Asistenta pakalpojuma jaunajā modelī būs korekcijas

Asistenta pakalpojums Latvijā ieviests 2013. gadā. Šajā laikā ir audzis gan šī pakalpojuma saņēmēju skaits, gan no valsts budžeta piešķirtās summas – toreiz 3 miljoni eiro, šogad 40 miljoni eiro. Tā nav ne pensija, ne pabalsti, ne atbrīvojumi no dažādiem maksājumiem, ko valsts nodrošina cilvēkiem ar invaliditāti. Asistenta pakalpojums ir paredzēts, lai cilvēki ar smagu invaliditāti varētu izkļūt no mājām – doties uz darbu, mācību iestādi, piedalīties sabiedriskajā dzīvē. Šim mērķim valsts ar pašvaldības starpniecību algo asistentu. Latvijā visbiežāk tieši tuvinieki uzņemas šo darbu.

Jau ieviešot jauno, būtiski mainīto kārtību, ar kuru ne visi bija apmierināti, Labklājības ministrija (LM) vienlaikus informēja, ka uzreiz tiks sekots līdzi un vērtēts, kas būtu pilnveidojams, maināms, kad asistenta pakalpojumu organizēs atbilstoši jaunajiem noteikumiem. Kas nedaudz vairāk nekā pusgadā ir atklājies, ko ir nepieciešams koriģēt, kā arī par jau sagatavoto izmaiņu projektu Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju informēja LM valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa. Savu redzējumu izklāstīja arī citi speciālisti un cilvēku ar invaliditāti pārstāvošo nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Pakalpojuma apjoms, ņemot vērā nepieciešamo atbalstu

Mainot iepriekš esošo asistenta pakalpojuma organizēšanu, tika noteiktas konstantas stundas konkrētām mērķa aktivitātēm, un vienlaikus tika atcelts pienākums sniegt atskaites čekus un apliecinājumus no vietām, kuras cilvēks kopā ar asistentu ir apmeklējis.

Novērtēšanā tiek noskaidrots, ko cilvēks var vai nevar veikt patstāvīgi vai ar citas personas atbalstu. Atsevišķi jautājumi ir par mobilitāti ārpus mājokļa un cilvēka garīgajām spējām.

Visā valstī ir noteikta vienota kārtība, un asistenta pakalpojuma nepieciešamību nosaka pašvaldības sociālais dienests ar novērtēšanas anketu, pilngadīgajiem nosakot atbalsta līmeni, – vai ir nepieciešams liels atbalsts vai ļoti liels atbalsts.

Asistenta pakalpojuma stundu skaits mēnesī

Asistenta pakalpojuma stundas piešķir, balstoties uz to pazīmi un nodarbēm, kurās cilvēks ar invaliditāti iesaistās, – strādā, studē, veic brīvprātīgā darbu, apmeklē dienas aprūpes centru. Šīm un citām aktivitātēm ir noteikts stundu skaits mēnesī. Ja cilvēks ar invaliditāti atbilst vairākām pazīmēm, tad pakalpojums tiek piešķirts tam mērķim, kuram paredzēts lielākais stundu skaits.

Bērniem asistentu piešķir atšķirīgi

Bērniem asistenta pakalpojuma piešķiršana un organizēšana ir atšķirīga. Bērniem vienotā anketa, novērtēšana, vai un cik daudz cilvēkam ir vajadzību, pārvietojoties ārpus mājas, nav iespējama, jo bērniem dažādos vecuma posmos ir lielas atšķirības, norāda E. Celmiņa. Tāpēc bērniem, pamatojoties uz informāciju par iepriekš izmantoto asistenta pakalpojuma stundu vidējo apjomu, tiek piešķirts konstants apjoms – 80 stundas mēnesī. No pašvaldības budžeta ir iespējams papildu finansējums aprūpes pakalpojumam.

Savukārt, ja bērnam nav īpašās kopšanas indikāciju, līdz ar to nav tiesību uz asistenta pakalpojumu, taču ir nepieciešama pārvietošanās ārpus mājas, arī šim nolūkam tiek piešķirti līdzekļi pavadoņa pakalpojumam – 60 stundām mēnesī.

Valsts finansējums pieaug

Asistenta pakalpojumu saņem 11 tūkstoši cilvēku ar invaliditāti. Pakalpojuma saņēmēju skaits, salīdzinot ar iepriekšējo tā piešķiršanas kārtību, nav samazinājies.

2020. gadā asistenta pakalpojuma nodrošināšanai valsts no budžeta izdeva 16,67 miljonus eiro, 2021. gadā – 23 miljonus eiro. Šogad šim mērķim paredzēti jau 40 miljoni eiro.

Asistenta līgums un atlīdzība

Līgumu par asistenta pakalpojumu slēdz sociālais dienests, kad ir novērtēts, cik liels atbalsts (cik stundu mēnesī) ir piešķirams (atbilstoši novērtējuma anketas rezultātam). Līgums par asistenta pakalpojumu tiek slēgts uz invaliditātes periodu vai uz 3 gadiem. Ja invaliditātes periods ir ilgāks, arī tad asistenta līgums ir uz trim gadiem. Līdz iepriekšējā gadā veiktajām izmaiņām līgumi bija uz gadu.

Kopš 2021. gada jūlija ir palielināts asistenta atalgojums, kas pielīdzināts valsts sociālo aprūpes centru aprūpētāju algai un vairs nav piesaistīts minimālajai algai valstī. No 1. jūlija asistenta stundas likme ir 4,50 eiro. Tā ietver darba samaksu, devēja sociālās iemaksas,  administrēšanas izmaksas. Slēdzot uzņēmuma līgumu ar sociālo dienestu, asistenta darba samaksa neto (“uz rokas”) ir atkarīga no tā, vai viņš ir vai nav reģistrējies kā pašnodarbinātais Valsts ieņēmumu dienestā.

Ja cilvēks ir pašnodarbinātais, atlīdzības likme ir 4,50 eiro par stundu, un viņš pats samaksā nodokļus. Ja asistents slēdz uzņēmuma līgumu ar sociālo dienestu, tad sociālais dienests samaksā (pārskaita budžetā) darba devēja sociālo iemaksu daļu, un cilvēkam bruto samaksa ir 3,64 eiro stundā, no kuras ir jāmaksā darba ņēmēja nodokļi, – tāpat kā jebkuram darba ņēmējam.

Kādu atlīdzības saņemšanas variantu izvēlēties, tas jāizlemj katram patstāvīgi.

Labklājības ministrijas prezentācijas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas 2022. gada 9. februāra sēdē “Izmaiņas asistenta pakalpojuma nodrošināšanā personām ar invaliditāti” fragments.

Ko saka pakalpojuma saņēmēji un pārstāvju organizācijas

LM ir veikusi asistenta pakalpojuma saņēmēju aptauju, kurā piedalījās gan pieaugušie, gan bērni ar invaliditāti, gan cilvēki ar invaliditāti no bērnības.

Pašreiz pakalpojumu saņem 1274 bērni, no tiem 864 bērni, kuriem asistents bija piešķirts atbilstoši iepriekšējai kārtībai.

Atbilstoši jaunajai sistēmai 74% gadījumu asistenta pakalpojumam ir piešķirts lielāks stundu skaits, nekā tas bija, pamatojoties uz iepriekšējo kārtību.

Taču ir arī daži desmiti bērnu, kuriem pakalpojuma stundu skaits ir samazinājies.

Savukārt pieaugušajiem un pensijas vecuma cilvēkiem ar invaliditāti proporcija ir nedaudz atšķirīga. To ietekmē tas, ka pensijas vecumā ir lielāks skaits cilvēku, kuri veic citas darbības (kam ir mazāks asistenta stundu skaits), nekā tiem, kuri strādā, mācās vai ir sabiedriski aktīvi, un asistents šīm nodarbēm viņiem tiek piešķirts lielākam stundu skaitam atbilstoši tam, kāds ir šī pakalpojuma ieviešanas mērķis, proti, valsts atbalsts plašākai iesaistei darbā un izglītības iegūšanā.

Decembrī 67% cilvēku ar invaliditāti vecumā no 18 līdz 64 gadiem piešķirts lielāks asistenta pakalpojuma stundu skaits nekā atbilstoši iepriekšējai kārtībai jūnijā, savukārt no tiem, kuri ir vecāki par 65 gadiem, 56% piešķirts lielāks stundu skaits.

LM veiktajā aptaujā vairumā gadījumu cilvēki pauduši apmierinātību gan ar asistenta pakalpojumu, gan ar sociālo darbinieku attieksmi, gan ar atskaišu iesniegšanas kārtību. “Taču parādījās arī tādas pozīcijas, kurās cilvēki norādīja, ka vēlas lielāku pakalpojuma apjomu,” atzina E. Celmiņa.

“Esam viena no organizācijām, kura akcentēja, ka ir vajadzīga reforma un tas ir pareizais ceļš,” Sociālo un darba lietu komisijā, izklāstot praksē atklājušās problēmas, teica Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis. “Asistentu trūkums ir problemātisko jautājumu klāstā, tāpēc Labklājības ministrijai jādomā, kādā veidā varētu piesaistīt asistentus, lai tie nebūtu tikai vecāki vai radinieki.”

Viņaprāt, papildus konkrēti noteiktajam asistenta pakalpojuma stundu skaitam nepieciešama arī individuālā izvērtēšana. Pašreiz no sistēmas “izkrīt” cilvēki, kuriem ir vajadzīgs vairāk asistenta stundu, nekā tas ir paredzēts regulējumā.

Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas “Sustento” politikas koordinatore Iveta Neimane, paužot atbalstu ministrijai, vispirms uzsvēra ieguvumus – vairs nav sarežģītās atskaitīšanās un īpaši tiek atbalstīti cilvēki, kuri savā dzīvē ir aktīvi. I. Neimane arī norādīja, ka no pakalpojuma saņemšanas vajadzīgajā apjomā ir “pazudusi” daļa cilvēku, kuriem būtu nepieciešama individuāla pieeja, piemēram, zaudētāji ir tie cilvēki, kuri dzīves laikā ieguvuši smagu invaliditāti. Viņasprāt, vērtēšanā daļa individuālas pieejas ir jāsaglabā. Protams, ierobežojošs faktors ir arī mazais pakalpojumu skaits.

I. Neimane vērsa uzmanību arī uz to, ka būtu jāseko, vai cilvēkam asistenta pakalpojums tiek nodrošināts tam mērķim, kuram tas paredzēts, nevis tiktu uzskatīts un izlietots tikai kā pielikums ģimenes budžetam.

Arī Dita Rituma, pārstāvot pieaugušas personas ar invaliditāti, izteica bažas, ka asistenta pakalpojums tiek jaukts ar citiem atbalsta pakalpojumiem. Asistents ir pavadonis, kurš cilvēku pavada no viena punkta uz otru punktu, taču nav šī pakalpojuma groza. Tāpēc jāstrādā pie tā, lai cilvēkiem ar invaliditāti būtu vietas, uz kurām doties, tad arī asistenta pakalpojums vairāk attīstītos.

“Jau asistenta pakalpojuma izmaiņu sagatavošanas procesā, kurā piedalījāmies, bija saprotams, ka būs cilvēki, kuriem samazināsies asistenta pakalpojuma stundu skaits. Tas netika slēpts,” atzina Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors. “Taču ar jauno kārtību ieguvēju ir vairāk nekā zaudētāju.”

Kā piemēru M. Moors minēja situāciju, ka ir samazinājusies asistenta pakalpojuma pieejamība, jo ir palielinājies klientu skaits. Rīgā finansējuma izpilde 2020. gadā bija 75% no plānotā, 2021. gadā – 91%. Tas nozīmē, ka cilvēkiem šis pakalpojums kļūst pieejamāks.

Pieredzējušais sociālo lietu speciālists, uzsverot labo ziņu, ka pakalpojuma saņēmēju skaits pieaug, nemudina domāt, ka jaunajā kārtībā viss ir pieņemami. M. Moors rosina veltīt uzmanību tām mērķa grupām, kurām ir samazinājies asistenta pakalpojuma stundu skaits, – neaiztikt kopējo sistēmu, bet domāt par atsevišķiem risinājumiem. “Neviena sociālā programma nav tik ideāla, ka nebūtu kāda, kurš “paliek aiz līnijas”, taču nevajag domāt, ka viss ir slikts. Nav nekā sliktāka, kā atkārtota kritēriju maiņa. Tāpēc jādomā par to, kuri varētu būt atsevišķie, individualizētie risinājumi pašreiz saskatītajās problemātiskajās situācijās.”

Savukārt par dažādu pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti galvaspilsētas pārstāvis norāda, ka būtu nepieciešama spēku apvienošana pakalpojumu uzsākšanai, jo pašvaldības vienas pašas to nevar izdarīt. Tieši pakalpojuma uzsākšana ir visdārgākā.

Kādas izmaiņas jau ir sagatavotas

Balstoties uz jaunā modeļa sākotnējiem rezultātiem, aptaujas datiem, kā arī domu apmaiņu ar nevalstiskajām organizācijām un sociālajiem dienestiem, jau ir sagatavotas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos Nr. 316 “Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes pakalpojumu personām ar invaliditāti”, grozījumu projekts izsludināts sabiedrības apspriešanai, informēja E. Celmiņa.

Ar grozījumiem tiks mainīts asistenta pakalpojuma stundu skaits cilvēkiem ar I grupas invaliditāti kopš bērnības, ja viņi apmeklē dienas centru tad, kad nokļūšana aizņem vairāk laika nekā citiem. Stundu skaits no esošajām 40 un 80 tiks palielināts līdz 60 un 120. Ja cilvēks neapmeklē dienas aprūpes centru, bet viņam kopš bērnības ir noteikta īpaša kopšana, tad papildu stundas būs citām darbībām, stundu skaitu palielinot no 15 un 30 līdz 40 un 80.

Grozījumu projektā ir paredzēts koriģēt un paplašināt arī transporta izdevumu kompensācijas pozīcijas – gan bērniem, gan pieaugušajiem tās būs ne tikai uz skolu, darbu un brīvprātīgo darbu, bet arī uz regulārām, ārsta norīkotām procedūrām un rehabilitācijas pasākumiem.

Šīs izmaiņas paredzēts nodrošināt esošajā finansējumā.