FOTO: Freepik.
Grozījumi Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā, kas stājas spēkā 5. jūlijā, noteic, kam ir obligāti jāapgūst valsts aizsardzības mācība, kā arī precizē regulējumu par valsts aizsardzības mācības un jaunsargu interešu izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo izglītību, profesionālo kvalifikāciju un materiāltehniskajiem līdzekļiem.
Likuma grozījumu 4. pants noteic, ka valsts aizsardzības mācības apguve ir obligāta klātienes vispārējās un profesionālās vidējās izglītības programmās, kas tiek īstenotas pēc pamatizglītības ieguves, izņemot izglītības programmas, kuras īsteno Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošā profesionālā vidusskola un kurās izglītojamie iegūst profesionālo vidējo izglītību un jaunākā militārā instruktora kvalifikāciju.
Valsts aizsardzības mācības apguve netiek organizēta ieslodzījuma vietās, starptautiskajās skolās, neklātienes un tālmācības izglītības programmās.
Savukārt Kultūras ministrijas padotībā esošo profesionālās izglītības iestāžu profesionālās vidējās izglītības programmās, kas tiek īstenotas pēc pamatizglītības ieguves, valsts aizsardzības mācība notiek pēc individuāla plāna, kurš piemērots izglītības iestādes mūzikas, mākslas un dejas programmu specifikai un saskaņots ar Jaunsardzes centru.
Jāatgādina, ka valsts aizsardzības mācība ir obligāti apgūstama vidējās izglītības programmās no 2024. gada 1. septembra.
Likums papildināts ar 2.1 pantu, kas paredz, ka valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs nodrošina Jaunsardzes centra īstenotās valsts aizsardzības mācības un jaunsargu interešu izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu iegādi, kā arī to pārvaldību un loģistiku.
Savukārt likuma 2.2 pants nosaka valsts aizsardzības mācības un jaunsargu interešu izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju. Valsts aizsardzības mācību un jaunsargu interešu izglītības programmu ir tiesīgs īstenot jaunsargu instruktors un Jaunsardzes centra darbinieks vai uz Jaunsardzes centru pārvietots profesionālā dienesta karavīrs.
Par jaunsargu instruktoru, kura amata pienākumos ietilpst valsts aizsardzības mācības un jaunsargu interešu izglītības programmas īstenošana, var būt profesionālā dienesta karavīrs, zemessargs vai rezerves karavīrs.
Likuma 14. pantā precizētas prasības jaunsargu instruktoru palīgiem. Par jaunsargu instruktora palīgu ir tiesības kļūt jaunsargam, kurš ir apguvis jaunsargu interešu izglītības programmu un sekmīgi nokārtojis noteikta sagatavotības līmeņa gala pārbaudījumu.
Ja jaunsargs darbojas kā jaunsargu instruktora palīgs, tad viņš jaunsardzē var darboties līdz vidējās izglītības iegūšanai vai līdz brīdim, kad ir sasniedzis 21 gada vecumu, – atkarībā no tā, kurš nosacījums iestājas pirmais.
Likums papildināts ar 7.1 pantu, kas nosaka zaudējumu atlīdzināšanu, ja sabojāti materiāltehniskie līdzekļi un nodarīti zaudējumi.
22. maijā stājās spēkā grozījumi Izglītības likumā. Tā 36. pants ir papildināts ar piekto daļu, kas paredz valsts aizsardzības mācības iekļaušanu vidējās izglītības programmās un noteic, ka to var īstenot arī ārpus izglītojamajam noteiktās mācību stundu slodzes. Skolēna mācību sniegumu valsts aizsardzības mācībā vērtēs aprakstoši, nosakot apguves līmeni.
Grozījumi Izglītības likumā un atbilstošie grozījumi valsts vispārējās vidējās izglītības standartā piedāvā izglītības iestādēm divus variantus valsts aizsardzības mācības iekļaušanai mācību stundu plānā 112 stundu apjomā. Pirmais variants noteic, ka valsts aizsardzības mācība tiek īstenota ārpus izglītojamo slodzes, bet otrais paredz par 20% samazināt mācību stundas citos kursos, iekļaujot valsts aizsardzības mācību noteiktajā izglītojamo mācību slodzē.
Plašāk par valsts aizsardzības mācību LV portālā >> |