SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
15. februārī, 2013
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Pašvaldības
1
6
1
6

Ielas nosaukums – vārds, vieta, vēsture

Rīgā patlaban ir ap 1800 ielu. Senākās no tām radušās 13. un 14.gadsimtā, kad sāka veidoties Rīgas pilsēta. Arī patlaban, domājot par galvaspilsētas jauno ielu nosaukumiem, jāņem vērā, ka tie būs mūsu laikmeta liecinieki.

LV portāla kolāža

Ikviena pilsēta savas administratīvās teritorijas robežās attīstās - tiek celti jauni objekti, veidojas jaunas ielas, un tām tiek piešķirti nosaukumi. Nereti tieši ielas nosaukuma izcelsme iedzīvotājos rada neizpratni, īpaši, ja uz konkrētās ielas ir jādzīvo.
LV portāla skaidrojumā par pastāvošo kārtību ielu nosaukumu izvēlē un piešķiršanā un to, kam ir tiesības rosināt nosaukumu maiņu.
īsumā
  • Ielas nosaukums ir oficiāls vietvārds, ģeogrāfiska objekta nosaukums, kas piešķirts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
  • Visas ielas ir reģistrētas Valsts adrešu reģistrā; šāda reģistra esamība nodrošina jebkura adresācijas objekta atrašanās vietas noteikšanu valstī.
  • Tiesības rosināt ielu nosaukuma piešķiršanu, atjaunošanu, maiņu vai likvidēšanu ir gan atsevišķiem iedzīvotājiem, gan valsts un pašvaldību institūcijām.
  • Sava vēlme un tās pamatojums jānoformē rakstiski un jāiesniedz vietējā pašvaldībā.
  • Ielu nosaukumu piešķiršana un maiņa ir pašvaldību deputātu kompetencē.

Jaunizveidotai ielai starp Eksporta ielu un Katrīnas dambi, piemēram, Rīgas dome nolēmusi piešķirt Ūmeo nosaukumu. Pērn gada nogalē galvaspilsēta ieguva Samnera Velsa ielu. Kāda ir bijusi lēmējvaras motivācija, izvēloties ielām tieši šādus nosaukumus?

Ūmeo ir pilsēta Zviedrijā, kas vienlaikus ar Rīgu 2014.gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta. Atzīmējot šo notikumu, pilsētas vārds tiks piešķirts jaunajai ielai no Eksporta ielas līdz Katrīnas dambim. Savukārt Samnera Velsa vārdā nosauktā iela Rīgas kartē pērn parādījās, pārdēvējot kādreizējo Remtes ielu par godu ASV diplomātam, kurš 1940.gadā ielika pamatu Savienoto Valstu ilgtermiņa ārpolitikai, kas neatzina PSRS varas leģitimitāti okupētajā Baltijā.

Tiesiskais regulējums

Saskaņā ar Adresācijas sistēmas noteikumiem iela ir viens no desmit adresācijas objektu veidiem. Visas ielas ir reģistrētas Valsts adrešu reģistrā, un šāda reģistra esamība nodrošina jebkura adresācijas objekta atrašanās vietas noteikšanu valstī. Savukārt saskaņā ar Ģeotelpiskās informācijas likumu ielas nosaukumi ir oficiāli vietvārdi (toponīmi) - ģeogrāfiska objekta nosaukumi, kas tām piešķirti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Vietvārdu veidošanas pamatprincipus nosaka MK noteikumi Nr.50 Vietvārdu informācijas noteikumi.

Ielas nosaukuma rosināšana

Tiesības rosināt ielu nosaukuma piešķiršanu, atjaunošanu, maiņu vai likvidēšanu  jebkurā pašvaldībā ir plašam iniciatoru lokam – sākot ar atsevišķiem iedzīvotājiem un beidzot ar Saeimu. Vietvārdu rosinātāji var būt valsts pārvaldes institūcijas, nevalstiskās organizācijas, fiziskās un juridiskās personas. Tātad – ikviens indivīds, iesniedzot rakstisku iesniegumu ar sava ierosinājuma pamatojumu.

Rīgā jauno vai pārdēvējamo ielu nosaukumu priekšlikumus izskata Rīgas Vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisija, kas sniedz viedokli Rīgas domei un, ja nepieciešams, lūdz arī citu institūciju viedokli. Kā LV portālam atzīmē ilggadējā komisijas vadītāja Vija Virtmane, izskatot ierosinājumus ielas nosaukt vai pārdēvēt ievērojamu kultūras darbinieku vārdā, tiek lūgts Rīgas pieminekļu padomes vērtējums. Vietvārdu komisija savu viedokli iesniedz Rīgas domei, kuras kompetencē ir priekšlikumu apstiprināt vai noraidīt.

Arī pārējās pašvaldībās galavārds par ielu nosaukumu došanu un maiņu ir deputātu kompetencē, skaidro Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Jānis Piešiņš. Taču vietvārdu piešķīrējinstitūcijas, kuras pēc juridisku un fizisku personu rakstveida iesnieguma izskata ierosinājumus, var atšķirties. Ņemot vērā, ka lielākajā daļā pašvaldību vietvārdu izvēle un maiņa notiek reti, tajās nepastāv atsevišķa šādus jautājumus lemjoša institūcija un šo lomu pilda dome, sēdē ar balsu vairākumu pieņemot lēmumu. 

"Galavārds par ielu nosaukumu došanu un maiņu ir vietējās varas deputātiem."

Citāda kārtība un metodoloģija pastāv galvaspilsētā. Atbilstoši Rīgas vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu piešķiršanas metodiskajiem principiem jaunas ielas nosauc

  • Latvijas ģeogrāfisko vietu vārdos, ievērojot principu, ka nosaucamā iela atrodas relatīvi tuvu vietai, kuras nosaukums tai piešķirts. Piemēram, Vidzemes priekšpilsētā ielas tiek nosauktas Vidzemes apdzīvoto vietu vārdā;
  • ar Latvijas floru vai faunu saistītos vārdos;
  • ar tautsaimniecības nozaru un arodu, dabas un kosmisko parādību, zinātņu nozaru, kultūras, sporta jomu un tamlīdzīgiem nosaukumiem saistītos vārdos;
  • vārdos, kas pēc iespējas pilnīgāk raksturo attiecīgās vietas īpatnības un/vai atrašanās vietu. Piemēram, parka tuvumā var būt Parka iela. Savukārt Purva ielas vārdu nedos ielai, kas atrodas smilšainā uzkalnā;
  • jaunas vietas var nosaukt pilsētas vai valsts vēsturē ievērojamu personu, notikumu vai datumu vārdos, taču ne agrāk kā piecus gadus pēc šīs personas nāves, notikuma vai datuma. Šādus jautājumus papildus izskata arī Rīgas domes Pieminekļu padome;
  • iespējami arī citi gadījumi. Piemēram, Zviedrijas ostas pilsētas Ūmeo vārds jaunajai ielai Rīgā dots, jo tā atrodas salīdzinoši netālu no Rīgas ostas. 

Vietas nosaukumu maina

  • ja jāatjauno vietas vēsturiskais nosaukums. Priekšroka dodama vietas senākajam vai vēsturē pazīstamākajam nosaukumam;
  • ja jānovērš apbūves attīstības rezultātā radušās neatbilstības starp jaunajiem un vecajiem vietu nosaukumiem vai to nosaukumi dublēti vai ir stipri līdzīgi;
  • ja nosaukums izraisa pārpratumus un apgrūtina orientēšanos un vides atpazīstamību;
  • iespējami arī citi gadījumi. Piemēram, kādreizējai Remtes ielai Samnera Velsa vārds dots tāpēc, ka šajā ielā kopš 2011.gada atrodas ASV vēstniecība.

Prioritāte – vēsturei un tradīcijai

Ielu nosaukumi ir mūsu nemateriālās kultūras mantojums, uzsver V.Virtmane. Tādēļ to maiņu vienmēr ir rūpīgi jāapsver un jāveic salīdzinoši reti. Ielas nosaukuma maiņa nozīmē arī izmaiņas virknē administratīvo dokumentu, zemesgrāmatā, adrešu reģistrā un citur. Bez tam vērā ņemams ir arī drošības aspekts: vietvārdu maiņa sarežģī darbu operatīvajiem dienestiem – ugunsdzēsējiem, policijai un neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, kuriem var kavēt ierašanos izsaukuma vietā. Arī iedzīvotāji ielu pārdēvēšanu visbiežāk uztver nelabprāt, jo nevēlas šķirties no gadu gaitā ierastajiem nosaukumiem un adresēm.

Patlaban, jo sevišķi pēc būvniecības buma noplakšanas, ielu nosaukumu maiņas notiek retāk, taču valsts neatkarības atjaunošanas gados ielas daudzviet, un ne tikai ideoloģisku apsvērumu dēļ, ieguvušas jaunus nosaukumus. Kā viens no piemēriem minams nosaukumu došana ielām dārzkopības kooperatīvos, kur padomju gados adresācija aprobežojās ar gruntsgabalu numuriem, skaidro J.Piešiņš. Visbiežāk gruntsgabalu numuri aizstāti ar ielu nosaukumiem, kam izmantoti dārzeņu, augļu, ogu un ziedaugu vārdi. Šobrīd šīm ielām jau ir vēsturiska, par apdzīvotās vietas izcelsmi liecinoša pieskaņa. Taču ir arī ļoti savdabīgi gadījumi. Tā, piemēram, kāda zinātniskā institūta dārzkopju ciematā Carnikavas novadā ielām doti ķīmisko elementu nosaukumi – skābekļa, ozona, hēlija un citi. Piešķīrējinstitūcijas parasti cenšas respektēt konkrētajai vietai raksturīgo vēsturi un tradīcijas. Piemēram, ja kādā pašvaldības teritorijā vēsturiski ielas nosauktas dzīvnieku vai putnu vārdos, šis princips tiek ievērots, arī dodot jaunus nosaukumus.

"Ielas nosaukuma maiņa nozīmē arī izmaiņas administratīvos dokumentos, zemesgrāmatā, adresācijā."

Var būt gadījumi, kad jauniem ielu nosaukumiem sava kultūrvēsturiskā misija jāpilda post factum. Iedzīvotāju aizceļošanas dēļ izzūdot neskaitāmiem ciemiem Latvijas laukos, iespējams, vienīgais veids, kā saglabāt to nosaukumus vietvārdos, būs nodēvēt jaunas ielas pilsētās kādreizējo mazo apdzīvoto vietu vārdos, uzskata V.Virtmane. Novadu pilsētās tradicionāli Rīgas vārds ticis dots ielai, kas ved galvaspilsētas virzienā, bet ielām, kuras turpina ceļu uz citām lielākām apdzīvotām vietām, – šo vietu vārdi. 

Attiecībā uz ielu nosaukšanu ievērojamu peronu vārdos striktu kritēriju nav. Ir pieņemts, ka ielas lielums atbilst tās personas nozīmīgumam, kuras vārdu iela nes. Citkārt ievērojumu personu piemiņas iemūžināšanai tiek izvēlēta iela, kur tā dzīvojusi vai strādājusi. Tā, piemēram, pirmā Latvijas ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica iela pietuvojas vēsturiskajai Latvijas ārlietu ministrijai, savukārt Ojāra Vācieša un Aleksandra Čaka ielas ved gar minēto dzejnieku kādreizējām dzīvesvietām. Pērn Rīgas ielai starp Hanzas ielu un Sporta ielas pagarinājumu līdz Pulkveža Brieža ielai piešķīra ievērojamā šahista Mihaila Tāla vārdu, ņemot vērā, ka viņš dzīvoja Valdemāra ielā un pa logu varēja redzēt šo rajonu.

Nepieciešams noilgums

Vissarežģītākā ir ielu nosaukšana personu vārdā, skaidro V.Virtmane. Ne velti šādos gadījumos paredzēts noilgums, jo bez laika distances nav iespējams izvērtēt cilvēka atbilstību viņa piemiņas iemūžināšanai pilsētas vaibstos. Sevišķi tas attiecas uz politiķiem, kuru pēcnāves novērtējums var būt pakļauts politiskās konjunktūras maiņai vai jaunatklātiem faktiem.

Viszināmākais piemērs ir dažādi vērtētā pirmā Čečenijas prezidenta Džohara Dudajeva vārdā nosauktā gatve. Nosaukuma maiņa notika1996.gadā, pārdēvējot kādreizējo Kosmonautikas gatvi. Dažu pēdējo gadu laikā notikusi parakstu vākšana gan par gatves pārdēvēšanu, gan pret to. Tādēļ ir pamats uzskatīt, ka krasi atšķirīgo iedzīvotāju viedokļu dēļ šis joprojām ir neatrisināts jautājums, situāciju komentē pašvaldības komisijas vadītāja.

Noilguma trūkumus bijis par iemeslu divu pēdējā desmitgadē pāragri bojā gājušu hokejistu – Kārļa Skrastiņa un Sergeja Žoltoka - piemiņas iemūžināšanai ielas nosaukumā, ko līdzjutēji rosināja jau tūlīt pēc sportistu nāves attiecīgi 2011. un 2004.gadā. Galvaspilsētas varas iestādes šīs iniciatīvas noraidījušas, paskaidrojot, ka pagaidām nav iespējams pietiekami novērtēt šo personu nozīmīgumu. Turklāt S.Žoltoka vārdā 2005.gadā nosaukta Rīgas 55. vidusskola, kuras specializācija ir hokejspēles apmācība.

"Vissarežģītākā ir ielu nosaukšana personu vārdā. Ne velti šādos gadījumos paredzēts noilgums."

Atšķirīgi ir ar kādreizējo Basteja bulvāri. Pēc Saeimas deputātu iniciatīvas 2008.gadā iela pārdēvēta latviešu diplomāta un pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica vārdā. Šis solis vēlāk sastapās ar sabiedrības kritiku par vēsturiska pilsētas ielas nosaukuma iznīcināšanu.

Visvairāk nosaukuma maiņas piedzīvojusi  par galvaspilsētas galveno uzskatītā Brīvības iela. 20.gadsimtā tā nesusi arī Krievijas cara Aleksandra, Hitlera, Ļeņina vārdu. Vienlīdz zīmīgi, ka citās Latvijas pilsētās Brīvības iela, neraugoties uz valsts iekārtas maiņu, pārdēvēta netika. Līdzīgs liktenis piemeklējis arī tagadējo Krišjāņa Valdemāra ielu, kam ar savu nosaukumu nācies godināt caru Nikolaju, komunistisko Internacionāli, Hermani Gēringu un krievu rakstnieku Maksimu Gorkiju.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU