SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
20. septembrī, 2022
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Pašvaldības
2
2

Ielas nosaukuma maiņa

Mstislava Keldiša iela Rīgā, kuras nosaukuma maiņu rosinājusi biedrība “Publiskās atmiņas centrs”. Akadēmiķis M. Keldišs bija padomju valsts un partijas darbinieks, padomju kodolieroču, spārnoto un ballistisko raķešu autors.

FOTO: Sintija Zandersone, LETA.

Vismaz vairākiem desmitiem ielu dažādās Latvijas pašvaldībās paredzama padomju laikā ieviesto nosaukumu maiņa. LV portāls skaidro, kā rosina un pieņem lēmumu par ielas nosaukuma mainīšanu un kā tas skar iedzīvotāju īpašumtiesību dokumentus.   

īsumā
  • Ielas nosaukums ir oficiāls vietvārds, ģeogrāfiska objekta nosaukums, kas piešķirts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
  • Visas ielas ir reģistrētas Valsts adrešu reģistrā; šāda reģistra esamība nodrošina jebkura adresācijas objekta atrašanās vietas noteikšanu valstī.
  • Tiesības rosināt ielu nosaukumu piešķiršanu, atjaunošanu, maiņu vai likvidēšanu ir gan atsevišķiem iedzīvotājiem, gan valsts un pašvaldību institūcijām.
  • Vēlme dot ielai jaunu nosaukumu un tās pamatojums jānoformē rakstiski un jāiesniedz vietējā pašvaldībā.
  • Ielu nosaukumu piešķiršana un maiņa ir pašvaldību deputātu kompetencē.
  • Līdz adreses maiņai izdotie dokumenti (piemēram, zemesgrāmatu apliecības), kuros ir fiksēta iepriekšējā adrese, joprojām ir spēkā, un to maiņa veicama tikai tad, ja to vēlas dokumenta turētājs.

Biedrība “Publiskās atmiņas centrs”, kurā apvienojusies daļa bijušo Valsts drošības komitejas dokumentu izpētes komisijas pētnieku, apkopojusi 78 padomju varu un tās atbalstītājus slavinošu, kā arī rusifikācijas politiku iemiesojošu ielu nosaukumus, kuri tādēļ būtu jāmaina. Visvairāk šādu ielu (16) ir Rīgā. Tai seko Daugavpils ar 9 un Jūrmala ar 6 ielām. Daļa pašvaldību jau ir pieņēmušas lēmumus par ielu pārdēvēšanu, citas to gatavojas darīt.

“Lielu darbu ir izdarījusi biedrība “Publiskās atmiņas centrs”, izveidojot visu valsti aptverošu sarakstu ar padomju okupantu un viņu kolaborantu vārdos nosauktajām ielām un citām vietām. Tagad pašvaldībām ir uzdevums šo sarakstu izskatīt,” uzrunājot deputātus Saeimas rudens sesijas pirmajā sēdē, norādīja Valsts prezidents Egils Levits. Savukārt kā konferencē “Okupācijas seku novēršana Rīgā. 1. sesija – ielu nosaukumu maiņa” uzsvēra Tieslietu ministrijas (TM) parlamentārā sekretāre Dr. iur. Ilona Kronberga, padomju varas un tās atbalstītāju godināšanai nodēvēto ielu nosaukuma maiņas pienākums izriet no Satversmē nostiprinātā komunistiskā režīma nosodījuma. 

Ielas nosaukums – oficiāls vietvārds

Saskaņā ar Adresācijas noteikumiem iela ir viens no desmit adresācijas objektu veidiem. Visas ielas ir reģistrētas Valsts adrešu reģistrā, un šāda reģistra esamība nodrošina jebkura adresācijas objekta atrašanās vietas noteikšanu valstī. Turpretī atbilstoši Ģeotelpiskās informācijas likumam ielu nosaukumi ir oficiāli vietvārdi (toponīmi) – ģeogrāfiska objekta nosaukumi, kas tām piešķirti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Vietvārdu veidošanas pamatprincipus nosaka Vietvārdu informācijas noteikumi.  

Līdz ar atteikšanos no atlikušajiem padomju varu un tās atbalstītājus slavinošajiem ielu nosaukumiem to vietā nāksies rast jaunus. Vietvārdu informācijas noteikumi nosaka, ka par oficiāliem vietvārdiem izvēlas tādus ģeogrāfisko objektu nosaukumus, kas:

  • iekļaujas latviskajā kultūrvidē, sekmē tās vērtību saglabāšanu un attīstību;
  • atbilst latviešu valodas un Latvijas vēstures tradīcijām;
  • atbilst labiem tikumiem.

Pašvaldībā var būt noteikti savi vietvārdu veidošanas principi, saskaņā ar kuriem ielas nosaucamas, piemēram, Latvijas ģeogrāfisko vietu vārdos, ar Latvijas floru vai faunu saistītos vārdos, tautsaimniecības nozaru un arodu, dabas un kosmisko parādību, zinātņu nozaru, kultūras, sporta jomām saistītos vārdos, kā arī vārdos, kas iespējami pilnīgāk raksturo attiecīgās vietas īpatnības un atrašanās vietu.   

Tiesības rosināt ikvienam, galavārds pieder pašvaldībai

Tiesības rosināt ielu nosaukumu piešķiršanu, atjaunošanu, maiņu vai likvidēšanu jebkurā pašvaldībā ir plašam iniciatoru lokam, sākot ar atsevišķiem iedzīvotājiem un beidzot ar Saeimu. Vietvārdu rosinātāji var būt valsts pārvaldes institūcijas, nevalstiskās organizācijas, fiziskās un juridiskās personas. Tātad – ikviens indivīds, iesniedzot rakstisku iesniegumu ar sava ierosinājuma pamatojumu.

Galavārds par ielas nosaukuma maiņu ir pašvaldībām. Ņemot vērā, ka lielākajā daļā pašvaldību vietvārdu izvēle un maiņa notiek reti, tajās nepastāv atsevišķa institūcija, kura izlemj šādus jautājumus, un šo lomu pilda dome, ar balsu vairākumu sēdē pieņemot lēmumu. Rīgā jauno vai pārdēvējamo ielu nosaukumu priekšlikumus izskata Rīgas Vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisija, kas sniedz viedokli Rīgas domei un, ja nepieciešams, lūdz arī citu institūciju viedokli.

“Pašvaldību uzdevums ir izskatīt aktīvo pilsoņu sagatavotos priekšlikumus par padomju okupantu un kolaborantu vārdā nosaukto ielu pārdēvēšanu par labu Latvijai svarīgiem cilvēkiem un notikumiem,” uzrunājot Saeimas deputātus, norādīja E. Levits. Vietvārdu informācijas noteikumu 8. pants paredz, ka privātpersonas ar pašvaldību sadarbojas Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā, kas paredz privātpersonai tiesības sniegt arī savus priekšlikumus par oficiālo vietvārdu piešķiršanu.

Adrese mainās, īpašuma dokumenti – ne vienmēr

Ielas nosaukuma maiņa nozīmē arī izmaiņas administratīvajos dokumentos, zemesgrāmatā, adresācijā. Adreses piešķir un ar lēmumu apstiprina pašvaldības (pilsētu un novadu domes vai pašvaldību kompetentās institūcijas), skaidro Tieslietu ministrija. Pašvaldībām ir pienākums iesniegt Valsts valodas centrā saskaņošanai lēmumu projektus par oficiālo vietvārdu piešķiršanu vai maiņu. Valsts valodas centrs tos izvērtē atbilstoši noteikumos paredzētajiem kritērijiem un sniedz atzinumus par lēmumu projektu atbilstību vai neatbilstību vietvārdu informācijas noteikumu prasībām. Par piešķirtajām vai mainītajām adresēm pašvaldības informē Valsts zemes dienestu, lai tās tiktu reģistrētas Valsts adrešu reģistrā.

Adresācijas noteikumi pašvaldībai uzliek par pienākumu arī paziņot nekustamā īpašuma īpašniekiem, ka ir pieņemts lēmums par adreses piešķiršanu, maiņu vai likvidēšanu, skaidro TM. Vienlaikus normatīvie akti neparedz obligātu īpašuma tiesību, personu apliecinošu u. c. dokumentu maiņu gadījumos, kad tiek mainīta adrese. Adresācijas noteikumu 35. punkts nosaka: “Ja adrese ir mainīta, kā arī, ja ir precizēta pieraksta forma atbilstoši šajos noteikumos minētajām prasībām, dokumenti, kuros lietota iepriekšējā adrese, ir spēkā, un nav jāveic dokumentu maiņa, izņemot, ja to paredz speciālais normatīvais akts.” Tādējādi līdz adreses maiņai izdotie dokumenti (piemēram, zemesgrāmatu apliecības), kuros ir fiksēta iepriekšējā adrese, joprojām ir spēkā, un to maiņa veicama tikai tad, ja to vēlas dokumenta turētājs. “Adreses maiņas rezultātā deklarētās dzīvesvietas adrese tiek aktualizēta automātiski, bez personas starpniecības datu apmaiņas rezultātā starp valsts nozīmes reģistriem. Jānorāda, ka ar adreses maiņu saistītos izdevumus pašvaldība parasti lemj apmaksāt no attiecīgās pašvaldības budžeta finanšu līdzekļiem,” informē TM.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU