Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Pavēstes un citu tiesas dokumentu piegāde Civilprocesā
Grozījumi Civilprocesa likuma 56. pantā paredz, ka tiesas sagatavoto dokumentu (spriedumi, lēmumi, paziņojumi, pavēstes u.c.), kā arī dokumentu, kurus sagatavo un tiesai iesniedz lietas dalībnieki, bet kurus tālāk izsniedz tiesa (pieteikumi sevišķās tiesāšanās kārtībā, apelācijas, kasācijas sūdzības, rakstiski paskaidrojuma noraksti u.c.), piegāde tiks veikta vienkāršā pasta sūtījumā, elektroniski vai ar ziņneša palīdzību.
Izņēmums ir pirmreizēja saziņa ar atbildētāju – lai saglabātu iespēju informēt personu par tiesvedības procesa uzsākšanu, Civilprocesa likuma 148. panta pirmajā daļā saglabāta norma par prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu norakstu nosūtīšanu atbildētājam ierakstītā pasta sūtījumā nekavējoties pēc lietas ierosināšanas.
Dokumentu nosūtīšana ierakstītā sūtījumā saglabāta vēl citos atsevišķos Civilprocesa likuma pantos, kuros tā varētu radīt īpaši sensitīvu ietekmi, piemēram, 208.3 pantā attiecībā uz aizmuguriska sprieduma nosūtīšanu atbildētājam, 250.62 pantā attiecībā uz lēmuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību paziņošanu, izsniegšanu un nosūtīšanu u.c.
"Grozījumu rezultātā tiesu izdevumus būs iespējams samazināt aptuveni 350 000 eiro apmērā."
Lai veicinātu ātrāku un efektīvāku informācijas apmaiņu, izmaiņas Civilprocesa 56. pantā paredz, ka saziņā ar pārējām tiesu varai piederīgām amatpersonām (notāriem, tiesu izpildītājiem) un valsts un pašvaldību iestādēm tiesas sagatavotie dokumenti tiek nosūtīti uz elektronisko pasta adresi, ja vien tie nav paziņojuši tiesai par savas dalības reģistrāciju Tiesu informatīvās sistēmas Datu izplatīšanas sistēmā. Arī civilprocesā iesaistītajam zvērinātam advokātam tiesa par sagatavotajiem dokumentiem paziņo tiešsaistes sistēmā. Plašāk izmantot elektroniskās saziņas iespējas paredzēts arī, nosūtot tiesas sagatavotos dokumentus lietas dalībniekiem – fiziskām un juridiskām personām, taču tikai tādā gadījumā, ja tās šādam saziņas veidam piekritušas. Norādīt savu elektroniskā pasta adresi personas var uzreiz, iesniedzot prasības pieteikumu vai sniedzot paskaidrojumus tiesai.
Cita starpā grozījumi Civilprocesa likumā paredz ieviest funkcionāli atšķirīgu datu apmaiņas modeli starp zvērinātiem tiesu izpildītājiem un kredītiestādēm.
Saziņa ar lietas dalībniekiem Kriminālprocesā un Administratīvā pārkāpuma procesā
Grozījumi Kriminālprocesa likumā paredz, ka no 2017. gada tiesas pavēstes personām nosūta vienkāršā pasta sūtījumā vai uz personas norādīto elektronisko pasta adresi, bet pavēstes aizstāvim, valsts un pašvaldības iestādēm – elektroniski. Iespēja pavēstes nosūtīt ierakstītā sūtījumā pa pastu ar paziņojumu par sūtījuma saņemšanu joprojām saglabāta pirmstiesas kriminālprocesā.
Arī paziņojumu par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas vietu un laiku pie atbildības saucamajai personai turpmāk piegādās vienkāršā pasta sūtījumā, ja nav norādīts cits saziņas veids, bet iestādei – uz elektronisko pasta adresi. "Lai noskaidrotu personas, kuru sauc pie administratīvās atbildības, viedokli par to, kādā veidā viņa vēlas saņemt dokumentus un informāciju, amatpersonai (institūcijai) ir uzlikts pienākums to noskaidrot un fiksēt jau pie administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas," uzsver Tieslietu ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Lana Ivulāne.
Savukārt nolēmumi netiks sūtīti personām pa pastu vispār – tie turpmāk būs pieejami tiesas kancelejā un lietas dalībniekiem jāizņem pašiem. Attiecīgi līdz ar grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā precizēta tiesas nolēmumu pārsūdzēšanas kārtība. Atbilstošo Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.18 pantam rajona (pilsētas) tiesas pieņemtu nolēmumu administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieks var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā, ja kodeksā nav noteikts citādi.
Valsts budžeta līdzekļu ekonomija
Tieslietu ministrija nepiekrīt bažām, ka atteikšanās no ierakstītiem pasta sūtījumiem varētu kādā veidā kavēt lietas izskatīšanu vai radīt nelabvēlīgas sekas lietas dalībniekiem. Gluži pretēji. "Nereti lietas dalībniekiem ir daudz ērtāk un ātrāk saņemt tiesas nosūtītos dokumentus neierakstītā sūtījumā, nekā doties pēc tiem uz pasta iestādi," uzsver L. Ivulāne. Turklāt no praksē gūtiem novērojumiem secināms, ka, lai gan bieži vien tiesai tiek atgriezts paziņojums par sūtījuma saņemšanu ar personas parakstu, kas apliecina sūtījuma saņemšanu, persona uz tiesas sēdi tik un tā neierodas.
Kopumā izmaiņas procesuālajos likumos veicinās valsts budžeta līdzekļu, kas paredzēti tiesu sistēmas darbībai, ekonomiskāku izmantošanu. "Plānots, ka šo grozījumu rezultātā tiesu izdevumus būs iespējams samazināt aptuveni 350 tūkstošu eiro apmērā," LV portālam norādīja Tieslietu ministrijas pārstāve. Attiecīgos līdzekļus būs iespējams novirzīt samērīga un darba pienākumiem atbilstoša atalgojuma nodrošināšanai tiesu darbiniekiem.
