Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2021. gadā Latvijā piedzima 17 420 bērnu – par 132 jeb 0,8% mazāk nekā 2020. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 100 gadu laikā. Jaundzimušā mātes vidējais vecums 2021. gadā bija 30,2 gadi (kopš 2011. gada tas ir palielinājies par 1,6 gadiem). Mātes vidējais vecums, piedzimstot pirmajam bērnam, 2021. gadā bija 27,8 gadi, savukārt Eiropā 2020. gadā vidējais mātes vecums, dzemdējot pirmo bērnu, bija 29,5 gadi (pēc Eurostat datiem).
Kaut arī dzimstības rādītāji ir zemi, otro, trešo un ceturto bērnu skaits ģimenē pēdējos gados pieaug. 2021. gadā 37,5% jaundzimušo ir otrais bērns ģimenē, 2011. gadā tie bija 35,6%.
Pieaug arī laulībā dzimušo bērnu īpatsvars. 2021. gadā laulībā bija dzimuši 10 872 bērni jeb 62,4%. Pirms 10 gadiem – 10 435 bērni jeb 55,4%.
Uzzini vairāk >>
Lai noskaidrotu sociālos, ekonomiskos un psiholoģiskos aspektus, kas Latvijā veicina vai ierobežo jauno pāru vēlmi stāties reģistrētā laulībā, radīt un audzināt bērnus, atkārtoti apkopoti un analizēti pirms vairāk nekā 15 gadiem pētītie dzimstību ietekmējošie faktori. Tāpat apskatīti tie sociālie, ekonomiskie un psiholoģiskie aspekti, kas veicina pozitīvas bērnu un vecāku attiecības iepretim vardarbīgām vai nevēlamām attiecībām, kā arī noskaidrotas šo attiecību socioemocionālās sekas.
Kā ekspertu diskusijā norādīja pētījuma autori, optimālos apstākļos (labs finansiālais stāvoklis, labas bērna uzraudzības iespējas) sievietes un vīrieši, kuri jau ir vecāki, vēlētos vairāk bērnu nekā tie, kuriem to vēl nav. Gandrīz puse (45%) no 2022. gadā aptaujātajām 12. klases jaunietēm norādīja, ka vēlētos divus bērnus, 29% gribētu ģimeni ar trim bērniem, savukārt jauniešu grupā vairāk nekā puse (54%) puišu norādījuši, ka vēlētos divus bērnus.
Salīdzinot ar 2004. gadu, ir mazinājies uzskats, ka dzīves jēga ir atkarīga no bērniem, kas liecina, ka cilvēki, kuri izvēlējušies bērnus neradīt vai arī dažādu iemeslu dēļ to nevar izdarīt, spēj rast dzīves piepildījumu citos veidos. Tāpat tie, kuri vēlas tikai vienu bērnu vai bērnus nemaz nevēlas, norāda, ka viņiem bērnībā ir trūcis atbalsta, viņi piedzīvojuši emocionālu vai fizisku vardarbību, savukārt tie, kuri grib bērnus, nereti nāk no lielām ģimenēm.
Saistībā ar bērnībā piedzīvoto vardarbību pētījuma dati ataino, ka skolēnu uzrādītās emocionālās, fiziskās un seksuālās vardarbības gadījumu biežums 2022. gadā ir pieaudzis, kas skaidrojams ar to, ka sabiedrībā ir mainījies viedoklis, ka vardarbības atzīšana ir nevēlama, un jaunā paaudze mūsdienās daudz jūtīgāk uztver to, ka pret viņiem kāds vēršas, krietni labāk atpazīst vardarbības pazīmes un nebaidās par to runāt.
Gan saistībā ar motivāciju radīt bērnus, gan norādot vērtības, izteikti ir redzama nedrošības sajūta, kas saistāma ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, jo respondentu vidū pamatojums neradīt bērnus tādēļ, ka nākotne ir pārāk nedroša, ir ievērojami nostiprinājies.
Jaunākajā pētījumā respondenti mazākā mērā uzskata, ka viņiem trūkst valsts atbalsta ģimenēm ar bērniem. Kā diskusijā norādīja demogrāfs Ilmārs Mežs, valstij un pašvaldībām vajadzētu palīdzēt iespējami plašākam iedzīvotāju lokam sasniegt mērķus ģimenes veidošanā, piemēram, atbalstot māmiņas, kuras nav uzkrājušas sociālo fondu, vienlaikus uzmanoties no situācijām, kurās ģimenes izvēlētos radīt bērnu tikai lielāku pabalstu dēļ.
Ekspertu sadarbības platformas “Demogrāfisko lietu centrs” vadītājs Imants Parādnieks uzsvēra, ka atbalsts ģimenēm joprojām nav pietiekams, tādēļ būtu jāpanāk, ka sievietei, piedzimstot bērnam, ienākumi saglabājas iepriekšējā līmenī, nevis samazinās. Tāpat ir svarīgi atbalstīt strādājošos vecākus, ļaujot nezaudēt darba kvalifikāciju un nesamazinot bērna kopšanas pabalsta apmēru, ja, piemēram, māte izvēlas strādāt.
2022. gadā veiktajā pētījumā “Laulību, dzimstības un pozitīvu bērnu un vecāku attiecību veicinošo faktoru izpēte” tika aptaujāti 2297 skolēni un pieaugušie no dažādām pilsētām un lauku reģioniem visos Latvijas novados.
