Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Turpat divdesmit gadu laikā, kopš pieņemts Civilprocesa likums, tajā veikti kopumā 58 grozījumi un papildinājumi, kā arī veiktas desmit izmaiņas saistībā ar Satversmes tiesas spriesto. Speciālistu vērtējumā, aizvadītajos gados piedzīvotā likuma mainība bijusi pamatota, tomēr nākotnē šajā ziņā tiek cerēts uz lielāku stabilitāti. Pastāv arī viedoklis, ka pienācis laiks sagrozītā likuma vietā veidot jaunu Civilprocesa likumu.
Balansējot starp labu, lētu un ātru tiesu
Jautājums par Civilprocesa likuma (CPL) mainību tika aktualizēts konferences "Advokatūra Latvijas simtgadei" ietvaros notikušajā diskusijā "Civilprocesa likuma grozījumu plūdi". Vispusīgu situācijas analīzi tajā sniedza Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone, norādot, ka šā gada 14. oktobrī apritēs 20 gadi kopš CPL pieņemšanas.
"Jebkuri Civilprocesa likuma grozījumi pilnveido kārtību, uz ko personas var paļauties, kādā tiks izskatīti to strīdi. Kārtības pilnveidošana tiesiskā valstī ir nepieciešama. Civilprocesa likuma grozījumu daudzskaitlīgums vēl nav ne labi, ne slikti. Es gribētu teikt, ka noteiktajā vēstures posmā tā ir bijusi objektīva nepieciešamība," LV portālam skaidro D. Vilsone. Advokāts Agris Bitāns atzīst, ka starp likumā veiktajām izmaiņām bijuši arī absolūti nepieciešami un būtiski grozījumi, vienlīdz viņš vērš uzmanību uz statistiku: divdesmit darbības gadu laikā CPL grozīts vidēji reizi ceturksnī. Turklāt, viņaprāt, ne visi grozījumi bijuši pietiekami izvērtēti un pamatoti.
Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Gaidis Bērziņš uzsver, ka izmaiņas Civilprocesa likumā noteikusi dzīve un nepieciešamība risināt konkrētas situācijas. "Piekrītu, ka atsevišķos gadījumos šos grozījumus bija iespēja virzīt kā vienu pakotni, bet vienmēr jau ir mēģināts meklēt risinājumus, lai konstatētās problēmas varētu risināt pēc iespējas ātrāk," piebilst deputāts.
"Līdzīgi kā mūžīgā dzinēja meklējumi, tā arī civilprocesa efektivizācija un modernizācija, šķiet, ir nebeidzama. Lai arī par pamatpostulātu – savlaicīga un kvalitatīva tiesas spriešana – nešaubās neviens, atbildes uz jautājumu, kā to panākt, atšķiras," LV portālam atzīst Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina. Viņa skaidro, ka nesenās krīzes izraisītie "civillietu plūdi" raisīja jautājumu par tiesas darba efektivitāti nebijušos augstumos, prasot valstij nodrošināt "labu, lētu un ātru" tiesas procesu, tādējādi reformējot dažādas jomas. L. Medina: "Tā rezultātā Saeima ir lēmusi par CPL grozījumiem vairākas reizes gadā vairāku gadu garumā, balansējot starp šiem trim pretpoliem. Lai arī bez šiem grozījumiem nebūtu bijis iespējams sasniegt pašreizējos tiesas efektivitātes rādītājus civillietās, pamatoti tiek cilāts jautājums par turpmāku CPL grozījumu piebremzēšanu, lai izvērtētu sasniegto un ar jau plašāku un dziļāku skatu lemtu par tālākiem attīstības virzieniem."
Labs sākums, ko aizskalo plūdi
"Sākotnējā Civilprocesa likuma redakcija acīmredzami ir bijusi kvalitatīva, jo pirmos divus likuma darbības gadus mēs esam varējuši nodrošināt strīdu izskatīšanu bez likuma grozījumiem," vērtē D. Vilsone. Viņasprāt, tas liecina, ka sākotnējais regulējums bija atbilstošs tā brīža vēsturiskajai un tiesiskai situācijai, lai personas pienācīgi varētu aizstāvēt tiesā savas aizskartās vai apstrīdētās civilās tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses. Laikā no 2001. līdz 2003. gadam nepieciešamība papildināt un grozīt likumu bijusi tikai reizi gadā.
Periods, ko nosacīti varētu dēvēt par grozījumu plūdiem, iestājies 2004. gadā, kad Civilprocesa likums tika mainīts četras reizes. Līdzīgi bijis arī turpmākos gadus. Izņēmums ir vien 2007. gads, kad likums mainīts tikai vienu reizi, bet, piemēram, 2014. gadā tas grozīts septiņas reizes, sasniedzot grozījumu rekordu.
Kā secina D. Vilsone, apjomīgi grozījumi un papildinājumi Civilprocesa likumā bijuši objektīvi nepieciešami: "Tie izriet gan no valsts attīstības, gan savstarpējo attiecību attīstības sabiedrībā." Tiesnese uzskaita CPL izmaiņas, kas saistītas ar:
Atskatoties uz Civilprocesa likuma mainību, Rīgas apgabaltiesas vadītāja izdala trīs laika posmus, kas noteikuši grozījumu nepieciešamību. Runa ir par periodu no 2004. līdz 2008. gadam, kas saistās ar Latvijas iestāšanos ES, kam seko finanšu krīzes un tās izraisīto seku posms (2009.–2013. g.) un periods kopš 2014. gada, kas saistās ar tiesu sistēmas reformu.
"Likums nav instrukciju krājums"
Vienlaikus Rīgas apgabaltiesas vadītāja uzskata, ka nākotnē nepieciešamība pēc Civilprocesa likuma grozījumiem varētu kļūt retāka. D. Vilsone: "Ir jāpaiet noteiktam laika posmam, lai saprastu, vai jau esošais normatīvais regulējums ir pietiekams, lai nodrošinātu personas tiesības uz taisnīgu tiesu. Jāņem arī vērā, ka ne tikai tiesnešiem ir jāsaskaras ar Civilprocesa likuma grozījumiem, bet arī tiesu sistēmai piederīgajām personām un privātpersonām, lietu dalībniekiem. Un ir jābūt zināmai tiesiskai stabilitātei, tiesiskai drošībai, radot paļāvību, ka noteiktā laika posmā savas tiesības persona varēs aizsargāt konkrētā veidā un kārtībā. Raugoties no šāda skatpunkta, daudz labāk, protams, būtu, ja nākotnē likums tiktu grozīts retāk."
"Tiesu sistēmas reforma ir noslēgusies, un arī finanšu krīzes sekas, kas attiecas uz tiesvedībām, lielā mērā ir atrisinātas, un tieši tāpēc nākotnē pret Civilprocesa likuma iespējamiem grozījumiem būtu jāizturas apdomīgi, izvērtējot, vai tie tiešām ir vajadzīgi un vai ar tiem nepadarīsim likumu par instrukciju krājumu," uzsver Rīgas apgabaltiesas vadītāja. Arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja G. Bērziņa vērtējumā šobrīd ir objektīvi apstākļi tam, lai likuma grozījumu plūdi atkāptos. Viņš informē, ka pašlaik izskatīšanā komisijā atrodas grozījumi Civilprocesa likumā saistībā ar maksātnespējas jomu, bet nekādas citas izmaiņas likumā šīs Saeimas sasaukuma laikā, visticamāk, vairs neesot gaidāmas.
"Mēs sakām: nē, negribam domāt, mums vajag skaidras instrukcijas. Līdz ar to katru gadu ar vieglu roku tiek ražoti jauni likumi vai pašreizējo likumu grozījumi."
Turpretī advokāts A. Bitāns ir skeptisks par iespēju, ka Civilprocesa likuma grozījumu plūdi samazināsies paši no sevis. "Baidos, ka šādai cerībai nav pamata, jo, lai tā notiktu, ir jābūt politiskai gribai. Ja būs politisks nosacījums neveidot liekus likuma grozījumus vai arī tos uzkrāt un virzīt tikai pēc kaut kāda noteikta laika, tad šādai cerībai būtu pamats. Diemžēl līdzšinējā Saeimas darbībā tiesību normu ražošanā ir liela pārprodukcija, un tā ir smaga problēma."
Gan advokāts A. Bitāns, gan tiesnese D. Vilsone atbalsta ideju par zināmu vienošanos, ka turpmāk izmaiņas Civilprocesa likumā tiktu veiktas cikliski. Piemēram, reizi trīs gados, apkopojot problēmas, iebildumus un priekšlikumus civilprocesa pilnveidei. Juridiskās komisijas vadītājs G. Bērziņš atzīst, ka šāda vienošanās ir iespējama, un atgādina, kā šādā veidā savulaik izdevies novērst grozījumu plūdus Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Tomēr, deputāta ieskatā, attiecībā uz civilprocesu šobrīd tāda rīcība nav nepieciešama, jo situācija, iespējams, noregulēsies objektīvu apstākļu ietekmē.
Tieslietu ministrijas pārstāve L. Medina uzsver: "Civilprocess ietver dažādas tiesiskā regulējuma jomas, turpmākā pieeja likumdošanas procesam būs sistēmiska – lai uzlabotu un pilnveidotu regulējumu attiecīgajā jomā ar mērķi nodrošināt vienveidīgu piemērošanas praksi. Šobrīd tuvākie attīstības virzieni ir saistāmi ar pušu pārstāvības kvalitātes nodrošināšanu, kā arī ar risinājumu meklēšanu, kā mazināt procesa ļaunprātīgu izmantošanu."
Ceļā uz labāku civilprocesu?
Runājot par likumdošanas procesa kvalitāti, A. Bitāns uzsver nepieciešamību priekšlikumus rūpīgi izvērtēt: "Jāatzīst, ka Latvijā valda "normafilija". Tas nozīmē, ka jebkuru situāciju mēs uzreiz gribam risināt ar jaunu likuma normu tā vietā, lai izvērtētu, vai rezultātu nevar sasniegt ar pašreizējo regulējumu, to pareizi tulkojot un piemērojot. Mēs sakām: nē, negribam domāt, mums vajag skaidras instrukcijas. Līdz ar to katru gadu ar vieglu roku tiek ražoti jauni likumi vai pašreizējo grozījumi. Rezultātā mums ir tik daudz likumprojektu kā vēl nekad. Bet pēc kāda laika atkal konstatējam, ka tie nav precīzi un tajos jāveic izmaiņas. Tā tas iet pa riņķi, un labuma no tā ir maz."
Advokāts rosina mainīt kārtību, lai likuma grozījumu priekšlikumus pirms to virzīšanas izskatīšanai Saeimā nodotu izvērtēšanai teorētiķiem un praktiķiem. Un tikai pēc zinātniska pamatojuma saņemšanas un rūpīgas iespējamo seku analīzes attiecīgie grozījumi būtu virzāmi apstiprināšanai. "Loģiski, ka kvalitatīvi to nevar paveikt mēneša laikā. Tas prasa ilgāku laiku, tāpēc ir jāsakrāj šie grozījumi, jānodod izpētei, un tikai tad ejam uz priekšu," piebilst A. Bitāns.
Arī Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja D. Vilsone atzīst, ka nākotnē sagaidītu plašāku sabiedrības iesaisti Civilprocesa likuma izmaiņu apspriešanā: "Jo Civilprocesa likums – tā būtībā ir sabiedrības vienošanās par to, kā personas var atrisināt savus civiltiesiskos strīdus." Arī viņa uzsver, ka Civilprocesa likumu nedrīkst pārvērst par instrukciju.
Vērtējot kopumā līdz šim daudz grozītā Civilprocesa likuma pašreizējo stāvokli, A. Bitāns rosina ideju par jauna Civilprocesa likuma rakstīšanu. To veidojot, esot jāņem vērā gan jau līdzšinējā likumā jau pamatoti veiktie grozījumi, gan jāveic vēl nereformēto institūtu reforma. Kā piemēru advokāts min prasības nodrošinājumu, kas jāmaina, jo esot arhaisks un neadekvāts. "Sakārtojot un strukturējot šo likumu arī no pārskatāmības viedokļa, mēs iegūtu labāku civilprocesu," spriež A. Bitāns.
