzvedības ierobežojumi kā piespiedu līdzeklis ir iedalāmi tādos, kurus var piemērot tikai tiesnesis, un tādos, kurus var noteikt administratīvā komisija.
  • Piemēroto audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu izpildes kontroli veic pašvaldības sadarbībā ar Valsts policiju, kā arī Valsts probācijas dienesta struktūrvienībām.
  • Ja bērns pienācīgi nepilda viņam uzliktos pienākumus, tiesa vai administratīvā komisija lemj par piespiedu līdzekļa piemērošanas ilguma pagarināšanu vai tā aizstāšanu ar stingrāku piespiedu līdzekli.
  • Iespējams arī izlīgums, ja līdz tiesneša aiziešanai uz apspriežu istabu bērns un cietušais vai viņu pārstāvji Krimināllikumā noteiktajos gadījumos par to vienojas.

Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi tiek piemēroti bērniem vecumā no 11 līdz 18 gadiem, kuri izdarījuši noziedzīgu nodarījumu vai administratīvo pārkāpumu. Šādu līdzekļu piemērošanu bērniem nosaka speciālais likums “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss un Krimināllikums.

Kā skaidro tiesnese Ingūna Amoliņa, audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus bērniem piemēro četros gadījumos:

  • situācijā, kad bērns ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu un tiesa viņu ir atbrīvojusi no piespriestā soda, konstatējot izdarītā nodarījuma maznozīmīgumu, bērna vecumu, nodarījumu veicinošos un citus apstākļus. Taču prevencijas nolūkā, lai koriģētu bērna uzvedību un nepieļautu atkārtotu prettiesisku rīcību, piemēro jebkuru no likumā paredzētajiem piespiedu līdzekļiem;
  • ja bērns ir izdarījis Krimināllikumā paredzētu noziedzīgu nodarījumu, par kuru jau pirmstiesas procesā ir pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu un materiālu nodošanu tiesai, lai tiesa izlemtu par atbilstoša piespiedu līdzekļa piemērošanu;
  • ja Krimināllikumā paredzētu nodarījumu izdarījis bērns, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu, tātad nav nodarījuma subjekts un viņu nevar saukt pie kriminālatbildības, un attiecībā pret kuru pirmstiesas procesā pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. Tiesnesis šos materiālus izskata un izlemj par atbilstoša piespiedu līdzekļa piemērošanu;
  • ja bērns izdarījis administratīvu pārkāpumu.

“Līdz apgabaltiesai kā apelācijas instances tiesai nonāk salīdzinoši maz šādu lietu, īpaši pēdējā laikā. Iepriekš ir bijuši vairāki gadījumi. Spilgtākais no tiem: vairāki skolēni izlēma piezvanīt uz skolu un paziņot, ka skolā ievietots spridzeklis, jo bija paredzēts nopietns kontroldarbs. Ir arī sīkās zādzības. Ir bijusi arī administratīvā pārkāpuma lieta par savstarpējām nesaskaņām ar fizisku ietekmi – viens bērns bija fiziski nodarījis pāri otram. Pie administratīvās atbildības sauc par maznozīmīgiem miesas bojājumiem,” piemērus min I. Amoliņa.

Kādus audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus var piemērot

Kā norāda tiesnese, audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus bērniem par izdarītu administratīvo pārkāpumu piemēro pašvaldības administratīvā komisija, savukārt par izdarītu nodarījumu, par ko paredzēta atbildība Krimināllikumā, – tiesa.

Bērniem var piemērot šādus audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus:

  • izteikt brīdinājumu;
  • uzlikt par pienākumu atvainoties cietušajām personām, ja tās piekrīt tikties ar vainīgo;
  • nodot bērnu galvojumā vecākiem vai aizbildņiem, kā arī citām personām, iestādēm vai organizācijām uz laiku no 6 mēnešiem līdz 1 gadam, bet ne ilgāk kā līdz 18 gadu vecumam;
  • uzlikt par pienākumu ar savu darbu novērst radītā kaitējuma sekas. Šajā gadījumā bērnam jābūt sasniegušam 15 gadu vecumu, darbs nedrīkst būt saistīts ar paaugstinātu risku viņa drošībai, veselībai, tikumībai. Šādu pienākumu bērnam var uzlikt, ja radītā kaitējuma sekas ir novēršamas ar tādu darbu, kurā atļauts nodarbināt šāda vecuma bērnus;
  • bērnam, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu un kuram ir savi ienākumi, var uzlikt par pienākumu atlīdzināt nodarīto zaudējumu;
  • noteikt uzvedības ierobežojumus uz laiku no 30 dienām līdz 1 gadam;
  • uzlikt par pienākumu veikt sabiedrisko darbu uz laiku no 10 līdz 40 stundām;
  • ievietot bērnu sociālās korekcijas iestādē uz laiku no 1 līdz 3 gadiem, bet ne ilgāk kā līdz 18 gadu vecumam.

Minētos audzinoša rakstura līdzekļus var piemērot kā pamata piespiedu līdzekļus.

“Papildus var piemērot pienākumu ārstēties no alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu vai cita veida atkarības, ja tā bijusi par pamatu noziedzīga nodarījuma vai administratīvā pārkāpuma izdarīšanai. Tas notiek ar bērna vai bērna vecāku (aizbildņu), vai bāriņtiesas piekrišanu,” piebilst tiesnese I. Amoliņa.

Uzvedības ierobežojumi kā piespiedu līdzeklis ir iedalāmi tādos, kurus var piemērot tikai tiesnesis, un tādos, kurus var noteikt administratīvā komisija. Tikai tiesnesis var piemērot bērnam šādus uzvedības ierobežojumus:

  • aizliegt apmeklēt noteiktas sabiedriskās vietas;
  • aizliegt satikties ar noteiktām personām;
  • uzlikt par pienākumu noteiktā diennakts laikā atrasties savā dzīvesvietā;
  • uzlikt par pienākumu 1–4 reizes mēnesī reģistrēties Valsts policijā.

Administratīvā komisija bērnam var uzlikt par pienākumu, piemēram, piedalīties sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programmās, turpināt pamatizglītības iegūšanu, ierasties uz konsultāciju pie ārsta, psihologa vai cita speciālista.

Kā tiek kontrolēta piemērotā piespiedu līdzekļa izpilde

Piemēroto audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu izpildes kontroli veic pašvaldības sadarbībā gan ar Valsts policiju, gan ar Valsts probācijas dienesta struktūrvienībām. Persona, kura bērna dzīvesvietas pašvaldībā uzrauga šāda lēmuma izpildi, iekārto katram bērnam atbilstošu lietu, kuru regulāri papildina ar ziņām par piespiedu līdzekļa piemērošanas rezultātiem.

Ja tiek konstatēts, ka bērns pienācīgi nepilda viņam uzliktos pienākumus vai apzināti izvairās no lēmuma par piespiedu līdzekļa izpildi, uzraugošā amatpersona var iesniegt tiesai vai administratīvajai komisijai motivētu rakstveida priekšlikumu par piespiedu līdzekļa piemērošanas ilguma pagarināšanu vai tā aizstāšanu ar stingrāku piespiedu līdzekli. Tiesnesis vai administratīvā komisija šādu priekšlikumu izskata un lemj par tā pamatotību.

Piemērs. Bērnam par izdarītu administratīvo pārkāpumu pašvaldības administratīvās komisijas bērnu lietu apakškomisija piemērojusi audzinoša rakstura piespiedu līdzekli – noteikusi uzvedības ierobežojumus, uzliekot bērnam par pienākumu piedalīties sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programmās. Uzraugošā amatpersona sniedz signālu, ka bērns pienācīgi nepilda šos pienākumus – neievēro sociālā centra kārtības noteikumus un nepilda izstrādāto sociālās aprūpes un rehabilitācijas plānu – un ir nepieciešams tos aizstāt ar stingrāku piespiedu līdzekli. Attiecīgi persona, kas uzrauga izpildi, šajā gadījumā vēršas ar motivētu priekšlikumu tiesā, jo ir nepieciešams stingrāks piespiedu līdzeklis. Tiesa, izskatot šo priekšlikumu slēgtā sēdē, izlemj piemērot stingrāku piespiedu līdzekli, teiksim, ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē.

Kā tiesā tiek izskatīta lieta

“Nodarījuma pārbaudes materiālus vai izbeigta kriminālprocesa materiālus, kas nosūtīti uz tiesu izlemšanai par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērnam, izskata tiesa pēc bērna dzīvesvietas slēgtā tiesas sēdē 15 dienu laikā pēc pārbaudes materiālu vai lietas saņemšanas.

Tiesas sēdē obligāti piedalās prokurors, bērns, viens no viņa vecākiem (aizbildnis) vai bāriņtiesas pārstāvis, advokāts, sociālā dienesta vai citas pašvaldības institūcijas, kura veic likumpārkāpumu profilakses darbu ar bērniem, pārstāvis un policijas pārstāvis. Ja bērnam advokātu nav izraudzījis viņa likumiskais pārstāvis, advokāta piedalīšanos lietas izskatīšanā nodrošina tiesa,” norāda tiesnese I. Amoliņa.

Uz tiesas sēdi tiesnesis drīkst uzaicināt personas, kuras var sniegt ziņas par bērnu un viņa izdarīto nodarījumu vai pārkāpumu, lai noklausītos šo personu paskaidrojumus.

Tiesnese skaidro, ka iespējams arī izlīgums, ja līdz tiesneša aiziešanai uz apspriežu istabu bērns un cietušais vai viņu pārstāvji Krimināllikumā noteiktajos gadījumos vienojas par to. Tas iespējams gan mutvārdos, fiksējot to tiesas sēdes protokolā, gan rakstveidā, iesniedzot notariāli apliecinātu izlīgumu. Izlīguma gadījumā tiesnesis, nepārbaudot lietas materiālus, var pieņemt lēmumu izbeigt lietu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērnam.

Savukārt, ja tiesnesis pēc lietas materiālu saņemšanas uzskata, ka ir iespējams izbeigt lietu uz izlīguma pamata, viņš sagatavo un nosūta Valsts probācijas dienestam ierosinājumu īstenot izlīgumu, vienlaikus norādot izlīguma noslēgšanas termiņu un tiesas sēdes datumu.

“Pēc visu iesaistīto personu uzklausīšanas un lietas apstākļu izvērtēšanas tiesnesis pieņem vienu no lēmumiem:

  • piemērot vienu no speciālajā likumā noteiktajiem pamata audzinoša rakstura piespiedu līdzekļiem vai pamata piespiedu līdzekli un papildu piespiedu līdzekli;
  • nosūtīt materiālus atpakaļ prokuroram papildu pārbaudes veikšanai;
  • izbeigt lietu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērnam.

Piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus bērniem, tiek ņemti vērā nodarījuma un pārkāpuma motīvi, raksturs, cēloņi, bērna vecums un dzīves apstākļi, kā arī uzvedība izglītības iestādē un sadzīvē,” norāda Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnese I. Amoliņa.

Kādas ir lēmuma pārsūdzēšanas iespējas un vecāku loma

Par tiesneša lēmumu, kas nav stājies spēkā, prokurors var iesniegt protestu, bet pārējās personas šo lēmumu var pārsūdzēt apgabaltiesā 10 dienu laikā pēc tā pieņemšanas. 

“Vecāku loma ir ļoti apsveicama – ja vecāki tajā visā iesaistās un cenšas arī koriģēt bērna uzvedību un labot to. Taču ir vecāki, kas uzskata, ka vainīga ir vide, varbūt citi bērni, ar kuriem viņu atvase satiekas. Protams, vecākiem ir tiesības pārsūdzēt pieņemto nolēmumu – kā administratīvās komisijas, tā arī tiesas nolēmumu apgabaltiesā, jo vecāki ir bērna likumiskie pārstāvji ar tādām pašām tiesībām, kādas ir šim bērnam,” piebilst tiesnese. 

Labs saturs
26
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI