Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Attālināti strādājošajam darbiniekam jāsadarbojas ar darba devēju darba vides risku novērtēšanā un jāsniedz informācija par attālinātās darba vietas apstākļiem, kas var ietekmēt viņa drošību un veselību.
FOTO: Freepik
Darba tiesiskajās attiecībās darba devējs ir atbildīgs par nodarbināto drošību un veselību darba vietā. Darba aizsardzības tiesību aktos šis pienākums ir attiecināts arī uz attālināto darbu, kad Covid-19 pandēmijas dēļ mājsēdes režīmā bija spiesti darboties gandrīz visi biroju darbinieki, kuri veic pienākumus, izmantojot datoru.
Nodarbinātības valsts aģentūras Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla (EURES) darba mobilitātes konsultantu rīkotajā vebinārā “Attālinātais darbs starpvalstu kontekstā” attālinātā darba organizācijas jautājumus skaidroja Valsts darba inspekcijas (VDI) speciālistes. Par darba aizsardzības regulējumu informēja Darba aizsardzības nodaļas vadītāja Sandra Zariņa.
Attālinātā darba normatīvais regulējums ir:
Attālinātā darba definīcija Darba aizsardzības likumā iekļauta ar grozījumiem un ir spēkā no 2020. gada 1. jūlija. Likumā noteikts, ka attālinātais darbs ir tāds darba izpildes veids, kurā darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt darba devēja uzņēmumā, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus uzņēmuma, tai skaitā darbs, kuru veic, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.
Par attālināto darbu netiek uzskatīts darbs, kas tā specifikas dēļ ir saistīts ar regulāru pārvietošanos (piegādes un pārvadājumu pakalpojumi, izbraukumi pie klientiem).
Līdz ar to runa ir par biroja darbu, kas ir pārnests uz jebkuru citu vietu, visbiežāk – darbinieka mājām.
Atbildot uz darba devēju vaicāto, vai darba aizsardzības dokumenti nav formalitāte, vai tādi ir vajadzīgi arī attālinātā darba gadījumā, S. Zariņa norāda: “Jā, tie ir vajadzīgi, jo darba devējs ir atbildīgs par nodarbināto drošību un veselību arī gadījumos, ja viņi nestrādā pie darba devēja, bet darba pienākumus veic attālināti. Darba devējam ir svarīgi noskaidrot, kādi būs darba apstākļi, kuros darbinieks veiks savu darbu attālināti, kāda izskatās darba vieta. Risku vērtējums nav atcelts un attiecas arī uz attālināto darbu.”
Vienkāršāk, ja darbinieks attālināti strādā vienā vietā, jo darba devējs var novērtēt viņa konkrēto darba vietu, par kuru viņi ir vienojušies, ka tajā darbinieks veiks savus darba pienākumus.
Ja darbinieks nolēmis strādāt dažādās vietās, ir sarežģītāk, tomēr jāvērtē iespējamie riski, jo darbinieks, izmantojot datoru, teorētiski var strādāt jebkur – pļavā, pludmalē, parkā, kur vien ir ērti un viņš to var darīt. Tāpēc ir svarīga vienošanās, kas tiek slēgta starp darbinieku un darba devēju, jo ir jāatrunā, kurā vienā vai vairākās vietās darbinieks strādās, kādiem riska faktoriem tiks pakļauts.
Darba aizsardzība ietver arī to, ka darbiniekam ir ne tikai jāievēro darba aizsardzības prasības, par kurām viņu ir informējis darba devējs, bet ir svarīgi ievērot arī elektrodrošības, drošības tehnikas, darba higiēnas un ugunsdrošības pasākumus. Ja darba devējs ir darba tiesiskajās attiecībās ar nodarbināto, viņš atbild arī par darbinieka drošību un veselību tajā brīdī, kad darbinieks strādā.
Darba likuma 8. pantā noteikts, ka nodarbinātais, kurš veic attālināto darbu, sadarbojas ar darba devēju darba vides riska novērtēšanā un sniedz darba devējam informāciju par attālinātā darba vietas apstākļiem, kas var ietekmēt viņa drošību un veselību.
Ja nodarbinātais attālināto darbu veic dažādās vietās, darba devējs darba vides riska novērtēšanu veic attiecībā uz konkrēto darba veidu (piemēram, attālinātajam darbam, kuru veic ar datoru, izvērtējot, kādiem darba vides faktoriem nodarbinātais varētu tikt pakļauts, piemēram, ergonomiskajiem faktoriem, telpas mikroklimatam, apgaismojumam, psihoemocionālajiem faktoriem u. c.), taču, ja nodarbinātais attālināto darbu pastāvīgi veic vienā vietā, darba devējs darba vides riska novērtēšanu veic attiecībā uz konkrēto darba vietu, ja darba devējs un nodarbinātais par to ir vienojušies.
VDI pieredze rāda un speciālistu pētījumos secināts, ka darba devējam būtu jāredz nodarbinātā attālinātā darba vieta.
Ja attālinātais darbs tiek veikts ārzemēs, darba devējs var palūgt atsūtīt fotogrāfijas, lai redzētu, kā (cik ergonomiski) darbinieks ir iekārtojis darba vietu. Ja fotogrāfija šķiet nepiemērota, tad ir iespējams sazināties, izmantojot videozvanu, – nav jārāda viss dzīvoklis vai māja, bet konkrētā vieta, kurā darbinieks paredzējis strādāt.
Darba devējam būtu jāredz nodarbinātā attālinātā darba vieta.
Darbiniekam būtu jāaizpilda paškontroles veidlapa, kurā viņš novērtē savu darba vietu (kāda ir platība, grīdas stāvoklis, krēsls, galds, datora novietojums, cita biroja tehnika, vadu izvietojums, apgaismojums, interneta kvalitāte u. c.).
Darba aizsardzības speciālistam būtu jāizvērtē gan fotogrāfijas, gan pašnovērtējuma veidlapa, lai saprastu, kādi darbiniekam ir darba apstākļi, kas būtu uzlabojams, kā varētu palīdzēt. Iespējams, nepieciešams darba devēja atbalsts, lai sagādātu darba aprīkojumu, vai kaut ko var uzlabot ar vienkāršiem paņēmieniem, piemēram, dators jānovieto augstāk, to uzliekot uz grāmatām, ja nav speciālu paliktņu.
“Darba vietas iekārtojums ir ļoti būtisks –, ja darbinieks ilgstoši strādās neergonomiskā darba vietā, šķībi noliecies, samazināsies produktivitāte, sāpēs spranda, pleci, rokas,” uz sekām norāda speciāliste.
Darbinieks ir jāinformē, kā pareizi iekārtot darba vietu, kā arī par to, ka jāievēro mazas atpūtas pauzes, pusdienas laiks, jāatrod laiks fiziski izkustēties.
Protams, ja darbinieks strādā mājās, ģimenes stāvoklis (ir bērni) iespaido darba vietu, darba laiku un darba pienākumu veikšanu. Tas ir jāņem vērā, noskaidrojot darba apstākļus.
VDI iesaka izmantot materiālus mājaslapā “Strādā vesels” (www.stradavesels.lv), kurā ir pieejama detalizēta informācija – semināru ieraksti, bukleti, risku vērtējumi, filmas par darba vietām mājās, speciālistu komentāri par iekārtojumu un ieteikumi, ko darba vietās būtu nepieciešams uzlabot.
VDI tematiskā pārbaude par attālināto darbu (aptaujā atbildes snieguši 7202 respondenti) atklāj virkni problēmu, kuras rada darbs ārpus biroja.
Uz vaicāto, vai attālinātajam darbam veltāt vairāk laika nekā, strādājot birojā, 34% respondentu atbildējuši apstiprinoši. Trešdaļa norādījusi, ka dažkārt, strādājot mājas apstākļos, ir problēmas.
Savukārt uz jautājumu, vai, strādājot attālināti, darba diena iekļaujas noteiktajā darba laikā, puse respondentu atbildējuši pozitīvi, tomēr vairums (procentuāli) nodarbināto atzinuši, ka nevarēja iekļauties ierastajā darba laikā. S. Zariņa iesaka: “Darba devējam jāsaprot, kāpēc tā notiek, cik skaidri un saprotami ir darbiniekam uzdotie darba uzdevumi.”
Strādājot neergonomiskā darba vietā, psiholoģiskā izolētībā, ātri var rasties arī veselības problēmas. To apliecina aptaujā sniegtās atbildes. Respondenti atklāja, ka ir radušās sāpes balsta, kustību sistēmā, problēmas acīm, garīgs nogurums, trauksme, nemiers, fizisks nogurums, arī vientulības sajūta, tāpēc secināms, ka veselības problēmu ir gana daudz.
Nelaimes gadījumu izmeklēšana attiecas arī uz attālināto darbu. No 2020. gada 1. jūlija tas ir noteikts MK noteikumos Nr. 950 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība”.
Noteikumos definēts, ka nelaimes gadījums ir darba vietā vienas darba dienas vai maiņas laikā noticis ārkārtējs notikums, pēc kura personai radušies veselības traucējumi vai pastāv veselības traucējumu iestāšanās varbūtība (inficēšanās risks), vai iestājusies iesaistītās personas nāve.
Arī attālinātajā darbā nelaimes gadījums, tāpat kā darba vietā, birojā, ir ārkārtējs notikums.
Darba devējam un darbiniekam ir svarīgi vienoties un visu izrunāt, lai saprastu un darbu nodalītu no sadzīves, lai sevi netraumētu un varētu droši veikt darba pienākumus.
VDI reģistrē nelaimes gadījumus un piedalās to izmeklēšanā. Līdz šim Latvijā nav reģistrēts neviens nelaimes gadījums, veicot darba pienākumus attālināti. Tomēr ir valstis, kurās šādi gadījumi ir notikuši, un tie lielākoties ir saistīti ar dažādiem sadzīves negadījumiem. Katrs gadījums jāvērtē atsevišķi, uzsver S. Zariņa.
Ja nelaimes gadījums notiek ārvalstīs, to izmeklē darba devējs. Informācija, kuru izsniedz ārvalstu veselības aprūpes iestāde vai policija, tiek tulkota, un izziņa par traumas smaguma pakāpi tiek pielīdzināta veselības traucējumiem, kas ir definēti Latvijas MK noteikumos.
Nelaimes gadījums obligāti ir jāreģistrē VDI. Inspekcijas mājaslapā ir skaidrojumi, kā aizpildīt aktu par nelaimes gadījumu.
VDI mājaslapā ir pieejama arī detalizēta informācija par attālināto darbu un atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar šo strādāšanas modeli.
