Asistenta pakalpojums ir paredzēts, lai cilvēki ar smagu invaliditāti varētu izkļūt no mājām, – doties uz darbu, mācību iestādi, saņemt pakalpojumus.
FOTO: Freepik
Asistenta pakalpojums nepilngadīgām personām, kuras regulāri apmeklē ārstniecības un rehabilitācijas institūcijas, pilngadīgām personām ar I invaliditātes grupu ar invaliditāti no bērnības, kurām ir indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai, būs pieejams lielākā apjomā.
Vairākas izmaiņas plašākai asistenta pakalpojuma pieejamībai paredz Ministru kabineta noteikumu Nr. 316 “Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes pakalpojumu personām ar invaliditāti” grozījumi, kas stājas spēkā piektdien, 27. maijā.
Bērniem, kuri regulāri apmeklē ārstniecības un rehabilitācijas institūcijas, asistenta pakalpojuma apjoms no 80 stundām palielināts uz 100 stundām mēnesī.
Pilngadīgām personām ar I invaliditātes grupu ar invaliditāti no bērnības, kurām ir indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai (ja apmeklē dienas aprūpes centru vai specializēto darbnīcu), ņemot vērā asistenta atbalsta intensitātes līmeni, pakalpojumam paredzētas 50 vai 100 stundas mēnesī līdzšinējo 40 vai 80 stundu vietā.
Savukārt, ja asistenta pakalpojumu izmanto citām darbībām, ir paredzētas 30 vai 60 stundas mēnesī līdzšinējo 15 vai 30 stundu vietā, informē Labklājības ministrija.
Izmaiņas nosaka arī papildu atbalstu, lai kompensētu transporta izdevumus tām personām, kuras asistenta pakalpojumam piešķirto stundu ietvaros regulāri apmeklē ārsta nozīmētas medicīniskās procedūras vai rehabilitācijas pasākumus.
Normatīvajā aktā ir definēti arī kritēriji asistenta pakalpojuma vispārējās pamatizglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības iestādēs nepieciešamībai gadījumos, kad izglītojamā persona ir sasniegusi 18 gadu vecumu un tai vairs nav tiesību saņemt asistenta pakalpojumu izglītības iestādē, pamatojoties uz atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību.
Jaunā redakcijā ir izteikts noteikumu 1. pielikums “Asistenta pakalpojuma nepieciešamības novērtēšana ārpus mājas vides un atbalsta intensitātes noteikšana”.
Atbilstoši MK noteikumu Nr. 316 3. punktam sociālais dienests novērtē asistenta pakalpojuma nepieciešamību un atbalsta intensitāti un nosaka asistenta pakalpojuma apjomu pilngadīgai personai. Ar grozījumiem noteikumi papildināti ar jaunu 3.1 punktu, paredzot, ka sociālais dienests atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā noteiktajiem kritērijiem novērtē asistenta pakalpojuma nepieciešamību pilngadīgai personai ar I vai II invaliditātes grupu vispārējās pamatizglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības iestādēs (izņemot speciālās izglītības iestādes, kas saņem uzturēšanas izdevumus no valsts budžeta), ja personai ir redzes, kustību vai garīga rakstura funkcionēšanas ierobežojumi vai Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija ir noteikusi medicīniskas indikācijas vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai.
No iepriekšējā gada 1. jūlija asistenta pakalpojuma nodrošināšanai ir izveidots jauns modelis, lai pilnvērtīgāk sniegtu šo atbalstu. Ieviešot jauno modeli, tika paredzēts, ka būs izmaiņas, ja praksē tiks konstatētas situācijas, kurās cilvēkiem ar smagu invaliditāti asistenta pakalpojuma izmantošana ir kļuvusi apgrūtinoša vai nepietiekama.
Labklājības ministrija noteikumu grozījumu pamatojumā ir norādījusi, ka no personas ar invaliditāti pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām un pašvaldību sociālajiem dienestiem ir saņemta informācija, ka daļai personu, kuras saņem asistenta pakalpojumu atbilstoši jaunajiem nosacījumiem, iespējas saņemt personas vajadzībām atbilstošu asistenta pakalpojuma apjomu ir pasliktinājušās, salīdzinot ar iespējām saņemt asistenta pakalpojumu pēc iepriekšējā tiesiskā regulējuma.
LV portāls jau rakstīja, ka tiek gatavotas izmaiņas MK noteikumos un asistenta pakalpojuma jaunajā modelī būs korekcijas.
Asistenta pakalpojuma mērķis ir sniegt atbalstu, lai persona ar invaliditāti varētu iesaistīties sociāli ekonomiskās aktivitātēs (strādāt, apgūt izglītību, saņemt pakalpojumus), taču asistenta pakalpojums neparedz nodrošināt visas personas ikdienas vajadzības pēc pārvietošanās atbalsta, bet sniegt atbalstu noteiktā apjomā.
Invaliditātes likumā ir noteikts, ka asistents ir fiziskā persona, kura sniedz atbalstu personai ar ļoti smagas vai smagas pakāpes funkcionēšanas ierobežojumiem tādu darbību veikšanai ārpus mājokļa, kuras tā invaliditātes dēļ nevar veikt patstāvīgi, – nokļūt vietā, kur tā mācās, strādā, saņem pakalpojumus, pārvietoties un aprūpēt sevi izglītības iestādē, algota darba vietā, būt saskarsmē ar citām fiziskajām un juridiskajām personām –, kā arī palīdz personai ar redzes invaliditāti apgūt profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības un augstākās izglītības programmu.