Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Asistenta pakalpojuma apjomu (stundas mēnesī) veido personai noteiktais asistenta atbalsta intensitātes koeficients (1 vai 2) un personas ikdienas aktivitātes jeb iesaiste pasākumos, piemēram, strādā algotu darbu, mācās, apmeklē dienas aprūpes centru, veic brīvprātīgo darbu u. c. aktivitātes.
FOTO: Freepik
No 2021. gada 1. jūlija asistenta pakalpojumam cilvēkiem ar invaliditāti būs citi piešķiršanas nosacījumi. Izmaiņas paredz samazināt atskaitīšanās slogu, kā arī piešķirt konstantas stundas, ko cilvēks ar invaliditāti varēs izmantot pēc saviem ieskatiem. Asistenta nepieciešamību pieaugušajiem noteiks sociālais dienests atbilstoši novērtēšanas anketai. Atbalstu bērniem paplašinās, ieviešot pavadoņa pakalpojumu un aprūpi dzīvesvietā. No 1. jūlija paredzēts arī palielināt atlīdzību asistentam. Par spīti tam, nozares pārstāvji jaunajā modelī saskata arī vairākus trūkumus.
Tiesībsarga rīkotajā diskusijā (18. maijā), uzklausot informāciju par asistenta pakalpojuma jauno modeli, nevalstisko organizāciju pārstāvji norādīja uz situācijām, kurās varētu rasties problēmas. Diskusija arī liecināja, ka cilvēkiem ar invaliditāti un viņu pārstāvjiem ir vēl jautājumi, ne visi ir apmierināti ar jauno kārtību, turklāt ne vienmēr ir uztverta informācija, ka šī konkrētā pakalpojuma jēga nav tikai naudas piešķīrumā.
Latvijā kopš 2010. gada ir spēkā ANO konvencija par cilvēku ar invaliditāti tiesībām, izklāstīja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska. Konvencija pamatā nosaka jomas, kurās dalībvalstīm ir nepieciešams veikt pielāgojumus, lai cilvēki ar invaliditāti varētu īstenot savas tiesības līdzvērtīgi citiem. Asistenta pakalpojums ir viens no galvenajiem atbalsta pasākumiem, lai cilvēki ar invaliditāti patstāvīgi varētu iekļauties sabiedrībā. Konvencijas tvērumā to galvenokārt nosaka 19. pants, kurā tiek runāts par patstāvīgu dzīvi un iekļaušanos sabiedrībā un kurā ir noteikts, ka dalībvalstis veic efektīvus un atbilstošus pasākumus, lai cilvēki ar invaliditāti varētu izmantot savas tiesības uz pilnīgu iekļaušanos un līdzdalību sabiedrības dzīvē.
Šajā pantā arī teikts: dalībvalstis cilvēkiem ar invaliditāti nodrošina, ka ir pieejami dažādi mājās un dzīvesvietā sniegtie pakalpojumi, tostarp personiskā palīdzība, kas nepieciešama, lai dzīvotu un iekļautos sabiedrībā un lai nepieļautu izolēšanu vai nošķiršanu no sabiedrības. Asistenta pakalpojums Latvijā ir samērā jauns, ieviests 2013. gadā, un to ir kritizējuši gan pakalpojuma saņēmēji, gan sociālie dienesti, gan tiesībsargs. Gan par pārmērīgu iejaukšanos cilvēka privātajā dzīvē, pieprasot atskaites, kurās ir sensitīva informācija, gan par pārlieku lielu administratīvo slogu, gan arī vienotu kritēriju neesamību. 2015. gada nogalē tika izveidota darba grupa, kuras darbs pēc pieciem gadiem ir rezultējies jaunā modelī.
Valdība 18. maijā apstiprināja jaunus Ministru kabineta noteikumus Nr. 316 par asistenta, pavadoņa un aprūpes pakalpojumu personām ar invaliditāti, no 1. jūlija nosakot jaunu kārtību.
Jaunie noteikumi vēl nav spēkā, bet tiesībsargs jau saņem jautājumus un arī kritiku par tiem, atzina I. Rezevska. Tāpēc diskusijā jāsaprot, kādi būs ieguvumi, vai jaunā kārtība būs ērtāka, vai tā neslēpj kādus diskriminācijas riskus.
1. jūlijā stāsies spēkā arī grozījumi vairākos tiesību aktos, tostarp Invaliditātes likumā.
Asistenta pakalpojuma jaunais modelis ir viens no sākotnēji vairākiem izstrādātajiem, un, valdībā, atbalstot šo variantu, vienlaikus pērnruden tika lemts par nepieciešamo papildu finansējumu no budžeta, jo šo pakalpojumu finansē valsts, bet nodrošina pašvaldība.
Līdz ar to 2021. gada budžeta tika atbalstīts papildu finansējums gandrīz 10 miljonu eiro apmērā šā gada otrajam pusgadam. Savukārt 2022. gadam papildus būs pieejams 21 miljons eiro. Ar katru gadu šī summa palielināsies. Pašreiz gadā asistenta pakalpojumam valsts atvēl nepilnus 19 miljonus eiro. Līdz ar to kopējā summa nākamgad būs apmēram 40 miljoni eiro, informēja Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa.
Tā vienlaikus varētu būt atbilde uz pārmetumiem, kas izskanēja arī diskusijā, ka valsts papildu devums ir nulle. E. Celmiņa uzsvēra, ka finansējums ir palielinājies (gandrīz dubultojies), turklāt cilvēkiem ar invaliditāti varēs nodrošināt asistentu daudz vairāk stundu, kopumā gandrīz divreiz vairāk nekā līdz šim, un “lielākajai daļai cilvēku risinājums būs labvēlīgāks un ar mazākiem apgrūtinājumiem”.
MK noteikumi Nr. 316 ietver arī jauno novērtēšanas anketu, kāda tiks izmantota visos sociālajos dienestos. Veicot cilvēka ar invaliditāti izvērtējumu, tiks noteikts, vai viņam ir nepieciešams asistenta atbalsts ārpus mājokļa, piešķiramo pakalpojuma apjomu un nepieciešamo asistenta atbalsta intensitātes koeficientu:
No 1. jūlija tiek paplašināts atbalsts bērniem: būs pavadoņa pakalpojums un pašvaldības finansēts aprūpes pakalpojums īpaši kopjamiem bērniem.
Tādējādi bērniem ar invaliditāti iespējamais atbalsta apjoms ir līdz 160 stundām mēnesī – konstantas 80 stundas asistentam un aprūpe mājās.
Aprūpes pakalpojums bērniem ar īpašo kopšanu no 5 līdz 18 gadiem tika iekļauts Invaliditātes likumā pēc vecāku iniciatīvas. To piešķirs, nevērtējot ģimenes materiālo situāciju.
Tuvāk 1. jūlijam (no kura būs jaunā kārtība) vai arī tad, kad tuvojas pašreizējā līguma perioda beigu termiņš, saziņā ar sociālo dienestu var kārtot asistenta pakalpojuma formalitātes. Iesniegumā norādāmā informācija un citas darbības ir noteiktas jau minētajos jaunajos noteikumos Nr. 316.
Sociālais dienests, saņemot iesniegumu, piemēro jauno anketu, informācijas sistēmās pārbaudīs personas atbilstību statusiem – to, vai persona ir nodarbināta, vai ir valsts izglītības informācijas sistēmas dati –, skatīs informāciju pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas programmā SOPA, kā arī Biedrību un nodibinājumu reģistrā, lai iespējami maz informācijas būtu jālūdz pierādīt pašai personai.
Kā skaidro E. Celmiņa, sociālais dienests pieaugušos cilvēkus atbilstoši jaunajai anketai novērtē, savieto anketas rezultātu ar personas aktivitātēm un mērķiem un tad persona pati lemj par asistenta piesaisti sev vēlamajām darbībām un sev vēlamajā laikā piešķirto konstanto stundu apmērā.
Par pakalpojuma saņemšanu apliecinājums būs jāiesniedz reizi mēnesī. Vairs nebūs nepieciešami čeki un tamlīdzīgi dokumenti. Pakalpojuma sniedzējs un saņēmējs tikai ar parakstu apliecinās iepriekšējā mēnesī sniegto pakalpojumu, norādot katrā dienā sniegto pakalpojuma stundu skaitu, stundas sadalījumā pa darbībām, kurām attiecīgajās dienās pakalpojums izmantots.
Par pakalpojuma saņemšanu apliecinājums būs jāiesniedz vienu reizi mēnesī. Vairs nebūs nepieciešami čeki un tamlīdzīgi dokumenti.
Taču sociālais dienests pārbaudīs pakalpojuma saņēmēju lietas – ne mazāk kā par 10% saņēmējiem gadā. Arī tas paredzēts noteikumos.
E. Celmiņa vērš uzmanību: būtiski atcerēties, ka cilvēkam laika gaitā situācija var mainīties.
Ja viņš strādā, tas dod tiesības uz lielāku stundu apjomu. Ja darba attiecības tiek izbeigtas, asistenta pakalpojumu stundu apjoms mainās. Var būt otrāda situācija, ka cilvēks nestrādā, apmeklē tikai dienas aprūpes centru, pēc tam uzsāk mācīties vai arī strādāt, tad viņam ir tiesības uz asistenta lielāku stundu skaitu. Ja ir izmaiņas, jāvēršas sociālajā dienestā, lai pārskatītu līgumu.
Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieka vietniece Ruta Klimkāne paredz, ka būs arī iedzīvotāji, pašreiz valsts asistenta pakalpojuma saņēmēji, kuriem pēc jaunās vērtēšanas kārtības, iespējams, asistenta stundu būs mazāk. Tāpēc sociālie darbinieki apzinās, ka jābūt gataviem ne tikai veikt izvērtēšanu, bet arī skaidrot, kāpēc vienā vai otrā situācijā asistenta pakalpojums turpmāk varētu tikt nodrošinātas citā stundu apmērā.
Par bērnu aprūpi mājās R. Klimkāne prognozē, ka situācija vai komunikācija varētu būt sarežģītāka. Jau līdz šim aprūpe mājās bērniem ar funkcionāliem traucējumiem nav attīstījusies vairāku iemeslu dēļ, arī tāpēc, ka nav daudz pakalpojumu sniedzēju, kas būtu gatavi sniegt šo pakalpojumu bērniem.
Rīgas Labklājības departamenta pārstāve norāda: pašreiz nevar droši apgalvot, ka sociālajiem dienestiem samazināsies administratīvais slogs, kaut gan izmaksas šim darbam ir samazinātas. Iedzīvotājam, asistentam slogs droši vien būs mazāks. Jo klientiem nebūs jāiesniedz čeki, taču nebūs arī tā, ka vispār nebūs jāatskaitās. Arī sociālajam dienestam ministrijā būs jāiesniedz attiecīgās atskaites.
Rīga prognozē, ka nāks klāt vairāk cilvēku, kas līdz šim nesaņēma asistenta pakalpojumu, ka interese būs lielāka. Un joprojām, lai cilvēki varētu asistentu atrast, piesaistīt, problēma saglabāsies, jo samaksa, kas noteikta asistentam par darbu, īsti konkurētspējīga nav.
Diskusijā atsevišķu nevalstisko organizāciju (ne visu) pārstāvji izteica kritiku par to, ka ar jauno kārtību asistenta nodrošināšanai īpaši tiek ņemts vērā, vai cilvēks ar invaliditāti strādā, mācās, aktīvi darbojas, bet mazāk stundu atvēlēts brīvajam laikam, veselības uzlabošanai, taču, kā norādīja fonda “Jūnijs” cilvēkiem ar kustību traucējumiem valdes priekšsēdētāja Ināra Šatkovska, bez masāžām, trenažieriem, fizioterapijas, neuzturot savu veselības stāvokli, cilvēks ar smagu invaliditāti nevar funkcionēt pilnvērtīgi. Arī pensijas gados ir veselības traucējumi, varbūt tagad var ar hobijiem nodarboties. Viņasprāt, tam asistents nav paredzēts.
Biedrības “Invalīdu un viņu draugu apvienība “Impulss”” priekšsēdētājs Valdis Laganovskis arī norādīja uz zaudējumiem – “nogrieztajām” stundām –, jo kādreiz, ejot uz pastu, apmeklējot bibliotēku, varēja izmantot asistenta pakalpojumu. Viņaprāt, jaunais modelis to neparedz, un, “saņemot pakalpojumu 30 stundas, sanāks, ka cilvēks nevis integrēsies sabiedrībā, bet gan paliks mājās un meklēs citu izeju”.
Savukārt Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas “Sustento” politikas koordinatore Iveta Neimane pauda, ka jaunais modelis ir draudzīgāks cilvēkiem. Vienlaikus viņa uzsvēra problēmu, ka ir vēlme vienā pakalpojumā ietvert un saņemt visu sociālo palīdzību.
“Mēs gribam strādāt, mācīties, būt sabiedrībā, tas ir saprotami un nepieciešami, bet to visu ar vienu asistentu atrisināt nevar,” piekrīt apvienības “Apeirons” vadītājs Ivars Balodis. “Ir nepieciešami ārsti, izglītības iestādes, kuras ir pieejamas, ir vajadzīgi atsaucīgi darba devēji. Paralēli esam skatījušies, lai tas nebūtu tikai asistenta pakalpojums, bet līdzi nāktu nodarbinātība, izglītība, veselība, citi pakalpojumi, speciālās darbnīcas, atbalstītais darbs, rezultātā veidotu invaliditātes politiku.”
Jaunā novērtēšanas sistēma I. Baloža ieskatā ir normāla, jo pakalpojumam ir jābūt mērķtiecīgākam nekā līdz šim. Ar Labklājības ministriju jau ir runāts, ka jābūt iespējai šos noteikumus pārskatīt un izvērtēt, ja praksē atklājas kādas nepilnības. Ja nauda netiek izmantota, pakalpojumu saņēmēju skaits samazinās, var lemt, kam varētu piešķirt vairāk no tiem, kuriem asistents reāli nepieciešams. Līdz šim asistenta pakalpojumu ir saņēmuši arī cilvēki, kuriem, lai pārvietotos ārpus mājokļa, tāda palīdzība nav bijusi vajadzīga.
Komentējot vēlmi atkal atgriezties pie asistenta stundām – brīvajam laikam, aptiekas, ārstniecības iestādes apmeklējumam, darbam –, I. Balodis norāda, ka tas nebūtu prātīgi, jo izmaiņu ideja ir tāda, ka stundas vari izmantot pats brīvi un kad vajag, nevis pēc grafika un ievācot par tām čekus.
E. Celmiņa skaidroja: asistenta pakalpojumu stundas tiek piešķirta atbilstoši iesaistei aktivitātēs jau no pakalpojuma ieviešanas brīža. Pašreizējās izmaiņas šo principu nemaina. Lielāku stundu skaitu piešķir tām personām, kuras strādā, mācās, ir aktīvas, pārvietojas ārpus mājokļa, vairāk iesaistoties NVO vadošajā darbā.
Arī LM pārstāve diskusijā apliecināja, ka tiks sekots līdzi, kā jaunais modelis darbosies, vai kāds nepamatoti “neizkrīt” no atbalstāmo loka. Piešķirtā finansējuma ietvaros noteikumus var grozīt un var mainīt arī stundu skaitu. Savukārt, ja priekšlikumiem vajag papildu finansējumu, tad grozījumi netiek pieņemti tik ātri.
Izveidot pakalpojumu, kas apmierinātu pilnīgi visus, ir gandrīz neiespējami. Vai arī tas prasītu milzīgus naudas līdzekļus, galavārdā pēc diskusijas pauda tiesībsarga pārstāve I. Rezevska, bet visiem ir labi zināms, kā ir ar finansējumu valstī.
“Negribu piekrist tēzei, ka ar jauno kārtību nekas netiek uzlabots. Tiek būtiski mazināts birokrātiskais slogs, vairāk tiek saglabāts cilvēka privātums. Ja aizejam no birokrātijas, tad vienkārši izdalīt naudas līdzekļus droši vien arī nebūtu pareizais ceļš. Visticamāk, visi piekritīs, ka asistenta pakalpojumam ir jāsasniedz mērķis, un mēs taču gribam, lai tas nodrošinātu cilvēkiem iespēju iziet sabiedrībā un izmantot šos līdzekļus pēc mērķa un būtības,” pauda tiesībsarga pārstāve.
Kā ļoti svarīgu I. Rezevska uzsvēra nepieciešamību attīstīt arvien jaunus pakalpojumus. Jo šobrīd cilvēki, kas varētu izmantot asistenta pakalpojumu savu spēju un fiziskā stāvokļa dēļ, nevar izmantot to tāpēc, ka ir vāji attīstīti sabiedrībā balstītie pakalpojumi. Tāpēc gan Labklājības ministrija, gan pašvaldības aicinātas domāt par jauniem pakalpojumiem, kas cilvēkiem ar invaliditāti ļauj iekļauties sabiedrībā. Un tas lielā mērā ir politikas jautājums.
Asistenta pakalpojums cilvēkiem ar invaliditāti no 2021. gada 1. jūlija
