Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Evija Trifanova, LETA
Piektdien, 29. oktobrī, stājas spēkā jauni noteikumi, kas nosaka, kā dalīti savākt un sagatavot atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un reģenerācijai atkritumus. Tie paredz gan paaugstinātus mērķus sadzīves atkritumu pārstrādei, gan konkrētus termiņus, kad pašvaldībām un atkritumu apsaimniekotājiem būs jānodrošina tekstilmateriālu un bīstamo sadzīves atkritumu dalītā savākšana.
Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi” nosaka sadzīves atkritumu dalītās savākšanas, kā arī sadzīves atkritumu un būvniecības atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas mērķus, norādīts likumprojekta anotācijā.
Noteikumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija direktīvas 2018/851/ES, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem prasību pārņemšanu Latvijas normatīvajos aktos.
Direktīva 2018/851/ES paredz, ka dalībvalstīm ir jānodrošina visu atkritumu dalīta savākšana, turklāt jāizveido dalītās savākšanas sistēma bioloģiskajiem atkritumiem, tekstilatkritumiem un bīstamajiem sadzīves atkritumiem. Direktīvā 2018/851/ES tiek arī paaugstināti mērķi sadzīves atkritumu pārstrādei, kā arī noteiktas prasības šo mērķu izpildei.
MK noteikumu Nr. 712 3. punkts nosaka, ka pašvaldībām sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem, kas izraudzīti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, jāorganizē dalīta sadzīves atkritumu savākšana savā administratīvajā teritorijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām un jāizveido, jāuztur, un jāpilnveido dalītas savākšanas sistēma šādiem atkritumu veidiem:
Savukārt līdz 2023. gada 1. janvārim pašvaldībām sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem jāizveido dalītas savākšanas sistēma tekstilmateriāliem.
Bet līdz 2023. gada 31. decembrim jāizveido dalītas savākšanas sistēma bioloģiskajiem atkritumiem, ja sadzīves atkritumu poligonā, kurā tiek apglabāti pašvaldības administratīvajā teritorijā savāktie sadzīves, tai skaitā bioloģiski noārdāmie atkritumi, nav nodrošināta vai 2022. gadā netiks uzsākta bioloģiski noārdāmo atkritumu reģenerācija vai pārstrāde atbilstoši sadzīves atkritumu poligona darbībai izsniegtajai atļaujai piesārņojošās darbības veikšanai.
Savukārt līdz 2024. gada 31. decembrim ir jāizveido dalītas savākšanas sistēma bīstamajiem sadzīves atkritumiem.
Pašreiz spēkā esošie MK noteikumi Nr. 184 “Noteikumi par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju” paredzēja, ka līdz 2019. gada 31. decembrim ir jānodrošina, ka tiek sagatavoti atkārtotai izmantošanai, pārstrādāti vai tiek veikta materiālu reģenerācija 50% no radītajiem sadzīves atkritumiem. Savukārt 26. oktobrī MK apstiprinātie noteikumi paredz, ka šis atkritumu apjoms pakāpeniski pieaugs no 55% 2025. gadā līdz 65% 2035. gadā.
2020. gadā tika nodrošināta 48% radīto sadzīves atkritumu pārstrāde Latvijā vai citās valstīs.
Noteikumos ir ietvertas arī prasības atkārtotai izmantošanai paredzēto atkritumu un pārtikas atkritumu daudzuma noteikšanai.
Latvijā 2020. gadā izveidoti aptuveni 5000 dalītās vākšanas punkti un aptuveni 90 atkritumu šķirošanas laukumi, kuru skaits turpina pakāpeniski pieaugt, akcentē likumprojekta izstrādātāji – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
Minēto mērķu sasniegšanai svarīga ir pašvaldību loma un sadarbība ar sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, ko veicinās arī reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru izveide, atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.—2028. gadam noteiktajam, uzsver VARAM. Veidojot reģionālos atkritumu apsaimniekošanas centrus, tiks veiktas nepieciešamās sistēmiskās izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas institucionālās sistēmas organizācijā, īstenojot aprites ekonomikas principus.
Līdz ar jaunajiem noteikumiem spēku zaudē Ministru kabineta noteikumi Nr. 184 “Noteikumi par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju”.
