FOTO: Ieva Leiniša, LETA.
Jaunieši, kuri beiguši valsts aizsardzības dienestu (VAD), šoruden pirmo reizi varēs uzsākt studijas augstākās izglītības iestādēs bez maksas. Taču, saskaroties ar mācību iestāžu atteikumiem, studētgribētājiem radušās neskaidrības par uzņemšanas nosacījumiem. LV portāls skaidro, kam un kādos gadījumos ir tiesības uz valsts finansētajām studiju vietām ārpus konkursa, un kādi tiesību akti to nosaka.
No valsts budžeta apmaksātās studijas valsts koledžās un augstskolās ārpus konkursa paredzētas tiem Latvijas pilsoņiem, kuri brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestā un to pabeiguši. To paredz Valsts aizsardzības dienesta likuma 32. pants. Likumā minētā iespēja attiecināta uz studijām īsā cikla profesionālās augstākās izglītības un pirmā cikla augstākās izglītības posmos jeb koledžas un bakalaura līmeņa programmām, ja studējošais atbilst augstskolas un studiju programmas uzņemšanas noteikumiem.
“Vienīgais kritērijs uzņemšanai valsts finansētajās studiju vietās valsts aizsardzības dienesta beidzējam ir atbilstība augstskolas uzņemšanas noteikumiem. Ja viņš atbilst uzņemšanas prasībām, tad ir ārpus konkursa salīdzinājumā ar citiem studētgribētājiem,” precizē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks cilvēkkapitāla, zinātnes un inovāciju attīstības jautājumos Jānis Paiders.
Lai pretendētu uz valsts finansētajām studiju vietām ārpus noteiktās konkursa kārtības, personai, kura brīvprātīgi pabeigusi valsts aizsardzības dienestu, jāreģistrējas studijām valsts augstskolā vai koledžā ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc dienesta termiņa beigām un atvaļināšanas rezervē.
To paredz pērn novembrī pieņemto Ministru kabineta noteikumu “Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās un valsts atbalstu pilsoņiem, kas brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestā un pabeiguši to” 17.2 punkts. Reģistrējoties studijām, iesniegumam jāpievieno izziņa, kas apliecina brīvprātīgu pieteikšanos valsts aizsardzības dienestā un atvaļināšanu rezervē, dienestu beidzot.
Divu gadu termiņš, kurā valsts aizsardzības dienesta beidzēji var pieteikties valsts finansētajām studijām, ir noteikts, ņemot vērā, ka uzreiz pēc dienesta karavīrs varbūt vēl nav izlēmis studēt, kā arī, lai dotu atkārtotu iespēju uzsākt studijas, ja pirmajā gadā pēc dienesta pabeigšanas tas nav izdevies, skaidro Aizsardzības ministrijas (AM) pārstāvis Roberts Skraučs.
Valsts finansētās studiju vietas studenti, kuri uzņemti bez maksas kā valsts aizsardzības dienesta beidzēji, turpmāk saglabā tikai tad, ja mācās sekmīgi un bez akadēmiskajiem parādiem. Konkrētās prasības neizpildes gadījumā tiesības uz valsts finansēto studiju vietu atbilstoši valsts augstskolas vai koledžas iekšējiem noteikumiem var tikt atņemtas. Persona var atkārtoti pretendēt uz attiecīgo studiju vietu atbilstoši valsts augstskolas vai koledžas iekšējiem normatīvajiem aktiem. Tas noteikts minēto Ministru kabineta noteikumu 17.3 pantā.
Valsts augstskolas un koledžas valsts aizsardzības dienesta beidzējiem, kuri atbilst studiju programmas uzņemšanas noteikumiem, ārpus konkursa nodrošina no valsts budžeta finansētās studiju vietas studiju virzienos, kas noteikti Ministru kabineta noteikumu “Studiju virzienu atvēršanas un akreditācijas noteikumi” 1. pielikumā.
Minētie virzieni ir:
Svarīgi piebilst, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 944 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem” 8. punktu studiju bāzes finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem piešķir pilna laika studijām. Nepilna laika studijas valsts finansē tikai dažās programmās:
Šis ir tikai pirmais gads, kad valsts aizsardzības dienesta beidzējiem tiek nodrošināta iespēja studēt no valsts budžeta finansētajās studiju vietās, un ne visiem attiecīgo studiju pretendentiem ir skaidri uzņemšanas nosacījumi. Tādēļ patlaban tiek apzināta sistēmas darbība praksē un būs nepieciešams skaidrojošais darbs, atzīst J. Paiders un R. Skraučs, norādot, ka pagaidām nav konstatēta vajadzība veikt izmaiņas normatīvajā regulējumā. Turklāt, kā pauž Aizsardzības ministrijas pārstāvis, pašlaik netiek izskatītas iespējas paplašināt valsts finansēto studiju iespējas valsts aizsardzības dienesta beidzējiem. Kā jau tika vēstīts, šī gada jūlijā apstiprinātajā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) ilgtermiņa attīstības plānā 2025.–2036. gadam iecerēts būtiski palielināt NBS aktīvā dienesta un rezervistu skaitu. Lai to nodrošinātu, viens no motivējošajiem faktoriem ir valsts finansētās studijas valsts aizsardzības dienesta beidzējiem.
