Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika; Avots: Valsts Tiesu ekspertīžu birojs, vienotā reģistra pilna funkcionalitāte pieejama no 2018. gada janvāra
Pietiek ar vienu atslēgvārdu
Projekta iniciators ir Valsts tiesu ekspertīžu birojs (VTEB), un, kā uzsver tā vadītāja Maira Čentoricka, jaunajam reģistram jākļūst par ērtu darba rīku tiesām, izmeklētājiem, prokuroriem, advokātiem un arī privātpersonām. "Pietiek tikai ar vienu atslēgvārdu, lai noskaidrotu, no kādiem aspektiem var pētīt jūs interesējošo objektu. Turklāt jūs saņemat sarakstu ar visu trīs Baltijas valstu speciālistiem, kuri veic attiecīgās ekspertīzes. Svarīgi, ka reģistrā atrodami tikai tie speciālisti, par kuriem valstis ir pateikušas – jā, tie ir kvalificēti tiesu eksperti," teic M. Čentoricka.
Vienotais Baltijas valstu tiesu ekspertu reģistrs tapis divu gadu laikā, īstenojot projektu "Atrodi tiesu ekspertu", kas līdzfinansēts no Eiropas Savienības (ES) Tiesiskuma programmas līdzekļiem. Projekts realizēts VTEB vadībā, sadarbojoties ar Igaunijas Tiesu ekspertīžu institūtu, Lietuvas Tieslietu ministrijas Tiesu ekspertīžu centru un Lietuvas Policijas Tiesu ekspertīžu centru. Kā informē VTEB vadītājas vietnieks un minētā projekta vadītājs Raimonds Apinis, kopējās projekta izmaksas ir 106 000 eiro. "Tā patiešām ir pieticīga summa, ja salīdzinām ar daudzu citu lielu IT sistēmu izmaksām. Ieekonomēt ļāva tas, ka izstrādājām vienu programmatūru visām trim Baltijas valstīm, nevis katrai savu," skaidro R. Apinis.
Jāatzīmē, ka vienotā Baltijas valstu tiesu ekspertu reģistra programmatūru izstrādājis Latvijas uzņēmums "Lursoft IT". "Viens no projekta apsolījumiem Eiropas Komisijai ir, ka šī programmatūra turpmāk būs pieejama jebkurai ES dalībvalstij. Tātad jebkura valsts var izmantot jau gatavu tehnisko risinājumu, lai piepildītu to ar saviem datiem un lietotu kā savu reģistru," uzsver R. Apinis.
Soli priekšā citiem
Latvija jau vairākus gadus bijusi vienīgā valsts reģionā, kurai ir savs tiesu ekspertu reģistrs. Tomēr līdzšinējais risinājums jau bija tehnoloģiski novecojis, tāpēc, veidojot Baltijas valstu vienoto tiesu ekspertu reģistru, nolemts izstrādāt jaunu programmatūru. Tomēr runa nav tikai par jaunu tehnoloģisko risinājumu. "Lielākais izaicinājums bija saprast, kā reģistru veidot, lai tas visām trim valstīm būtu maksimāli noderīgs," par projekta norises gaitu stāsta VTEB vadītājas vietnieks. "Mēs salīdzinājām tiesu ekspertīžu klasifikācijas trijās valstīs un secinājām, ka tās ir atšķirīgas. Rezultātā tapa vienota ekspertīžu klasifikācija, kas ļauj kopējos datos ērti atrast nepieciešamos ekspertus visās trijās valstīs. Par to bija svarīgi vienoties, lai reģistrā informācija tiešām nebūtu samesta vienā lielā kaudzē, kurā grūti ir kaut ko atrast."
Kā stāsta R. Apinis, viena no ES iniciatīvām tiesu ekspertīžu jomā ir, ka tiesu ekspertu pakalpojumiem jābūt izmantojamiem visā ES teritorijā. Tādēļ vienā valstī sniegtam eksperta atzinumam pamatā būtu jābūt akceptētam arī citas valsts tiesā. Pašlaik ES strādā pie pasākumiem, lai tiesu ekspertīžu laboratorijās nodrošinātu vienādu līmeni. "Taču ir viens ļoti būtisks faktors, par ko mēs esam padomājuši jau pirms citiem," uzsver VTEB pārstāvis. R. Apinis: "Lai varētu izmantot citas valsts speciālista pakalpojumus, ir jābūt vietai, kur pārliecināties, ka šim tiesu ekspertam ir tiesības sniegt eksperta atzinumu konkrētā jomā. Ir svarīgi pārliecināties, ka šim cilvēkam ir sertifikāts, ka tas tiešām ir derīgs. Tiesu ekspertu reģistrs lieliski paveic šo funkciju, jo te jebkurš var atrast šo nepieciešamo informāciju."
Uzticama informācija
Baltijas tiesu ekspertu reģistrā informāciju par saviem speciālistiem uztur katras valsts atbildīgā institūcija. Latvijā saskaņā ar Tiesu ekspertu likumu šādu reģistru veido un uztur Tiesu ekspertu padome. Arī par Igaunijas un Lietuvas ekspertiem kopīgajā datubāzē pieejamās ziņas ir no oficiālajiem reģistriem. Tātad šai informācijai var uzticēties.
"Ja tiesnesis Latvijā saņem Igaunijas eksperta atzinumu, viņš šajā reģistrā var viegli pārliecināties, vai šim speciālistam ir tiesības šādu atzinumu sniegt," skaidro R. Apinis. Viņš arī piebilst, ka praksē var būt neskaitāmi iemesli, kāpēc izmantot citas valsts tiesu ekspertu atzinumu. Piemēram, kādā noteiktā jomā specializējies eksperts var būt pieejams tikai kādā no trim valstīm. Savukārt no juridiskā aspekta svarīgs ir jautājums par alternatīvu. R. Apinis: "Ja jums kaut kādu iemeslu dēļ nerodas ticība Latvijas ekspertiem kādā noteiktā jomā, jūs varat vērsties pie lietuviešu vai igauņu eksperta, lai saņemtu alternatīvu atzinumu. Tas gaisina šaubas."
"Ja jums nerodas ticība Latvijas ekspertiem kādā noteiktā jomā, jūs varat vērsties pie lietuviešu vai igauņu eksperta."
"Tiesu ekspertīžu jomā starptautiskai sadarbībai ir ārkārtīgi liela nozīme, jo tā ir tehnoloģiski ietilpīga joma, kurā tiek izmantotas dārgas iekārtas, tāpēc starptautiska sadarbība un pieredzes apmaiņa ir svarīga," piebilst R. Apinis. Bet tālāks mērķis esot ciešo sadarbību, kas izveidojusies starp Baltijas valstīm tiesu ekspertīžu jomā, pārnest uz visu tieslietu sistēmu.
Sešas iestādes un 302 valsts eksperti
Tiesu ekspertīžu jomu Latvijā regulē Tiesu ekspertu likums. Saskaņā ar likumu tiesu ekspertu darbību pārrauga Tiesu ekspertu padome, kuras sastāvu uz trīs gadiem apstiprina tieslietu ministrs. Padome pārrauga tiesu ekspertu darbību, apmācību un kvalifikācijas jomu, izskata sūdzības un lemj par ekspertu disciplināratbildību. Latvijā darbojas sešas tiesu ekspertīžu iestādes:
Latvijas Tiesu ekspertu klasifikators noteic 26 tiesu ekspertīžu veidus un 41 tiesu ekspertu specialitāti. Pašlaik valstī darbojas 302 valsts un 16 privātie eksperti.
