TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
15. maijā, 2018
Lasīšanai: 9 minūtes
12
12

Mediķiem atcels ierobežojumus virsstundu apmaksai

Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Latvijas Republikas Satversmes tiesa

Satversmes tiesa par neatbilstošu Satversmei atzina Ārstniecības likumā noteikto, ka par pagarinātā normālā darba laika stundām maksā mazāk, nekā par virsstundām pienāktos saskaņā ar Darba likumu.

īsumā
  • Pēc tiesībsarga pieteikuma Satversmes tiesa ierosināja lietu par Ārstniecības likuma normu, kas 2009. gadā ieviestā pagarinātā normālā darba laika samaksu noteica proporcionāli darba laika pieaugumam, nevis kā par virsstundām.
  • Tiesībsarga ieskatā, vienādos un salīdzināmos apstākļos ir visas personas, kas strādā virsstundu darbu, veic darbu ārpus normālā darba laika.
  • 2017. gadā Saeima no likuma izslēdza diskriminējošo normu, nosakot līdz 2020. gadam pārejas periodu un nedaudz paaugstinātu atalgojumu par virsstundām.
  • Satversmes tiesa atzina, ka tas nav pietiekami, tam nav arī leģitīma pamata, un nolēma, ka likuma pārejas noteikumu 31. punkts neatbilst Satversmei un nav spēkā no 2019. gada 1. janvāra.
  • Satversmei neatbilstošā norma vēl noteiktu laiku paliek spēkā veselības aprūpes sistēmā nepieciešamo pasākumu veikšanai.

2009. gadā Saeima ar grozījumiem Ārstniecības likumā (53.1 pantā) ieviesa jaunievedumu – iespēju ārstniecības personām noteikt pagarinātu normālo darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku. Pēc tam ar nākamajiem grozījumiem septītajā daļā noteica: “Ja ārstniecības personai noteikts pagarināts normālais darba laiks, darba samaksu par darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, nosaka proporcionāli darba laika pieaugumam ne mazāk kā noteiktās stundas vai dienas algas likmes apmērā, bet, ja nolīgta akordalga, – atbilstoši akorddarba izcenojumam par paveiktā darba daudzumu.”

Šis jauninājums bija viens no daudzajiem krīzes situācijas risinājumiem, glābjot budžetu, šajā reizē ar mediķu iesaisti.

Satversmes tiesā pirms gada pieteikumu iesniedza tiesībsargs Juris Jansons, kurš jau iepriekš bija vērsis likumdevēja uzmanību, ka ir jānovērš atšķirīgā attieksme, kuru mediķiem rada šī norma. Arī pieteikumā tiesai tiesībsargs norāda: likuma 53.1 panta septītā daļa nesamērīgi ierobežo ārstniecības personāla tiesības saņemt atbilstošu atlīdzību par darbu pagarinātā normālā darba laika apstākļos.

Pērn Saeima divos paņēmienos laboja likumu, izslēdza 53.1 pantu, gan tikai no 2020. gada, bet līdz tam noteica pārejas periodu pagarinātā normālā darba apmaksas regulējumam, proti, samaksu nedaudz palielinot. Šis regulējums tika ietverts likuma pārejas noteikumos.

Ārstniecības likuma 30. punkts paredz, ka 2018. gadā ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kuras nav ārstniecības personas, ar to piekrišanu varēs noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 50 stundas nedēļā, t.i., 10 stundas virs Darba likumā paredzētā normālā darba laika, bet no 2019. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim varēs noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 45 stundas nedēļā.

Savukārt pārejas noteikumu 31. punkts paredz: ja tiek noteikts pagarinātais normālais darba laiks, darba samaksu par darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, nosaka proporcionāli darba laika pieaugumam: no 2018. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim – ne mazāk kā 1,20 noteikto stundas algas likmju apmērā; no 2019. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim – ne mazāk kā 1,35 noteikto stundas algas likmju apmērā.

Ņemot vērā likumdevēja mēģinājumus situāciju labot, Satversmes tiesa lietā vērtēja gan pagarinātā normālā darba laika apmaksas atbilstību un salīdzināja ar citu strādājošo virsstundu apmaksu, gan to, ka likumdevējs tomēr joprojām turpina šo darba samaksas politiku, lai arī nedaudz koriģētu.

Līdz ar to spriedums pieņemts par likuma pārejas noteikumiem. Tiesa nolēma, ka Satversmes 91. pantam neatbilst Ārstniecības likuma pārejas noteikumu 31. punkts un tas ir atzīstams par spēkā neesošo no 2019. gada 1. janvāra.

Tātad vairs tikai šogad pastāvēs krīzes laikā iedibinātais “pagarinātais normālais darba laiks” un tā apmaksas specifiskā kārtība mediķiem.

Satversmes 91. pants nosaka: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.”

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, pasludināts 2018. gada 15. maijā, stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī.

Vienlīdzīgumu prasa arī Darba likums

Satversmes tiesa atzina, ka izskatāmajā lietā salīdzināmā situācijā atrodas visi nodarbinātie, kuriem noteiktais darba laiks pārsniedz normālo darba laiku Darba likuma izpratnē. Apstrīdētā norma rada atšķirīgu attieksmi pret pagarināto normālo darba laiku strādājošajām ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kuras nav ārstniecības personas. Tām personām, kuras strādā pagarināto normālo darba laiku, darba samaksas likme joprojām ir zemāka nekā Darba likumā noteiktā virsstundu darba apmaksas likme.

Darba likuma 131. pantā ir noteikts normālais darba laiks: darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks – 40 stundas.

Savukārt Darba likuma 68. pants nosaka piemaksas kārtību: darbinieks, kas veic virsstundu darbu vai darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, – ne mazāk kā 100 procentu apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.

Krīzes laika likumi tiek laboti gausi

Satversmes tiesa konstatēja vienlīdzīgas attieksmes trūkumu attiecībā pret medicīnas jomas darbiniekiem.

Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele, žurnālistiem izklāstot spriedumu, norādīja, ka likumdevējs pamatoja savu nostāju likumā ieviestajam pārejas periodam saistībā ar budžeta iespējām: “Satversmes tiesa saskata, ka budžeta iespējas ir viens no pamatojumiem, bet, kas izriet no Satversmes un kas ir centrālā atziņa šajā nolēmumā, ir būtiski gan izpildvarai, gan likumdevēja varai, proti, meklējot izeju no problemātiskas situācijas un skatoties uz budžeta iespējām, tomēr ir jāpatur prātā tas, ka mēs runājam par pamattiesībām. Jebkuram pamattiesību ierobežojumam ir jābūt izvērtētam. Budžeta arguments nevar būt vienīgais arguments. Ir jābūt skaidrībai, kāpēc šajā gadījumā vēl līdz 2020. gadam tiek saglabāts pamattiesību ierobežojums. Satversmes tiesa atbildi uz šo jautājumu nesaņēma. Vienīgais arguments bija budžets.”

Ar tiesas spriedumu likumdevējam tādējādi ir dots laiks līdz šā gada beigām sakārtot virsstundu darba apmaksu medicīnas darbiniekiem.

Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietniece Sanita Osipova savukārt norādīja, ka krīzes laikā Latvijā tika grozītas daudzas tiesību normas: “Kopš krīzes sākšanās ir pagājuši 10 gadi. Šīs lietas izskatīšanas laikā publiskajā tiesas sēdē dažādu institūciju pārstāvji ir saukuši dažādus datumus, kad tad krīze ir beigusies, – gan 2012., gan 2014. gadu. Ekonomikas rādītāji pēdējos gados liecina par izaugsmi, vairs ne par krīzi. Bet Satversmes tiesa pēdējos divos gados joprojām saskaras ar krīzes laika risinājumiem, kurus likumdevējs nav pārskatījis. Un šis ir viens no krīzes laika risinājumiem, kuru likumdevējs nesāka pārskatīt, lai arī tiesībsargs gāja uz Saeimu un par to runāja. Tajā brīdī, kad tiesībsargs uzrakstīja pieteikumu Satversmes tiesai un Satversmes tiesa 2017. gadā ierosināja lietu, deviņus gadus pēc krīzes sākuma, [likumdevējs] sāka pārskatīt krīzes laika risinājumu, uzskatot, ka tas ir pieņemams vēl kaut kādu laiku.”

Sprieduma konstatējošajā daļā minēts, ka pieaicinātā persona – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece Irēna Liepiņa – tiesas sēdē uzsvēra: lai gan ārstniecības personas neatsakās veikt darbu virs normālā darba laika Darba likuma izpratnē, tomēr nav samērīgi tas, ka par šo darba laiku, kas pēc būtības pielīdzināms virsstundu darbam, ir paredzēta mazāka samaksa nekā citās nozarēs strādājošajiem par virsstundu darbu. Arī arodbiedrību pārstāve norādījusi, ka pagarinātā normālā darba laika apmaksas jautājums likumdevējam bija jārisina pēc savas iniciatīvas un daudz ātrāk.

Uz LV portāla jautāto, vai no 2019. gada pagarinātais normālais darba laiks tiek atcelts vispār un vai ārstniecības personas varēs strādāt vairāk, nekā paredz normālais darba laiks, un saņemt atlīdzību atbilstoši Darba likumā noteiktajam, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris paskaidroja: “Tikai Darba likumā noteikto normu ietvaros. Ne tikai saņemt paredzēto samaksu, bet strādāt tikai Darba likumā atļauto stundu skaitu.”

Labs saturs
12
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI