Kā atļaut vai aizliegt izmantot savus orgānus, audus vai ķermeni pēc nāves

Kārtību, kādā dzīva vai miruša cilvēka ķermeņa audus, šūnas un orgānus var izmantot zinātniskiem pētījumiem un mācību mērķiem, transplantācijai, ārstniecisku preparātu un bioprotēžu izmantošanai, nosaka likums “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”.

Miruša cilvēka ķermeni, audus un orgānus atļauts izmantot tikai likumā noteiktajā kārtībā saskaņā ar dzīves laikā izteikto gribu.

Katra pilngadīga persona savas dzīves laikā var izteikt gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, norādīt to izmantošanas mērķi, un izteiktā griba, ja vien tā nav pretrunā ar spēkā esošajiem likumiem, ir obligāti jāievēro visām ārstniecības iestādēm, izglītības un zinātnes iestādēm.

Tādēļ ir svarīgi parūpēties, lai griba tiktu darīta zināma.

Vēl līdz šī gada 31. janvārim personas gribu par rīcību ar savu ķermeni pēc nāves varēja izteikt, iesniedzot iesniegumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, un tā tika fiksēta Fizisko personu reģistrā.

Savukārt no 2022. gada 1. februāra izteikt vēlmi par orgānu, audu un ķermeņa ziedošanu pēc nāves ir iespējams daudz vienkāršāk, elektroniski veicot atzīmi valsts E-veselības informācijas sistēmā.

Gribas izteikšana E-veselībā

Lai E-veselības sistēmā paustu savu gribu:

• jāautorizējas E-veselības portālā www.eveseliba.gov.lv (ar internetbankas piekļuves datiem, e-parakstu);

• sadaļā “Personas dati” jāizvēlas “Orgānu un ķermeņa izmantošanas atļaujas” un jāveic atzīme par atļauju vai aizliegumu apakšsadaļās:
  • “Orgānu un audu izmantošana transplantācijai” jāizvēlas “Izteikt savu gribu”. Sniedzot atļauju izmantot audus un/vai orgānus pēc nāves transplantācijai, ir iespējams atzīmēt atļauju izmantot visus audus un/vai orgānus vai arī izvēlēties tikai noteiktus audus un/vai orgānus, piemēram, tikai kaulu smadzenes un aknas (jāizvēlas no saraksta).
  • “Ķermeņa izmantošana pēc nāves” jāizvēlas “Izteikt savu gribu”. Sniedzot atļauju izmantot ķermeni pēc nāves, jānorāda, kādam mērķim tiek dota atļauja – “mācību un zinātniskiem mērķiem vai pētījumiem” un/vai “ārstniecisko preparātu un bioprotēžu izmantošanai”.
  • “Patologanatomiskā izmeklēšana” jāizvēlas “Izteikt savu gribu”, norādot atļauju vai aizliegumu veikt patologanatomisko izmeklēšanu (sekciju).

Jāuzsver, ka E-veselībā veiktās atzīmes var mainīt jebkurā laikā, bez ierobežojumiem, ja cilvēks pārdomā izdarīto izvēli.

Atļauja vai aizliegums rīcībai ar mirušas nepilngadīgas personas audiem, orgāniem vai ķermeni ir jāizsaka vienam no nepilngadīgās personas likumiskajiem pārstāvjiem (vecākam, aizbildnim). To var izdarīt E-veselības sistēmā vai, izsakot gribu ārstniecības iestādē.

Ja personai nav datora vai interneta, bet ir kāds no piekļuves rīkiem (internetbanka, e-paraksts), persona var vērsties kādā no valsts un pašvaldību vienotajiem klientu apkalpošanas centriem, lai pieslēgtos E-veselībai un paustu savu gribu.

Informāciju par E-veselības sistēmā izteikto gribu redzēs ļoti ierobežots cilvēku skaits no konkrētām iestādēm:

• Transplantoloģijas centra;
• Tiesu medicīnas ekspertīzes centra;
• Augstskolu reģistrā reģistrēta augstākās izglītības iestāde, kura ir saņēmusi Zāļu valsts aģentūras izsniegto atļauju audu vai orgānu izmantošanai akreditētu medicīnas studiju programmas vai ārstniecības personu profesionālās pilnveides programmu īstenošanai;
• ārstniecības iestādes, kuras veic patologanatomisko izmeklēšanu (sekciju).

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (“ātrajai palīdzībai”), ārstniecības iestādēm, ģimenes ārstu praksēm u. c. iestādēm nav piekļuves šai informācijai.

Ikviens datu skatījums E-veselības sistēmā tiek fiksēts, un iedzīvotājs, pieslēdzoties E-veselības sistēmai sadaļā “Orgānu un ķermeņa izmantošanas atļaujas”, var pārliecināties, vai kāds nav skatījies norādīto informāciju.

Gribas izteikšana tuviniekiem

Ja E-veselības sistēmā netiek izteikta atļauja vai aizliegums rīcībai ar personas audiem, orgāniem un ķermeni, piemēram, tāpēc, ka personai nav rīku, lai pieslēgtos E-veselības sistēmai, tad par savu gribu jāinformē tuvinieki, jo saskaņā ar likuma “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā” 4. pantu ārstniecības iestādei (audu un orgānu ieguves centram) ir pienākums noskaidrot informāciju par mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu.

Ja E-veselības sistēmā nav ziņu par cilvēka dzīves laikā izteikto gribu, ārstniecības iestādei jāvēršas pie klātesošā tuvākā piederīgā:

• laulātā;
• vecākiem;
• pilngadīga bērna;
• brāļa vai māsas;
• E-veselībā norādītās mirušā cilvēka kontaktpersonas (kā norādīt kontaktpersonu E-veselības sistēmā, skatīt šeit).

Ja neviena no minētajām personām nav klātesoša, ārstniecības iestāde, sadarbojoties ar valsts un pašvaldību iestādēm un izmantojot valsts informācijas sistēmas, mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu pēc iespējas noskaidro, vēršoties pie tuvākajiem piederīgajiem. Piemēram, ja mirušā cilvēka identitāte nav zināma, notiek sadarbība ar Valsts policiju un pašvaldības policiju, sociālo dienestu, lai noskaidrotu personas identitāti.

Jāuzsver, ka transplantācijas gadījumā ir svarīga ātra rīcība, jo laiks ir ierobežots, piemēram, donora sirds pacientam jāpārstāda ne vēlāk kā četru stundu laikā pēc donora nāves, bet niere – 24 stundu laikā. Līdz ar to, ja atļauja vai aizliegums nav norādīts E-veselības sistēmā, tad ārstniecības iestāde ar tuviniekiem mēģinās sazināties ne tikai dienā, bet arī naktī.

Tuvākajiem piederīgajiem ir tiesības paust informāciju ārstniecības iestādei par mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu līdz attiecīgās audu un orgānu izņemšanas operācijas sākumam.

Prezumētā piekrišana

Ja, ievērojot likumā noteikto kārtību, tomēr nav bijis iespējams noskaidrot cilvēka dzīves laikā pausto gribu, tad tiek pieņemts, ka mirušā cilvēka dzīves laikā ir izteikta piekrišana atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves.

Ja tuvinieku sniegtā informācija par mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu ir pretrunīga, tad ir aizliegts izmantot viņa ķermeni, audus un orgānus.

Jebkurā gadījumā ārstniecības iestādei (audu un orgānu ieguves centram) ir pienākums informēt tuvākos klātesošos piederīgos par mirušā cilvēka ķermeņa, audu un orgānu izmantošanu un tās tiesiskajiem aspektiem.

Kad gribu var neievērot

Likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā” noteikti šādi izņēmumi:

• pēc bioloģiskās nāves konstatēšanas līdz mirušā cilvēka izteiktās gribas noskaidrošanai ārstniecības iestāde (audu un orgānu ieguves centrs) drīkst veikt nepieciešamās medicīniskās manipulācijas, lai saglabātu audu un orgānu funkciju un dzīvotspēju;
• gadījumos, kad mirušā cilvēka dzīves laikā izteiktā griba nav zināma un mirušajam nav tuvāko piederīgo, jautājumu par patologanatomiskās izmeklēšanas izdarīšanu izlemj ārstniecības iestādes nodaļas vadītājs, ja cilvēks ir miris ārstniecības iestādē, vai ārstējošais ārsts vai ārsts, kurš konstatējis nāves faktu, ja cilvēks miris ārpus ārstniecības iestādes;

• neņemot vērā mirušā cilvēka izteikto gribu, patologanatomiskā izmeklēšana obligāti izdarāma, ja:
  • iespējamais nāves cēlonis ir infekcijas slimība;
  • nāves cēlonis ir dzīves laikā nediagnosticēta slimība vai nediagnosticēti profilaktisko pasākumu, ārstēšanas vai slimības sarežģījumi;
  • nedzīvi dzimuša bērna svars pārsniedz 500 gramus.

• neņemot vērā mirušā cilvēka izteikto gribu, tiesu medicīniskā izmeklēšana obligāti izdarāma, ja:
  • nedzīvi dzimuša bērna svars pārsniedz 500 gramus;
  • tiesu medicīnisko izmeklēšanu pieprasa izziņas izdarītājs, izmeklētājs vai prokurors, piemēram, ja persona ir mirusi nedabiskos apstākļos un kriminālprocesa ietvaros nepieciešams  noteikt vai izslēgt vardarbīgas nāves pazīmes.

Patologanatomiskās un tiesu medicīnas izmeklēšanas drīkst ņemt audu un orgānu paraugus laboratoriski diagnostiskiem izmeklējumiem.