SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
21. septembrī, 2022
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Mājoklis
4
4

Dzīvokļu īpašnieku biedrībām dos iespēju pārvaldīt mājas bez profesionālās izglītības

FOTO: Ieva Lūka, LETA.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums nosaka, ka no 2023. gada 1. marta visiem daudzdzīvokļu mājas pārvaldniekiem ir pienākums kārtot mājas lietu Būvniecības informācijas sistēmā. Lai to varētu izdarīt, ir nepieciešams reģistrēties pārvaldnieku reģistrā. Šim nolūkam arī biedrību, kuras izveidotas vienā dzīvojamajā mājā, kas ir lielāka par 1500 m2, pārvaldniekiem ir nepieciešams apliecināt atbilstību noteiktām izglītības prasībām. Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi likumprojektu, ar kuru šī norma varētu tikt atcelta.

īsumā
  • Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 8. pants paredz, ka mājas lieta iekārtojama par ikvienu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju.
  • No 2023. gada 1. marta mājas lietu par ikvienu daudzdzīvokļu māju būs pienākums kārtot Būvniecības informācijas sistēmā.
  • Lai iegūtu tiesības piekļūt konkrētai mājas lietai, pārvaldniekam ir nepieciešams reģistrēties pārvaldnieka reģistrā.
  • Ministrija ir sagatavojusi grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas paredz, ka dzīvokļu īpašnieku biedrībām, kuras pārvalda vienu dzīvojamo māju, kas ir lielāka par 1500 m2, nevajadzēs pārvaldnieka izglītību.
  • Arī profesionālu pārvaldnieku apsaimniekoti nami mēdz būt sliktā stāvoklī. Tas ir dzīvokļu īpašnieku maksātspējas, nevis pārvaldnieka izglītības jautājums.
  • Valsts zemes dienesta kadastra informācijas sistēmā ir reģistrētas 10 859 daudzdzīvokļu mājas, kurām kopplatība ir lielāka par 1500 m2.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 8. pants paredz, ka mājas lieta iekārtojama par ikvienu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un mājas lietu kārto dzīvojamās mājas īpašnieks, ja tas nav noteicis citu personu mājas lietas kārtošanai.

Pašreiz spēkā esošā Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma redakcija paredz –, ja daudzdzīvokļu mājas kopējā platība pārsniedz 1500 m2, dzīvojamās mājas pārvaldīšanai nepieciešamo profesionālo izglītību un vismaz trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošs dokuments nepieciešams:

  • īpašniekam, kurš pats pārvalda sev piederošu dzīvojamo māju;
  • īpašniekam, kuru pilnvarojuši veikt pārvaldīšanas darbības citi dzīvojamās mājas īpašnieki uz Civillikumā noteiktajā kārtībā savstarpēji noslēgta līguma pamata;
  • īpašnieku veidotas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas sabiedrības vai biedrības darbiniekam, kā arī pārvaldīšanas sabiedrības vai biedrības biedram, kurš veic attiecīgo pārvaldīšanas darbību un pats ir dzīvojamās mājas īpašnieks.

Ja minētajos gadījumos dzīvojamās mājas īpašnieks ir juridiskā persona, šādas mājas pārvaldīšanai nepieciešamo profesionālo izglītību un vismaz trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošs dokuments vajadzīgs tam juridiskās personas darbiniekam, kurš veic pārvaldīšanas uzdevumu.

Savukārt profesionālo kvalifikāciju apliecinošs dokuments nav nepieciešams viendzīvokļa mājas pārvaldītājam, kā arī gadījumos, ja daudzdzīvokļu mājas kopējā platība ir mazāka par 1500 m2 un to pārvalda:

  • pats dzīvojamās mājas īpašnieks;
  • dzīvojamās mājas īpašnieks, kuru pilnvarojuši veikt pārvaldīšanas darbības citi dzīvojamās mājas īpašnieki uz Civillikumā noteiktajā kārtībā savstarpēji noslēgta līguma pamata;
  • dzīvojamās mājas īpašnieku veidota dzīvojamās mājas pārvaldīšanas sabiedrība vai biedrība.

Mājas lieta būs jākārto Būvniecības informācijas sistēmā

Ar grozījumiem Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas stājās spēkā 2022. gada 3. maijā, ir paredzēts mainīt līdzšinējo kārtību. Lai pielāgotos jaunajām prasībām, ir paredzēts pārejas periods līdz 2023. gada 1. martam.

Uzzini vairāk >>

Kā LV portālam skaidroja Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders, grozījumi paredz, ka no 2023. gada 1. marta par ikvienu daudzdzīvokļu māju būs pienākums kārtot mājas lietu Būvniecības informācijas sistēmā (BIS). Lai to darītu un iegūtu tiesības piekļūt konkrētai mājas lietai, pārvaldniekam ir nepieciešams reģistrēties pārvaldnieku reģistrā. To nevar izdarīt, ja nav likumā noteiktās profesionālās izglītības.

Līdz ar to, ņemot vērā šobrīd spēkā esošo regulējumu, arī biedrību, kuras ir izveidotas vienas mājas, kas pārsniedz 1500 m2 platību, pārvaldniekam ir nepieciešams vismaz trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošs dokuments.

Nosakot šādu prasību, mērķis bija nodrošināt kvalitatīvāku mājas pārvaldīšanu.

Izglītības prasību biedrībām, kuras pārvalda vienu dzīvojamo māju, varētu atcelt

Kā noskaidroja LV portāls, Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kuri drīzumā tiks nodoti sabiedriskajai apspriešanai, paredzot, ka dzīvokļu īpašnieku biedrībām, kuras pārvalda vienu dzīvojamo māju, kas ir lielāka par 1500 m2, pārvaldnieka izglītību tomēr nevajadzēs.

“Prasību par izglītību saglabāsim profesionāliem pārvaldniekiem, respektīvi, visām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, kā arī kooperatīvajām sabiedrībām un biedrībām, kuras pārvalda vairākas mājas,” skaidro M. Auders.

Ministrija cer, ka Saeima varētu pieņemt grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā līdz 1. martam, kad noslēdzas pārejas noteikumu termiņš.

“Grozījumu mērķis un prioritāte –, lai biedrības reģistrētos kā pārvaldnieki un pildītu mājas lietu elektroniski, proti, lai informācija par māju būtu visiem ērti un viegli pieejama,” norāda M. Auders.

Vienlaikus ministrijas pārstāvis uzsver: “Īpašniekam ir tiesības pašam rīkoties ar savu īpašumu, šim nolūkam nav obligāti vajadzīgs pārvaldnieks, speciālists, ar kura palīdzību var pārvaldīt savu māju. Taču, ja tas ir profesionāls pārvaldnieks, tad viņam ir vajadzīga noteikta izglītība un kompetence, lai spētu īpašniekiem piedāvāt vislabāko risinājumu. Tomēr tā nav obligāta prasība – īpašniekiem ņemt šādus padomdevējus. Viņi, veidojot biedrības, var patstāvīgi atrisināt jautājumus, kas saistīti ar māju.”

Nami ir bēdīgā stāvoklī

Cits viedoklis ir Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājam Ģirtam Beikmanim. Viņš uzskata, ka visiem māju pārvaldniekiem, kuri pārvalda namus, kas ir lielāki par 1500 m2, ir nepieciešama profesionālā izglītība, jo tās ir lielas mājas – vairāk par 30 dzīvokļu – un drošība ir ļoti svarīga.

“Prakse bieži vien pierāda, ka dzīvokļu īpašnieku biedrību apsaimniekotās mājas, kad tās pārņem profesionāli apsaimniekotāji, ir ļoti bēdīgā stāvoklī,” argumentē G. Beikmanis. “Tur, kur ir izveidotas biedrības, māju pārvaldītāji bieži vien nav profesionāli cilvēki, kuri labākajā gadījumā saimnieko ar domu, lai tikai būtu lētāk, izraksta rēķinus, sadala maksājumus, īpaši aktīvi nestrādā ar debitoru maksājumu kavējumiem, kā rezultātā tiek sakrāti lieli parādi.”

Uz asociācijas vadītāja argumentu, ka biedrību apsaimniekotās mājas nereti ir bēdīgā stāvoklī, Ekonomikas ministrijas pārstāvis atbild, ka sliktā stāvoklī mēdz būt arī profesionālu pārvaldnieku nami. “Tas ir dzīvokļu īpašnieku maksātspējas, nevis pārvaldnieka izglītības jautājums,” uzskata M. Auders. “Tehniskās zināšanas vien negarantē, ka māja būs labā stāvoklī. Tas ir atkarīgs no īpašnieku lēmumiem. Pārvaldnieka pienākums ir noskaidrot, kas īpašniekiem ir jādara, lai viņu māja būtu kārtībā.”

Biznesa iespējas ārpakalpojumā

Situācijā, kad dzīvokļu īpašnieku biedrības bez atbilstošas profesionālās izglītības varēs apsaimniekot mājas, kas lielākas par 1500 m2, Ģ. Beikmanis saskata iespējas attīstīties jauniem pakalpojumiem: “Parādās jauna sfēra – biedrība pati pārvalda māju, rīko sapulces, pieņem lēmumus, bet daļu pakalpojumu, proti, grāmatvedību, BIS lietas, juridiskos jautājumus u. c., uztic ārpakalpojumā. Varētu pilnveidoties arī avārijas dienesta pakalpojumu piedāvājums.”

Viņš pieļauj, ka arī lielie profesionālie namu pārvaldīšanas uzņēmumi savā administratīvajā teritorijā biedrībām varētu piedāvāt dažādus ārpakalpojumus.

Ģ. Beikmanis vērš uzmanību, ka trūkst darbinieku ar profesionālo namu pārvaldīšanas kvalifikāciju, jo ir jāpārzina ļoti daudz lietu – būvniecības jautājumi, iekšējie inženiertīkli, siltumtehnika, ūdens sistēmas, elektrība, lifti, bīstamās iekārtas u. c. –, kā arī jāievēro vairāki normatīvi.

Reģistrēti 826 pārvaldnieki

Pēc Būvniecības valsts kontroles biroja datiem septembra vidū dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā bija reģistrēti 826 pārvaldnieki. Līdz šīgada augusta beigām 38 pārvaldnieki bija pieprasījuši un saņēmuši piekļuves 311 māju lietām.

Valsts zemes dienesta kadastra informācijas sistēmā uz 19. septembri ir reģistrētas 10 859 daudzdzīvokļu mājas, kurām kopplatība ir lielāka par 1500 m2.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU