Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Rīgā patlaban ir ap 1800 ielu. Senākās no tām radušās 13. un 14.gadsimtā, kad sāka veidoties Rīgas pilsēta. Arī patlaban, domājot par galvaspilsētas jauno ielu nosaukumiem, jāņem vērā, ka tie būs mūsu laikmeta liecinieki.
LV portāla kolāža
Jaunizveidotai ielai starp Eksporta ielu un Katrīnas dambi, piemēram, Rīgas dome nolēmusi piešķirt Ūmeo nosaukumu. Pērn gada nogalē galvaspilsēta ieguva Samnera Velsa ielu. Kāda ir bijusi lēmējvaras motivācija, izvēloties ielām tieši šādus nosaukumus?
Ūmeo ir pilsēta Zviedrijā, kas vienlaikus ar Rīgu 2014.gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta. Atzīmējot šo notikumu, pilsētas vārds tiks piešķirts jaunajai ielai no Eksporta ielas līdz Katrīnas dambim. Savukārt Samnera Velsa vārdā nosauktā iela Rīgas kartē pērn parādījās, pārdēvējot kādreizējo Remtes ielu par godu ASV diplomātam, kurš 1940.gadā ielika pamatu Savienoto Valstu ilgtermiņa ārpolitikai, kas neatzina PSRS varas leģitimitāti okupētajā Baltijā.
Tiesiskais regulējums
Saskaņā ar Adresācijas sistēmas noteikumiem iela ir viens no desmit adresācijas objektu veidiem. Visas ielas ir reģistrētas Valsts adrešu reģistrā, un šāda reģistra esamība nodrošina jebkura adresācijas objekta atrašanās vietas noteikšanu valstī. Savukārt saskaņā ar Ģeotelpiskās informācijas likumu ielas nosaukumi ir oficiāli vietvārdi (toponīmi) - ģeogrāfiska objekta nosaukumi, kas tām piešķirti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Vietvārdu veidošanas pamatprincipus nosaka MK noteikumi Nr.50 Vietvārdu informācijas noteikumi.
Ielas nosaukuma rosināšana
Tiesības rosināt ielu nosaukuma piešķiršanu, atjaunošanu, maiņu vai likvidēšanu jebkurā pašvaldībā ir plašam iniciatoru lokam – sākot ar atsevišķiem iedzīvotājiem un beidzot ar Saeimu. Vietvārdu rosinātāji var būt valsts pārvaldes institūcijas, nevalstiskās organizācijas, fiziskās un juridiskās personas. Tātad – ikviens indivīds, iesniedzot rakstisku iesniegumu ar sava ierosinājuma pamatojumu.
Rīgā jauno vai pārdēvējamo ielu nosaukumu priekšlikumus izskata Rīgas Vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisija, kas sniedz viedokli Rīgas domei un, ja nepieciešams, lūdz arī citu institūciju viedokli. Kā LV portālam atzīmē ilggadējā komisijas vadītāja Vija Virtmane, izskatot ierosinājumus ielas nosaukt vai pārdēvēt ievērojamu kultūras darbinieku vārdā, tiek lūgts Rīgas pieminekļu padomes vērtējums. Vietvārdu komisija savu viedokli iesniedz Rīgas domei, kuras kompetencē ir priekšlikumu apstiprināt vai noraidīt.
Arī pārējās pašvaldībās galavārds par ielu nosaukumu došanu un maiņu ir deputātu kompetencē, skaidro Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Jānis Piešiņš. Taču vietvārdu piešķīrējinstitūcijas, kuras pēc juridisku un fizisku personu rakstveida iesnieguma izskata ierosinājumus, var atšķirties. Ņemot vērā, ka lielākajā daļā pašvaldību vietvārdu izvēle un maiņa notiek reti, tajās nepastāv atsevišķa šādus jautājumus lemjoša institūcija un šo lomu pilda dome, sēdē ar balsu vairākumu pieņemot lēmumu.
"Galavārds par ielu nosaukumu došanu un maiņu ir vietējās varas deputātiem."
Citāda kārtība un metodoloģija pastāv galvaspilsētā. Atbilstoši Rīgas vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu piešķiršanas metodiskajiem principiem jaunas ielas nosauc
Vietas nosaukumu maina
Prioritāte – vēsturei un tradīcijai
Ielu nosaukumi ir mūsu nemateriālās kultūras mantojums, uzsver V.Virtmane. Tādēļ to maiņu vienmēr ir rūpīgi jāapsver un jāveic salīdzinoši reti. Ielas nosaukuma maiņa nozīmē arī izmaiņas virknē administratīvo dokumentu, zemesgrāmatā, adrešu reģistrā un citur. Bez tam vērā ņemams ir arī drošības aspekts: vietvārdu maiņa sarežģī darbu operatīvajiem dienestiem – ugunsdzēsējiem, policijai un neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, kuriem var kavēt ierašanos izsaukuma vietā. Arī iedzīvotāji ielu pārdēvēšanu visbiežāk uztver nelabprāt, jo nevēlas šķirties no gadu gaitā ierastajiem nosaukumiem un adresēm.
Patlaban, jo sevišķi pēc būvniecības buma noplakšanas, ielu nosaukumu maiņas notiek retāk, taču valsts neatkarības atjaunošanas gados ielas daudzviet, un ne tikai ideoloģisku apsvērumu dēļ, ieguvušas jaunus nosaukumus. Kā viens no piemēriem minams nosaukumu došana ielām dārzkopības kooperatīvos, kur padomju gados adresācija aprobežojās ar gruntsgabalu numuriem, skaidro J.Piešiņš. Visbiežāk gruntsgabalu numuri aizstāti ar ielu nosaukumiem, kam izmantoti dārzeņu, augļu, ogu un ziedaugu vārdi. Šobrīd šīm ielām jau ir vēsturiska, par apdzīvotās vietas izcelsmi liecinoša pieskaņa. Taču ir arī ļoti savdabīgi gadījumi. Tā, piemēram, kāda zinātniskā institūta dārzkopju ciematā Carnikavas novadā ielām doti ķīmisko elementu nosaukumi – skābekļa, ozona, hēlija un citi. Piešķīrējinstitūcijas parasti cenšas respektēt konkrētajai vietai raksturīgo vēsturi un tradīcijas. Piemēram, ja kādā pašvaldības teritorijā vēsturiski ielas nosauktas dzīvnieku vai putnu vārdos, šis princips tiek ievērots, arī dodot jaunus nosaukumus.
"Ielas nosaukuma maiņa nozīmē arī izmaiņas administratīvos dokumentos, zemesgrāmatā, adresācijā."
Var būt gadījumi, kad jauniem ielu nosaukumiem sava kultūrvēsturiskā misija jāpilda post factum. Iedzīvotāju aizceļošanas dēļ izzūdot neskaitāmiem ciemiem Latvijas laukos, iespējams, vienīgais veids, kā saglabāt to nosaukumus vietvārdos, būs nodēvēt jaunas ielas pilsētās kādreizējo mazo apdzīvoto vietu vārdos, uzskata V.Virtmane. Novadu pilsētās tradicionāli Rīgas vārds ticis dots ielai, kas ved galvaspilsētas virzienā, bet ielām, kuras turpina ceļu uz citām lielākām apdzīvotām vietām, – šo vietu vārdi.
Attiecībā uz ielu nosaukšanu ievērojamu peronu vārdos striktu kritēriju nav. Ir pieņemts, ka ielas lielums atbilst tās personas nozīmīgumam, kuras vārdu iela nes. Citkārt ievērojumu personu piemiņas iemūžināšanai tiek izvēlēta iela, kur tā dzīvojusi vai strādājusi. Tā, piemēram, pirmā Latvijas ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica iela pietuvojas vēsturiskajai Latvijas ārlietu ministrijai, savukārt Ojāra Vācieša un Aleksandra Čaka ielas ved gar minēto dzejnieku kādreizējām dzīvesvietām. Pērn Rīgas ielai starp Hanzas ielu un Sporta ielas pagarinājumu līdz Pulkveža Brieža ielai piešķīra ievērojamā šahista Mihaila Tāla vārdu, ņemot vērā, ka viņš dzīvoja Valdemāra ielā un pa logu varēja redzēt šo rajonu.
Nepieciešams noilgums
Vissarežģītākā ir ielu nosaukšana personu vārdā, skaidro V.Virtmane. Ne velti šādos gadījumos paredzēts noilgums, jo bez laika distances nav iespējams izvērtēt cilvēka atbilstību viņa piemiņas iemūžināšanai pilsētas vaibstos. Sevišķi tas attiecas uz politiķiem, kuru pēcnāves novērtējums var būt pakļauts politiskās konjunktūras maiņai vai jaunatklātiem faktiem.
Viszināmākais piemērs ir dažādi vērtētā pirmā Čečenijas prezidenta Džohara Dudajeva vārdā nosauktā gatve. Nosaukuma maiņa notika1996.gadā, pārdēvējot kādreizējo Kosmonautikas gatvi. Dažu pēdējo gadu laikā notikusi parakstu vākšana gan par gatves pārdēvēšanu, gan pret to. Tādēļ ir pamats uzskatīt, ka krasi atšķirīgo iedzīvotāju viedokļu dēļ šis joprojām ir neatrisināts jautājums, situāciju komentē pašvaldības komisijas vadītāja.
Noilguma trūkumus bijis par iemeslu divu pēdējā desmitgadē pāragri bojā gājušu hokejistu – Kārļa Skrastiņa un Sergeja Žoltoka - piemiņas iemūžināšanai ielas nosaukumā, ko līdzjutēji rosināja jau tūlīt pēc sportistu nāves attiecīgi 2011. un 2004.gadā. Galvaspilsētas varas iestādes šīs iniciatīvas noraidījušas, paskaidrojot, ka pagaidām nav iespējams pietiekami novērtēt šo personu nozīmīgumu. Turklāt S.Žoltoka vārdā 2005.gadā nosaukta Rīgas 55. vidusskola, kuras specializācija ir hokejspēles apmācība.
"Vissarežģītākā ir ielu nosaukšana personu vārdā. Ne velti šādos gadījumos paredzēts noilgums."
Atšķirīgi ir ar kādreizējo Basteja bulvāri. Pēc Saeimas deputātu iniciatīvas 2008.gadā iela pārdēvēta latviešu diplomāta un pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica vārdā. Šis solis vēlāk sastapās ar sabiedrības kritiku par vēsturiska pilsētas ielas nosaukuma iznīcināšanu.
Visvairāk nosaukuma maiņas piedzīvojusi par galvaspilsētas galveno uzskatītā Brīvības iela. 20.gadsimtā tā nesusi arī Krievijas cara Aleksandra, Hitlera, Ļeņina vārdu. Vienlīdz zīmīgi, ka citās Latvijas pilsētās Brīvības iela, neraugoties uz valsts iekārtas maiņu, pārdēvēta netika. Līdzīgs liktenis piemeklējis arī tagadējo Krišjāņa Valdemāra ielu, kam ar savu nosaukumu nācies godināt caru Nikolaju, komunistisko Internacionāli, Hermani Gēringu un krievu rakstnieku Maksimu Gorkiju.
