Parasti attīstības traucējumus pamana vecāki vai bērnudārza pedagogi
Autiskā spektra traucējumi ir neirālās attīstības traucējumi, kuru dēļ cilvēka smadzenes atšķirīgi uztver sociālos stimulus un komunikāciju. Kā norādīts Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) portālā veselapasaule.lv, AST gadījumā smadzenes “neatpazīst” sociālo komunikāciju kā svarīgāko, tāpēc cilvēka funkcionēšana ikdienā ir atšķirīga un tajā mazāk uzmanības tiek pievērsts apkārtējiem cilvēkiem. Nereti AST pavada arī izteiktāks jutīgums uz sensoriem stimuliem.
Simptomātikā bērniem ar AST var novērot atsevišķu vārdu vai frāžu atkārtošanu atkal un atkal, aktivitāšu vienveidību, nepatiku pret pārmaiņām, kas var izraisīt trauksmi vai agresiju, intereses trūkumu komunicēt ar vienaudžiem, samazinātu acu kontaktu, neparastas sensoras reakcijas uz skaņu, pieskārieniem, garšu, smaržu, kustību, arī sāpēm, neparastas vai ļoti specifiskas intereses un vaļaspriekus u. c. pazīmes.
Lai arī AST izpaužas ar noteiktu pazīmju (simptomu) un funkcionēšanas īpatnību kopumu, tie katram indivīdam ir atšķirīgi.
BKUS Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra Neirālās atīstības traucējumu komandas vadītāja Liene Daškevica LV portālam stāsta, ka parasti novirzes attīstībā pamana vai nu pats vecāks, vai bērnudārza pedagogi.
Lai noteiktu diagnozi, jāveic plaši izmeklējumi
Biedrības “Nepaliec viens” daudzfunkcionālā centra “Solis augšup” bērnu psihiatre Ieva Muižniece norāda: līdzko radušās aizdomas par bērna attīstības traucējumiem, jāvēršas pie ģimenes ārsta vai pediatra.
Speciāliste stāsta, ka ģimenes ārstiem ir pieejams algoritms, kā agrīni atpazīt attīstības traucējumus bērnam līdz triju gadu vecumam. Taču nav datu par to, cik bieži šis algoritms tiek izmantots.
Kopumā ārstu zināšanu un izpratnes līmenis par autiskā spektra traucējumiem esot atšķirīgs.
Lai noskaidrotu attīstības traucējumu iemeslu, tālākie soļi paredz bērna nosūtīšanu pie neirologa, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta, kā arī uz dzirdes un redzes pārbaudi, norāda I. Muižniece. Bērnu var nosūtīt arī pie ģenētiķa, ja ir aizdomas par ģenētisku saslimšanu. Var tikt veikta arī elektroencefalogrāfija miegā un magnētiskā rezonanse, lai izslēgtu, piemēram, smadzeņu bojājumu, kā arī citi izmeklējumi un ārstu speciālistu apskates.
Ja izmeklējumos un speciālistu konsultāciju laikā netiek konstatēts medicīnisks iemesls, kāpēc bērnam kavējās attīstība, tad nepieciešama bērnu psihiatra konsultācija, kurš vajadzības gadījumā nosūtīs pacientu pie klīniskā veselības psihologa, lai veiktu padziļinātu psiholoģisko izpēti autiskā spektra traucējumiem jeb autisma diagnostikas testu (ADOS tests).
“Tā kā pie bērnu psihiatra un arī uz citiem izmeklējumiem var nākties ilgi gaidīt rindā, ģimenes ārsts parasti vienlaikus nosūta pie visiem minētajiem speciālistiem,” paskaidro I. Muižniece.
AST diagnozi ir tiesīgs noteikt bērnu psihiatrs.
I. Muižniece norāda, ka šo diagnozi ticami var noteikt no bērna 18 mēnešu vecuma, taču realitātē tas notiek daudz vēlāk.
“Tas, cik ātri tiks noteikta diagnoze, ir atkarīgs no speciālistu pieejamības, zināšanām un spējām agrīni atpazīt autiskā spektra un cita veida neiropsihiatriskos traucējumus, kā arī no tā, cik izteikta ir traucējumu simptomātika un dažādo spēju attīstības aizture. Diagnozes noteikšana var aizņemt no dažiem mēnešiem līdz pat vairākiem gadiem,” stāsta I. Muižniece.
ADOS tests jeb autisma diagnostikas tests
Veselības ministrijā (VM) paskaidro, ka ADOS tests ir viens no instrumentiem autiskā spektra diagnostikā. Ar šī testa palīdzību iespējams novērtēt bērna attīstību vairākās jomās – komunikācijā, abpusējā sociālajā mijiedarbībā, ierobežotā un atkārtotā uzvedībā, spēlēšanās procesā u. c.
ADOS tests ar psihiatra vai bērnu psihiatra nosūtījumu ir valsts apmaksāts.
Šobrīd šī testa veikšanu par valsts budžeta līdzekļiem piedāvā 12 ārstniecības iestādes: Ludzas Medicīnas centrs, slimnīca “Ģintermuiža”, Salaspils Veselības centrs, Ilzes Embrikas ārsta prakse, Daugavpils Psihoneiroloģiskā slimnīca, Aizkraukles slimnīca, Piejūras slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Ogres rajona slimnīca, Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca “Ainaži”, Strenču Psihoneiroloģiskā slimnīca un biedrība “Nepaliec viens”.
VM informē, ka 2023. gadā valsts apmaksāts ADOS tests tika veikts vairāk nekā 500 bērniem, 2024. gada septiņos mēnešos – 401 bērnam.
Rehabilitācija jāsaņem pēc iespējas ātrāk
Ja diagnoze tiek apstiprināta, tad nepieciešama rehabilitācija un citi atbalsta pasākumi, lai veicinātu bērna dzīves kvalitātes uzlabošanos, norādīts BKUS portālā veselapasaule.lv.
Rehabilitācija balstās uz dažādām nemedikamentozām intervencēm un ir vērsta uz kompleksu un katram bērnam individuāli pielāgotu terapiju, lai sekmētu iekļaušanos sabiedrībā. Piemēram, rehabilitācijā bieži tiek nozīmēta ABA terapija jeb lietišķās uzvedības analīzes terapija, ar kuras palīdzību tiek apgūta neverbālā komunikācija un attīstītas sociālās prasmes, kā arī strukturizēta bērna uzvedība un apgūtas kopējās stratēģijas, kā ar bērnu darboties veiksmīgāk. Savukārt, lai veicinātu valodas attīstību, tiek nozīmētas audiologopēda nodarbības, bet pašapkalpošanās spēju uzlabošanai un sīkās motorikas prasmju attīstībai – ergoterapeita nodarbības u. c. rehabilitācijas pasākumi.
Būtiskākais – bērnam rehabilitācija jāuzsāk pēc iespējas ātrāk.
Kā norādīts bērnu attīstības traucējumu agrīnas atpazīšanas algoritmā, novēlotas diagnostikas dēļ intervences vairs nav tik efektīvas un var veidoties sekundāras problēmas (uzvedības problēmas, vienveidīgas aktivitātes utt.), kas apgrūtina bērna funkcionēšanu un iekļaušanos sociālajā vidē.
Agrīnās intervences pakalpojumu var saņemt jau tad, kad ir aizdomas par AST
Lai netiktu zaudēts laiks un bērns saņemtu attīstībai nepieciešamo rehabilitāciju, ģimenes ārsts jau pirms diagnozes noteikšanas bērnu var nosūtīt uz valsts apmaksātu agrīnās intervences pakalpojumu, kurā ar bērnu strādā multidisciplināra komanda.
Agrīnās intervences pakalpojuma ietvaros bērni var apmeklēt ergoterapijas, audiologopēda, fizioterapijas un ABA terapijas nodarbības.
Atkarībā no pieejamības var tikt piedāvātas arī kognitīvi biheiviorālās terapijas, mūzikas terapijas nodarbības, kā arī uztura speciālista, psihologa, speciālā pedagoga un citu ārsta konsultācijas. Šī pakalpojuma ietvaros var tikt veikts arī ADOS tests.
“Agrīnās intervences mērķis – lai vecākam ar bērnu nav jāstaigā pie dažādiem speciālistiem. Vienas ārstniecības iestādes ietvaros speciālistu komanda bērnu novērtē un apzinās viņa vajadzības, prasmes, spējas un, ja nepieciešams, sagatavo tālāko terapijas plānu, pēc kā seko konkrētas nodarbības,” paskaidro BKUS Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra Neirālās attīstības traucējumu komandas vadītāja L. Daškevica.
VM norāda, ka agrīnās intervences pakalpojumu par valsts budžeta līdzekļiem apmaksā bērniem līdz sešu gadu vecumam, prioritāri sniedzot pakalpojumu bērniem līdz triju gadu vecumam.
Šis pakalpojums par valsts budžeta līdzekļiem šobrīd tiek sniegts Bauskas slimnīcā, Bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā “Ainaži”, Rīgas Stradiņa universitātes ambulancē, biedrībā “Nepaliec viens”, Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, Rīgas Veselības centrā, Daugavpils Psihoneiroloģiskajā slimnīcā, slimnīcā “Ģintermuiža” un Talsu Veselības centrā.
2023. gadā agrīnās intervences pakalpojums tika sniegts vairāk nekā 120 bērniem (3–4 mēnešu garumā), bet 2024. gada septiņos mēnešos – 415 bērniem. Dalība agrīnās intervences programmā ir paredzēta vienu reizi, norāda VM.
Pieprasījums pēc agrīnās intervences pakalpojuma ir augsts
Lai gan agrīnās intervences pakalpojums ir nozīmīgs bērna attīstībai, diemžēl līdz tā saņemšanai var nākties gaidīt ilgi.
To LV portālam apstiprina arī L. Daškevica.
“Grūti precīzi pateikt, cik ilgs ir gaidīšanas laiks, jo vecāki bieži rindas ieņem vairākās ārstniecības iestādēs vienlaikus, bet vidēji BKUS, lai saņemtu agrīnās intervences pakalpojumu, jāgaida apmēram gadu,” atklāj L. Daškevica.
Taču jāņem vērā, ka agrīnā intervence nav vienīgais pakalpojums, kas bērniem ir pieejams.
Ņemot vērā to, ka bērnu ar AST rehabilitācijā nozīmīga loma ir savlaicīgai rehabilitācijai un tās nepārtrauktībai, ieteicams izmantot ambulatoros pakalpojumus pie iepriekšminētajiem speciālistiem un dienas stacionāra pakalpojumus ārstniecības iestādēs visā Latvijā, rosina L. Daškevica.
Arī bērnu psihiatre I. Muižniece norāda: “Kamēr bērns gaida rindā uz agrīnās intervences pakalpojumu, var sākt apmeklēt funkcionālo speciālistu nodarbības atkarībā no tā, kura attīstības sfēra ir aizkavēta. Piemēram, ja ir aizkavēta valodas attīstība, tad ieteicams apmeklēt audiologopēda nodarbības, ja pašaprūpes prasmes – ergoterapeita nodarbības, ja kavēta lielā motorika, jādodas uz fizioterapijas nodarbībām utt.”
Taču pirms došanās pie speciālistiem svarīgi izvērtēt bērna spēju sadarboties.
“Ja bērnam ir raksturīgas izteiktas sadarbības grūtības vai spēja tikai selektīvi pildīt pieaugušo norādes un sniegtās instrukcijas, tad vispirms būtu jāuzsāk apmeklēt lietišķās uzvedības analīzes jeb ABA nodarbības, kuru laikā tiktu uzlabotas un attīstītas gan sadarbības, gan pakāpeniski visas pārējās trūkstošās prasmes,” skaidro I. Muižniece.
Pēc ABA nodarbībām vai paralēli tām var sākt apmeklēt arī citu funkcionālo speciālistu nodarbības iztrūkstošo prasmju apguvei.
Jārēķinās gan, ka ABA terapija ir valsts apmaksāta tikai agrīnās intervences pakalpojuma ietvaros.
“Viena ABA terapijas nodarbība ārpus agrīnās intervences pakalpojuma izmaksā vidēji 30–35 eiro, un tās bērniem ar AST vajadzētu apmeklēt nepārtraukti vidēji trīs reizes nedēļā, bet citiem bērniem nozīmē pat intensīvo terapijas kursu, kurā nodarbības apmeklējamas katru darba dienu,” stāsta L. Daškevica.
Speciāliste atklāj, ka lielo izmaksu dēļ daļa vecāku palīdzību lūdz organizācijā Ziedot.lv vai Bērnu slimnīcas fondā (BSF), taču BSF ziedojumu ABA terapijas nodarbībām var lūgt tikai par bērnu līdz septiņu gadu vecumam.
Pakalpojuma pieejamību ietekmē arī speciālistu trūkums
“Ja salīdzina, kāda bija situācija pirms pāris gadiem, tad šobrīd pakalpojuma pieejamība bērniem ar autiskā spektra un citiem neiropsihiatriskiem traucējumiem ir palielinājusies,” atklāj I. Muižniece.
Vienlaikus abas LV portāla uzrunātās speciālistes papildus jau iepriekš ieskicētajām pakalpojuma pieejamības problēmām norāda uz rehabilitācijas pēctecības trūkumu un pašvaldību sniegto atbalsta pasākumu sadrumstalotību. Arī informācija vecākiem par rehabilitācijas iespējām bieži ir nepilnīga, bet izglītības iestādēs trūkst informācijas par to, kā strādāt ar bērniem, kam ir AST.
Tāpat L. Daškevica uzsver: trūkst speciālistu, jo ne visi jaunie ārsti ir gatavi strādāt bērnu psihiatrijā.
“Var jau paplašināt pakalpojuma pieejamību, ieviest to jaunās ārstniecības iestādēs, bet vai pietiks speciālistu pakalpojuma nodrošināšanai?” retoriski vaicā L. Daškevica.
Savukārt VM, atbildot uz jautājumu, kādi pasākumi plānoti pakalpojuma pieejamības uzlabošanai, norāda, ka tiek īstenoti jau uzsāktie pasākumi un uzlabojumi psihiskās veselības jomā. Tajā skaitā darbu uzsāks metodiskās vadības institūcijas: psihiatrijas jomā – Nacionālais psihiskās veselības centrs (iepriekš “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs”), bet bērnu psihiatrijas jomā – BKUS, sniedzot pozitīvu pienesumu psihiskās veselības jomas attīstībai.
