Civillikumā aktualizēts publisko ezeru un upju saraksts un to nosaukumi

Civillikuma I pielikumā “Publisko ezeru un upju saraksts” ir uzskaitīti publiskie ezeri un upes. Katram ezeram līdz šim bija norādīta tā atrašanās vieta, ietverot attiecīgo rajonu, pagastu un pilsētu, un platību. Pēc līdzīga principa ezeri bija uzskaitīti arī II pielikumā, kuros zvejas tiesības pieder valstij.

2020. gada 23. jūnijā stājās spēkā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, kas nosaka jaunu administratīvo teritoriju iedalījumu, izveidojot septiņas valsts pilsētu pašvaldības un 35 novada pašvaldības. Līdz ar to Civillikuma I pielikumā un II pielikumā lietotais administratīvo teritoriju iedalījums bija zaudējis aktualitāti.

Aktualizētajos sarakstos tagad ir norādītas ezeru atrašanās vietas atbilstoši jaunajam administratīvajam iedalījumam (novads vai pilsēta), tās papildinot ar ūdenstilpes koordinātām kartē.

Daži publiskie ezeri sarakstā ir iekļauti no jauna. Piemēram, likumprojekta izstrādē panākta vienošanās, ka turpmāk publisku ūdeņu statuss tiks noteikts arī šādiem ezeriem: Klepinu ezers, Zabolotņiku ezers, Audēju ezers, Grendzes ezers (Latvijas daļa), Lielais Ilgas ezers (daļa no ezera), Mazais Ilgas ezers, Šķirstiņu ezers, Dūnakļu ezers un Meduma ezers.

No Civillikuma II pielikuma svītroti seši ezeri: Sitas ezers Skrudalienas pagastā, Apguldes ezers Naudītes pagastā, Nauļānu ezers Robežnieku pagastā, Talejas ezers Vestienas pagastā, Ismeru ezers (Žogotu ezers) Čornajas pagastā un Ķerkliņu ezers Zvārdes pagastā, jo tie kā publiskie ezeri jau ir iekļauti Civillikuma I pielikumā.

Ar grozījumiem precizēts arī publisko upju saraksts. Piemēram, pēc Kokneses novada ierosinājuma, par publisko upi noteikta Pērses upe posmā no Pelavas upes ietekas līdz ietekai Daugavā, teikts grozījumu projekta anotācijā.

Aktualizēti daudzu ūdeņu nosaukumi

Precizēti arī ezeru nosaukumi, lai tie atbilstu noteikumu Nr. 50 “Vietvārdu informācijas noteikumi” prasībām un saskanētu ar Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras (LĢIA) Vietvārdu datubāzē lietotajiem nosaukumiem. Precizējumu pamatā ir Valsts valodas centra atzinumi, kā arī LĢIA lēmumi par oficiālo vietvārdu piešķiršanu, attiecībā uz mākslīgajiem ūdens objektiem – pašvaldību lēmumi.

Sarakstā turpmāk tiek norādīti arī ezeru otrie nosaukumi, kas ir vai nu oficiāli paralēlnosaukumi, vai saglabājami to kultūrvēsturiskās vērtības dēļ, vai nepieciešami labākai ezera atpazīstamībai. Precizēti arī atsevišķu pagastu nosaukumi, piemēram, Ziemera pagasts vai Kubulu pagasts (līdz šim Civillikumā bija lietots – Ziemeru un Kubuļu pagasti).

Pamatojot, kāpēc nepieciešams aktualizēt virkni Civillikuma I un II pielikumā uzskaitīto ūdenstilpju nosaukumus, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras pārstāve Vita Strautniece un portāla upes.lv veidotājs Aigars Liepiņš skaidro, ka daudzi ūdeņu nosaukumi šajos sarakstos līdz šim ir bijuši neprecīzā vai pat kļūdainā pieraksta formā, vai arī kādā citā veidā neatbilstoši pašreizējiem vietvārdu rakstības un lietošanas normatīviem.

Kā šāda situācija radusies? Publikācijā LV portālam iepriekš minētie speciālisti skaidro: “Latvijā ilgstoši ir funkcionējušas nosaukumu pieraksta formas (dažkārt pat kļūstot par ierastiem nosaukumu variantiem), kuras nāk no vācu un krievu (īpaši – PSRS) kartogrāfijas materiāliem, kuros arī latviskie Latvijas vietvārdi atveidoti atbilstoši šo valodu rakstības un izrunas iespējām.

Civillikuma pielikumos vēl no 1991. līdz 1998. gadam bija sastopami atsevišķi ezeru nosaukumi pat ar novecojušas ortogrāfijas elementiem, piemēram, ezeru vārdos – “Achmenkas”, “Uschenu”. Atsevišķos dokumentos no dažādiem kartogrāfiskiem avotiem un publikācijām bieži atrodami atšķirīgi nosaukumi viena un tā paša objekta apzīmēšanai.”

Lūk, daži piemēri, kā laika gaitā mainījušies dažu ezeru nosaukumi Civillikuma pielikumos:

 Likuma grozījumu anotācijā ir sniegti vēl vairāki piemēri:

• Šēderes pagastā līdz šim Civillikuma pielikumos bija iekļauts Marijas ezers, bet saskaņā ar Valsts valodas centra atzinumu, kā oficiālais nosaukums tika apstiprināts Marinovas ezers, kas kultūrvēsturiski un valodnieciski ir atbilstošāks, bet nosaukums Marijas ezers kļuva par oficiālo paralēlnosaukumu;
• Lendžu pagastā līdz šim Civillikuma pielikumos bija ietverts Labvārža ezers (Salatu ezers, Sološu ezers), bet saskaņā ar Valsts valodas centra atzinumu un pašvaldības viedokli kā oficiālais nosaukums tika apstiprināts Zeļteņu ezers. Atpazīstamībai kā otrs nosaukums atstāts samērā plaši pazīstamais Sološu ezers, kas, lai gan arī ir pamatots, tomēr, lietots kā galvenais nosaukums, var kļūt maldinošs, jo otrs tāda paša nosaukuma ezers atrodas Lauderu pagastā, turklāt šis nosaukums dažkārt tiek attiecināts arī uz Dricānu pagastā esošo Sološnīku ezeru.

Plašāk par valodas politikas maiņu attiecībā uz vietvārdiem un piemērotajiem kritērijiem, strādājot pie Civillikuma I un II pielikuma grozījumiem, LV portāla publikācijā – Kāpēc un kā Civillikuma pielikumos mainīsies ezeru un upju nosaukumi.