Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Piekļuve informācijai par E-veselības sistēmā izteikto gribu ir ļoti ierobežotam cilvēku skaitam no konkrētām iestādēm, piemēram, Transplantoloģijas centra un Tiesu medicīnas ekspertīzes centra. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, ārstniecības iestādēm, ģimenes ārstu praksēm u. c. iestādēm šādas piekļuves nav. Iedzīvotājam ir iespēja pieslēgties E-veselībai un pārliecināties, vai kāds nav skatījies norādīto informāciju.
Freepik
Kā dzīves laikā, tā arī pēc nāves cilvēka ķermenim ir tiesības tikt pasargātam no necienīgas un nelikumīgas rīcības ar to, kā arī ikviens cilvēks saskaņā ar personīgo pārliecību var atļaut vai aizliegt izmantot savus orgānus, audus vai ķermeni pēc nāves. Latvijā joprojām ir maz zināms, ka šajā jautājumā ir spēkā t. s. prezumētās piekrišanas princips, – ja cilvēks dzīves laikā nav paudis savu gribu un tādējādi to nav iespējams noskaidrot, ir uzskatāms, ka cilvēks piekrīt atļaut izmantot savus orgānus, audus un ķermeni pēc nāves. Kopš 2022. gada 1. februāra savu gribu, pieslēdzoties profilam E-veselības sistēmā, var izteikt elektroniski. Turklāt tagad savu gribu ir iespējams paust arī par atsevišķiem izmantošanas veidiem – orgānu transplantāciju, zinātnisko pētniecību, patologanatomisko izmeklēšanu (sekciju).
Kārtību, kādā dzīva vai miruša cilvēka ķermeņa audus, šūnas un orgānus var izmantot zinātniskiem pētījumiem un mācību mērķiem, transplantācijai, ārstniecisku preparātu un bioprotēžu izmantošanai, nosaka likums “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”.
Miruša cilvēka ķermeni, audus un orgānus atļauts izmantot tikai likumā noteiktajā kārtībā saskaņā ar dzīves laikā izteikto gribu.
Katra pilngadīga persona savas dzīves laikā var izteikt gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, norādīt to izmantošanas mērķi, un izteiktā griba, ja vien tā nav pretrunā ar spēkā esošajiem likumiem, ir obligāti jāievēro visām ārstniecības iestādēm, izglītības un zinātnes iestādēm.
Tādēļ ir svarīgi parūpēties, lai griba tiktu darīta zināma.
Vēl līdz šī gada 31. janvārim personas gribu par rīcību ar savu ķermeni pēc nāves varēja izteikt, iesniedzot iesniegumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, un tā tika fiksēta Fizisko personu reģistrā.
Savukārt no 2022. gada 1. februāra izteikt vēlmi par orgānu, audu un ķermeņa ziedošanu pēc nāves ir iespējams daudz vienkāršāk, elektroniski veicot atzīmi valsts E-veselības informācijas sistēmā.
Lai E-veselības sistēmā paustu savu gribu:
Jāuzsver, ka E-veselībā veiktās atzīmes var mainīt jebkurā laikā, bez ierobežojumiem, ja cilvēks pārdomā izdarīto izvēli.
Atļauja vai aizliegums rīcībai ar mirušas nepilngadīgas personas audiem, orgāniem vai ķermeni ir jāizsaka vienam no nepilngadīgās personas likumiskajiem pārstāvjiem (vecākam, aizbildnim). To var izdarīt E-veselības sistēmā vai, izsakot gribu ārstniecības iestādē.
Ja personai nav datora vai interneta, bet ir kāds no piekļuves rīkiem (internetbanka, e-paraksts), persona var vērsties kādā no valsts un pašvaldību vienotajiem klientu apkalpošanas centriem, lai pieslēgtos E-veselībai un paustu savu gribu.
Informāciju par E-veselības sistēmā izteikto gribu redzēs ļoti ierobežots cilvēku skaits no konkrētām iestādēm:
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (“ātrajai palīdzībai”), ārstniecības iestādēm, ģimenes ārstu praksēm u. c. iestādēm nav piekļuves šai informācijai.
Ikviens datu skatījums E-veselības sistēmā tiek fiksēts, un iedzīvotājs, pieslēdzoties E-veselības sistēmai sadaļā “Orgānu un ķermeņa izmantošanas atļaujas”, var pārliecināties, vai kāds nav skatījies norādīto informāciju.
Ja E-veselības sistēmā netiek izteikta atļauja vai aizliegums rīcībai ar personas audiem, orgāniem un ķermeni, piemēram, tāpēc, ka personai nav rīku, lai pieslēgtos E-veselības sistēmai, tad par savu gribu jāinformē tuvinieki, jo saskaņā ar likuma “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā” 4. pantu ārstniecības iestādei (audu un orgānu ieguves centram) ir pienākums noskaidrot informāciju par mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu.
Ja E-veselības sistēmā nav ziņu par cilvēka dzīves laikā izteikto gribu, ārstniecības iestādei jāvēršas pie klātesošā tuvākā piederīgā:
Ja neviena no minētajām personām nav klātesoša, ārstniecības iestāde, sadarbojoties ar valsts un pašvaldību iestādēm un izmantojot valsts informācijas sistēmas, mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu pēc iespējas noskaidro, vēršoties pie tuvākajiem piederīgajiem. Piemēram, ja mirušā cilvēka identitāte nav zināma, notiek sadarbība ar Valsts policiju un pašvaldības policiju, sociālo dienestu, lai noskaidrotu personas identitāti.
Jāuzsver, ka transplantācijas gadījumā ir svarīga ātra rīcība, jo laiks ir ierobežots, piemēram, donora sirds pacientam jāpārstāda ne vēlāk kā četru stundu laikā pēc donora nāves, bet niere – 24 stundu laikā. Līdz ar to, ja atļauja vai aizliegums nav norādīts E-veselības sistēmā, tad ārstniecības iestāde ar tuviniekiem mēģinās sazināties ne tikai dienā, bet arī naktī.
Tuvākajiem piederīgajiem ir tiesības paust informāciju ārstniecības iestādei par mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu līdz attiecīgās audu un orgānu izņemšanas operācijas sākumam.
Ja, ievērojot likumā noteikto kārtību, tomēr nav bijis iespējams noskaidrot cilvēka dzīves laikā pausto gribu, tad tiek pieņemts, ka mirušā cilvēka dzīves laikā ir izteikta piekrišana atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves.
Ja tuvinieku sniegtā informācija par mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu ir pretrunīga, tad ir aizliegts izmantot viņa ķermeni, audus un orgānus.
Jebkurā gadījumā ārstniecības iestādei (audu un orgānu ieguves centram) ir pienākums informēt tuvākos klātesošos piederīgos par mirušā cilvēka ķermeņa, audu un orgānu izmantošanu un tās tiesiskajiem aspektiem.
Likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā” noteikti šādi izņēmumi:
Patologanatomiskās un tiesu medicīnas izmeklēšanas drīkst ņemt audu un orgānu paraugus laboratoriski diagnostiskiem izmeklējumiem.
UZZIŅAILikuma “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā” 4. pants paredz šādas tuvāko piederīgo tiesības un prezumēto piekrišanu. Ja veselības informācijas sistēmā nav ziņu par mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, ārstniecības iestādei (audu un orgānu ieguves centram) ir pienākums noskaidrot informāciju par mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, vēršoties pie klātesošā tuvākā piederīgā (laulātā, vecākiem, pilngadīgā bērna, brāļa, māsas vai veselības informācijas sistēmā norādītās mirušā cilvēka kontaktpersonas). Ja neviens no tuvākajiem piederīgajiem nav klātesošs, ārstniecības iestāde (audu un orgānu ieguves centrs), sadarbojoties ar valsts un pašvaldību iestādēm un izmantojot valsts informācijas sistēmas, pēc iespējas noskaidro, vēršoties pie tuvākajiem piederīgajiem, mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves. Tuvākā piederīgā sniegtā informācija tiek fiksēta mirušā cilvēka medicīniskajos dokumentos. Ja attiecīgajā valsts informācijas sistēmā nav ziņu par mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves un no tuvākajiem piederīgajiem atbilstoši šī panta pirmajai un otrajai daļai nav bijis iespējams noskaidrot viņa dzīves laikā izteikto gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, ir prezumējama šī mirušā cilvēka dzīves laikā izteiktā piekrišana atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves. Ja tuvāko piederīgo sniegtā informācija par mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves ir pretrunīga, viņa ķermeni, audus un orgānus izmantot aizliegts. Pēc bioloģiskās nāves konstatēšanas līdz mirušā cilvēka dzīves laikā izteiktās gribas noskaidrošanai ārstniecības iestāde (audu un orgānu ieguves centrs) drīkst veikt nepieciešamās medicīniskās manipulācijas, kas vērstas uz mirušā cilvēka audu un orgānu funkciju un dzīvotspējas saglabāšanu ķermenī, neuzsākot audu vai orgānu iegūšanas operāciju. Ārstniecības iestādei (audu un orgānu ieguves centram) ir pienākums informēt tuvākos klātesošos piederīgos par mirušā cilvēka ķermeņa, audu un orgānu izmantošanu un tās tiesiskajiem aspektiem. |
