SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Zaida Kalniņa
LV portāls
28. jūnijā, 2023
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Darba tiesības
8
8

Darba tiesību minimums Dziesmu svētku dalībniekam un darbiniekam

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Zane Bitere, LETA

Šonedēļ, 30. jūnijā, Rīgā sākas XXVII Vispārējie latviešu dziesmu un XVII deju svētki. Prognozēts, ka svētkos piedalīsies aptuveni 41 tūkstotis dalībnieku. Liels vairums no tiem ir strādājošie. Sadarbībā ar Valsts darba inspekciju skaidrojam darbinieku – svētku dalībnieku, kā arī svētku norisē iesaistīto darbinieku – primārās darba tiesības.

īsumā
  • Par darbinieka prombūtnes periodu Dziesmu un deju svētku norises laikā darbinieks un darba devējs vienojas.
  • Puses var vienoties par to, ka darbinieks izmanto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu vai atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, vai par citu attaisnotas prombūtnes gadījumu, kas noteikts uzņēmuma iekšējā normatīvajā aktā.
  • Brīvprātīgais darbs veicams, ievērojot Brīvprātīgā darba likuma regulējumu. Ja pušu savstarpējās tiesiskās attiecības dibinātas uz darba līguma pamata, tad jāievēro Darba likumā noteiktais regulējums.
  • Gan brīvprātīgā darba organizētājam, gan darba devējam ir pienākums nodrošināt drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.
  • Pirms brīvprātīgā darba vai algota darba uzsākšanas ir jānodrošina instruktāža un apmācība darba aizsardzībā, kas tieši attiecas uz darba vietu un darba veikšanu.
  • Nakts darbs ir ikviens darbs, ko veic nakts laikā vairāk nekā divas stundas laikposmā no pulksten 22.00 līdz 6.00. Par nakts darbu jāizmaksā piemaksa ne mazāk kā 50% apmērā no darbiniekam noteiktās stundas vai dienas algas likmes.

XXVII Vispārējie latviešu dziesmu un XVII deju svētki norisināsies laikā no 30. jūnija līdz 9. jūlijam. Svētku  noslēguma diena – 9.jūlijs – saskaņā ar likumu “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir valsts svētku diena. Tādēļ pirmdiena, 10. jūlijs, visiem (ne tikai svētku dalībniekiem) ir noteikta kā oficiāla atpūtas diena. Par to LV portāls publicēs atsevišķu skaidrojumu.

Savukārt to, kā strādājošam Dziesmu svētku dalībniekam organizēt piedalīšanos svētkos, proti, kas darāms, lai darba devējs viņu uz svētku nedēļu atbrīvotu no darba pienākumu izpildes, lūdzām skaidrot Valsts darba inspekcijai (VDI).

Darbiniekam – svētku dalībniekam – laikus jāvienojas par attaisnotu prombūtni

Piedalīšanās Dziesmu un deju svētkos neapšaubāmi ir konkrētas personas privilēģija un gods. Katra pašvaldība lepojas ar saviem pašdarbības kolektīviem, kas to svētku laikā pārstāv.

Tomēr darba attiecības regulē Darba likuma normas, un ne Darba likumā, ne Dziesmu un deju svētku likumā nav paredzēts kāds speciāls regulējums prombūtnei (gan apmaksātai, gan neapmaksātai) darbiniekam, kas ir Dziesmu un deju svētku dalībnieks.

VDI Klientu atbalsta nodaļas vadošā juriskonsulte Laura Akmentiņa skaidro: “Darbiniekam, kas ir svētku dalībnieks, atbilstoši viņa tiesībām, kas noteiktas Darba likumā vai uzņēmuma iekšējā normatīvajā aktā, ar darba devēju jārod savstarpējs kompromiss darbinieka prombūtnes periodam Dziesmu un deju svētku norises laikā.

Piemēram, puses var vienoties par to, ka darbinieks izmanto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu vai atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, vai par citu attaisnotas prombūtnes gadījumu, kāds noteikts uzņēmuma iekšējā normatīvajā aktā (darba līgumā, darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos u. c.).”

Tas nozīmē, ka darbinieka kā dalībnieka dalība Dziesmu un deju svētkos un to sagatavošanas nedēļā var būt gan darba devēja apmaksāta, gan neapmaksāta – atkarībā no pušu vienošanās.

Svarīgi ir darba devēju laikus par to brīdināt un sagatavot atbilstošu iesniegumu.

Ja Dziesmu un deju svētku laikā jāstrādā

Svētku sagatavošanas un koncertu laikā darbosies dažādi servisi, kuros būs nodarbināti darbinieki.

L. Akmentiņa norāda, ka darbinieka nodarbinātības noteikumi vērtējami atbilstoši tam tiesisko attiecību ietvaram, kādā puses vienosies veikt darbu.

Brīvprātīgais darbs veicams, ievērojot Brīvprātīgā darba likuma regulējumu, kur cita starpā noteikta tiesisko attiecību nodibināšanas un izbeigšanas kārtība, brīvprātīgā darba organizētāja un brīvprātīgā darba veicēja tiesības un pienākumi.

Savukārt, ja pušu savstarpējās tiesiskās attiecības ir dibinātas uz darba līguma pamata, tad darba tiesiskajās attiecībās jāievēro Darba likumā noteiktais regulējums.

“Jebkurā gadījumā gan brīvprātīgā darba organizētājam, gan darba devējam ir pienākums nodrošināt drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.

Pirms brīvprātīgā darba vai algota darba attiecību uzsākšanas brīvprātīgā darba veicējam un darbiniekam ir jānodrošina instruktāža un apmācība darba aizsardzībā, kas tieši attiecas uz darba vietu un darba veikšanu, tostarp informējot par drošām darba metodēm, darba aprīkojuma un aizsardzības līdzekļu lietošanu, drošības zīmēm, kā arī par būtiskiem darba vides riska faktoriem un to ietekmi uz drošību un veselību,” uzsver L. Akmentiņa.

Darba laika uzskaite

Būtu svarīgi zināt, ka nodrošināt nostrādāto stundu uzskaiti ir paša darba devēja kompetencē, jo minētais pienākums atbilstoši Darba likuma 137. panta pirmajai daļai ir noteikts darba devējam, nevis darbiniekam, lai gan praksē mēdz būt arī pretēji.

L. Akmentiņa skaidro, ka likumā nav noteiktas metodes, kā darba devējam jāveic minētajā normā noteiktais pienākums. Attiecīgi darba laika uzskaites metožu izvēle, kas nodrošina precīzu darbinieka darba laika uzskaiti, jāparedz uzņēmuma iekšējos normatīvajos aktos (darba līgumā, darba koplīgumā vai darba kārtības noteikumos).

Vienlaikus darbiniekam ir tiesības iepazīties ar veikto darba laika uzskaiti, jo atbilstoši tai tiks aprēķināta darba samaksa.

Darbs naktī

Zināms, ka svētku koncerti parasti ievelkas līdz vēlai naktij. Kādā gadījumā būs pamats uzskatīt, ka darbinieks, kas strādā koncertu laikā, ir veicis nakts darbu?

“Kā noteikts Darba likuma 138. panta pirmajā daļā, nakts darbs ir ikviens darbs, ko veic nakts laikā vairāk nekā divas stundas. Ar nakts laiku saprotams laikposms no pulksten 22.00 līdz 6.00.

Līdz ar to, ja darbinieks nakts laikā ir nostrādājis vairāk nekā divas stundas, tad viņam par nakts darbu ir izmaksājama piemaksa atbilstoši Darba likuma 67. panta pirmajai daļai – ne mazāk kā 50% apmērā no darbiniekam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, – piemaksa ne mazāk kā 50% apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu,” norāda VDI pārstāve.

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI