SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Ņikona
LV portāls
08. decembrī, 2021
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Stājas spēkā
TĒMA: Tieslietas
9
9

Bērna pamešana novārtā atzīta par vienu no vardarbības veidiem

Stājas spēkā 08.12.2021.
Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Grozījumu autori uzsver, ka bērna “pamešana novārtā” ir nolaidības smagākā forma un tā ir atzīstama par vienu no vardarbības veidiem.

FOTO: Freepik

Trešdien, 8. decembrī, stājas spēkā grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, nosakot, ka bērna pamešana novārtā ir viens no vardarbības veidiem, kas apdraud vai var apdraudēt bērna veselību, dzīvību, attīstību vai pašcieņu.

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (turpmāk – grozījumi) precizē normatīvajā aktā noteikto vardarbības jēdzienu. Turpmāk Bērnu tiesību aizsardzības likuma (BTAL) 1. panta 9.1 punkts nosaka, ka vardarbība ir visu veidu fiziska vai emocionāla cietsirdība, seksuāla vardarbība, pamešana novārtā vai cita veida izturēšanās, kas apdraud vai var apdraudēt bērna veselību, dzīvību, attīstību vai pašcieņu.

Līdz šim vardarbības jēdzienā netika ietverti vārdi “pamešana novārtā”.

Kāpēc bija nepieciešami grozījumi

No 2013. gada 4. jūlija līdz 2020. gada 22. jūnijam vardarbības jēdzienā kā viens no vardarbības veidiem tika ietverta nolaidība, taču 2020. gada 11. jūnijā pieņemtie grozījumi BTAL vārdu “nolaidība” no vardarbības jēdziena izslēdza.

Kā norādīts grozījumu anotācijā, lēmums izslēgt vārdu “nolaidība” no vardarbības jēdziena pieņemts, jo tika konstatēts, ka ikvienas vecāku nolaidības atzīšana par vardarbību pret bērnu kontekstā ar Krimināllikuma (KL) 174. pantā “Cietsirdība un vardarbība pret nepilngadīgo” paredzēto atbildību rada pienākumu vecākiem un citām personām, no kurām bērns ir atkarīgs, piemērot kriminālsodu saskaņā ar minēto KL pantu. Proti, vardarbības definīcija bija attiecināma arī uz nejaušiem negadījumiem, piemēram, lielāko daļu ceļu satiksmes negadījumu vai apdegumiem, taču, pēc likumdevēja ieskatiem, pēc katra nelaimes gadījuma, kad bērns nogādāts uz slimnīcu ar apdegumu, applaucējumu, kaula lūzumu vai saindēšanos, vecāki vai citas par bērnu atbildīgās personas nav saucamas pie kriminālatbildības.

“Kaut gan ar 2020. gada 11. jūnijā pieņemtajiem grozījumiem BTAL tika izslēgta iespēja automātiski saukt pie kriminālatbildības un krimināli sodīt vecākus un citas par bērnu uzraudzību atbildīgās personas vien par to, ka ar bērnu ir noticis nelaimes gadījums, vairāki bērnu tiesību aizsardzības eksperti norādīja uz risku, ka jēdziena “nolaidība” izslēgšana no likuma, kā arī vardarbības jēdziena šaurāka definīcija var tikt interpretēta kā likumdevēja attieksmes maiņa pret nolaidību, neatzīstot to par kaitīgu un sodāmu,” teikts grozījumu anotācijā.

Tādējādi, lai nepieļautu iepriekš minēto likumdevēja gribas interpretāciju un sekmētu vienotu izpratni par vardarbības jēdziena tvērumu, grozījumi papildina BTAL ar trim jauniem jēdzieniem:

  • nolaidība – bērna aprūpes un uzraudzības pienākumu nepildīšana vai pavirša, nevērīga pildīšana;
  • pamešana novārtā – ilgstoša vai sistemātiska nolaidība pret bērnu, kas kaitē vai var kaitēt bērna attīstībai, vai bērnam rada fiziskas vai psihoemocionālas ciešanas;
  • bērna aprūpes pienākumu nepildīšana – bērna fizisko, emocionālo, sociālo vajadzību, veselības aprūpes un izglītības nenodrošināšana, kā arī bērna vecumam neatbilstoša aprūpe, kas ilgtermiņā apdraud bērna veselību un attīstību.

Grozījumu anotācijā skaidrots, ka bērna “pamešana novārtā” ir nolaidības smagākā forma un tā ir atzīstama par vienu no vardarbības veidiem.

Vienlaikus grozījumi papildina BTAL 24. pantu ar septīto daļu, nosakot, ka vecākiem ir pienākums sadarboties ar sociālo dienestu un izmantot piedāvātās ģimenes atbalsta un palīdzības programmas, ja bērna aprūpē ir konstatēta vardarbība vai citi bērnu tiesību pārkāpumi. Par atteikšanos sadarboties sociālais dienests informēs bāriņtiesu.

Precizēta arī administratīvā atbildība par pārkāpumiem bērnu tiesību aizsardzības jomā. Stājoties spēkā grozījumiem BTAL, tā 81. pants noteiks, ka par pamešanu novārtā, fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērnu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām (līdz 700 eiro).

Bērna labākās intereses

Izmaiņas likumā arī kā bērnu tiesību aizsardzības principu paredz “bērna labākās intereses”, nosakot kritērijus to izvērtēšanai. Proti, BTAL 6. pants “Bērna tiesību aizsardzības princips” papildināts ar 2.daļu, kurā pateikts, ka, nosakot bērna labākās intereses, nepieciešams tiekties uz bērna situācijas ilgtspējīgu risinājumu, atbilstoši situācijai ņemot vērā, cik lielā mērā veicamie pasākumi nodrošina:

  • bērnam emocionāli tuvas, pastāvīgas, ģimeniskas attiecības;
  • bērna vajadzībām un spējām atbilstošu izglītību;
  • bērna vajadzībām atbilstošu veselības aizsardzību;
  • bērna vecumam, emocionālajām un fiziskajām vajadzībām atbilstošu aprūpi;
  • atbalstu bērna līdzsvarotai garīgajai un fiziskajai attīstībai;
  • iespēju bērnam attīstīt savu individualitāti, spējas un intereses;
  • bērna līdzdalību ar viņu saistītu lēmumu pieņemšanas procesos;
  • bērna viedokļa uzklausīšanu un ievērošanu atbilstoši bērna vecumam, briedumam un spējai formulēt viedokli;
  • bērna pasargāšanu no lojalitātes konflikta;
  • drošu vidi, kurā bērnam augt un attīstīties, aizsardzību no vardarbības, apdraudējuma, antisociālas uzvedības un atkarību ietekmes;
  • bērna identitātes saglabāšanu;
  • atbildības izjūtas veidošanu bērnam;
  • citus bērna attīstībai un labklājībai nozīmīgus apstākļus.

Precizē iepriekš sodītu personu tiesības strādāt ar bērniem

Izmaiņas likumā, izpildot Satversmes tiesas spriedumu, arī precizē 72. panta piektās daļas 1. punktu, kurš līdz šim aizliedza personām, kuras iepriekš sodītas par konkrētiem noziedzīgiem nodarījumiem, strādāt bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citās tādās iestādēs, kurās uzturas bērni, bērnu pasākumos u. tml. 

Pants papildināts ar izņēmuma gadījumu, kad pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija izvērtējusi, vai tas nekaitē bērnu interesēm, un atļāvusi šīm personām (izņemot pedagogus, kuri tiek izvērtēti atbilstoši Izglītības likumā noteiktajam) strādāt, veikt brīvprātīgo darbu, kā arī saskaņā ar noslēgto vienošanos sniegt pakalpojumus bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citās tādās iestādēs, kurās uzturas bērni, bērnu pasākumos un tādos pasākumos, kuros piedalās bērni. Ministru kabinetam būs jānosaka kārtība, kādā tiek izvērtēts, vai atļauja šādām personām strādāt, veikt brīvprātīgo darbu, kā arī saskaņā ar noslēgto vienošanos sniegt pakalpojumus, nekaitēs bērnu interesēm.

Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU