FOTO: Armīns Janiks (Aizsardzības ministrija).
Tiks paplašināts atbalsts valsts aizsardzības dienesta karavīriem, taču vienlaikus arī palielināts sods par izvairīšanos no dienesta. Stājušies spēkā plaši likuma grozījumi. LV portāls skaidro būtiskākās izmaiņas.
Valsts aizsardzības dienests tika izveidots 2023. gadā, un tas ietver valsts aizsardzības militāro dienestu, kā arī valsts aizsardzības civilo dienestu. Ņemot vērā pieredzi pirmo triju iesaukumu organizēšanā, Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumā veikti atbilstoši grozījumi, kas stājas spēkā 10. decembrī.
Grozījumi paredz, ka iesaucamajiem tiks kompensēti transporta izdevumi, kas radušies, izmantojot sabiedrisko transportu nokļūšanai no deklarētās dzīvesvietas Latvijā līdz veselības stāvokļa pārbaudes vietai un atpakaļ. Tāpat šiem jauniešiem kompensēs ēdināšanas izdevumus veselības pārbaudes dienā.
Savukārt dienestā iesauktajiem tiks kompensēti transporta izdevumi, kas radušies, izmantojot sabiedrisko transportu nokļūšanai no deklarētās dzīvesvietas līdz dienesta vietai valsts aizsardzības militārā dienesta uzsākšanai.
Ministru kabineta noteikumi, kas regulēs šo transporta izdevumu un ēdināšanas kompensāciju izmaksu, vēl tiek sagatavoti.
Tuvākajā laikā tie tiks iekļauti Valsts sekretāru sanāksmes darba kārtībā un virzīti tālākai izskatīšanai Ministru kabineta sēdē, lai kompensācijas varētu piemērot 2025. gada jūlija VAD iesaukumam, skaidro Aizsardzības ministrijas (AM) Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vecākais eksperts Roberts Skraučs.
Paplašināts arī valsts atbalsts pilsoņiem, kas pabeiguši VAD. Proti, tiem, kuri brīvprātīgi pieteikušies dienestā un pēc tā atvaļināti rezervē, tiks finansētas studijas arī otrā cikla augstākās izglītības programmā (patlaban augstskolas un koledžas finansē studijas īsā cikla profesionālās augstākās izglītības un pirmā cikla augstākās izglītības posmos pilsoņiem, kas brīvprātīgi pabeiguši valsts aizsardzības dienestu).
Tāpat izmaiņas likumā paredz, ka VAD karavīru un alternatīvā dienesta veicēju varēs atbrīvot no valsts aizsardzības dienesta izpildes uz laiku līdz 10 kalendāra dienām gadā saistībā ar ģimenes apstākļiem. Proti, sakarā ar ģimenes locekļa (laulātā, bērna, vecāka, vecvecāka, adoptētāja, adoptētā, brāļa vai māsas) nāvi, stāšanos laulībā vai citiem objektīviem apstākļiem, ko par tādiem atzinis Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienības komandieris vai AM padotības iestādes vadītājs. Prombūtnes laiku ieskaitīs VAD izpildes laikā.
Ar grozījumiem noteikts, ka dienestam ir pakļauti Latvijas pilsoņi: vīrieši viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas vai, ja viņi turpina iegūt izglītību pamata vai vidējās izglītības pakāpē, – viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas vai izglītības procesa pārtraukšanas. Līdz šim likums noteica, ka vidējās izglītības ieguvēji dienestam ir pakļaujami gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas.
Likums papildināts ar normu, kas nosaka: ja minētie pilsoņi brīvprātīgi piesakās valsts aizsardzības militārajam dienestam, bet viņu atbilstības izvērtēšanas process tiek pārtraukts, tad viņi ir pakļauti VAD gada laikā no izvērtēšanas procesa pārtraukšanas. Atkārtoti brīvprātīgi pieteikties valsts aizsardzības militārajam dienestam viņi būs tiesīgi ne agrāk kā pēc gada.
Likuma izmaiņas arī noteic, ka VAD nav pakļauti pilsoņi, kuriem ir dubultā pilsonība ar valsti, kas nav Eiropas Savienības, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas vai NATO dalībvalsts, Austrāliju, Brazīliju, Jaunzēlandi un Ukrainu, ja šīs personas ir dienējušas ārvalsts militārajā dienestā vai ir pildījušas ārvalstīs valsts aizsardzības civilo jeb alternatīvo dienestu. Taču šie pilsoņi varēs pieteikties VAD brīvprātīgi. Līdz šim likums līdztekus citiem tajā paredzētajiem kritērijiem noteica, ka VAD nav pakļauti pilsoņi, kuriem ir arī kādas citas valsts pilsonība, ja viņi ir dienējuši iepriekšminētajos ārvalstu dienestos, izņemot brīvprātīgu pieteikšanos.
Vienlaikus izmaiņas noteic, ka VAD nedrīkst dienēt personas, kas nav minēto valstu pilsoņi. Jāpiebilst, ka atbilstoši VAD likumam līdz 2027. gadam dienestā netiks iesaukti pilsoņi, kuri pastāvīgi dzīvo ārvalstīs un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā savu dzīvesvietas adresi ārvalstīs ir paziņojuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.
Tāpat izmaiņas paredz, ka VAD neuzņems tos pilsoņus, kurus Militārās izlūkošanas un drošības dienests būs atzinis par neatbilstošiem nacionālās drošības interesēm.
Izmaiņas paredz, ka par pavēstes ignorēšanu un neierašanos uz veselības pārbaudēm vai to nepabeigšanu noteiktajā laikā bez attaisnojoša iemesla varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 750 eiro. Līdz šim par to bija paredzēts brīdinājums vai naudas sods līdz 350 eiro.
Tas, kādu sodu piemērot, tiek noteikts, katru gadījumu izvērtējot individuāli un ņemot vērā iemeslus, kuru dēļ iesaucamais neattaisnoti nav ieradies uz medicīniskajām pārbaudēm, skaidro R. Skraučs. Sodu par pavēstes ignorēšanu var piemērot atkārtoti.
Jāatgādina, ka iesaucamajiem, kuri atlasīti pēc nejaušības principa, uz oficiālo elektronisko adresi vai deklarētās dzīvesvietas adresi tiek nosūtīta informācija par iesaukšanu VAD un pavēste par ierašanos uz veselības pārbaudi. Ja e-adrese nav aktivizēta, tad pavēsti nosūta pa pastu ierakstītā sūtījumā uz deklarēto dzīvesvietu.
Svarīgu iemeslu dēļ VAD var atlikt uz vēlāku laiku, taču ne ilgāk kā līdz 26 gadu vecumam. Likumā noteikts, ka par šādiem iemesliem uzskatāmi gadījumi, kad ir iegūta stipendija augstskolā, pilsonis ir valsts izlases dalībnieks kādā sporta veidā vai atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, kā arī “citi svarīgi ģimenes apstākļi un citi iemesli”.
