NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
15. septembrī, 2020
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Atkritumi
12
12

Pēc pieciem gadiem obligāti šķirosim arī tekstilu

Kampaņas “Nav, ko vilkt?” ietvaros uzstādīta vides instalācija Kronvalda parkā. Drēbju kalns simbolizē ik gadu Latvijas tirgū nonākušo tekstila apjomu, kas krājas iedzīvotāju skapjos vai atkritumu poligonos.

FOTO: Paula Čurkste, LETA

Latvijas tirgū ik gadu nonāk 20 000–25 000 tonnu jauna un lietota apģērba jeb 14,3 kg apģērba uz vienu iedzīvotāju, arvien palielinot tekstiliju daudzumu, kas potenciāli draud kļūt par atkritumiem. Patlaban trešdaļa iedzīvotāju liekās drēbes izmet sadzīves atkritumos, nevis nodod atkārtotai lietošanai vai pārstrādei. Tekstilmateriālu dalītā vākšana Latvijā obligāta būs pēc pieciem gadiem.

īsumā
  • No 2025. gada Eiropas Savienības dalībvalstīm, arī Latvijai, būs jānodrošina dalīta savākšana tekstilmateriālam.
  • 3–5% no poligonos noglabājamā atkritumu apjoma ir tekstilizstrādājumi.
  • Sintētiskās šķiedras, no kurām ražo 60% tekstilizstrādājumu, sadalās 200 gadu laikā.
  • Strauji pieaug tieši lietoto apģērbu nonākšana Latvijas tirgū – pērn importa apjoms sasniedz 15,5 tūkstošus tonnu.
  • Pilotprojekta laikā sešos mēnešos savākts būtisks apjoms – 108,5 tonnas apģērba, apavu un mājas tekstila.
  • Pēc Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas aprēķiniem, pārstrādei var noderēt 30% apģērba.

Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2018/851, kas pieņemta 2018. gada 30. maijā, ar kuru grozīta Direktīva 2008/98 par atkritumiem, paredz, ka no 2025. gada Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, arī Latvijai, būs jānodrošina dalīta savākšana tekstilmateriālam.

Mudinot rast risinājumu tekstila atkritumu apjoma mazināšanai, Rīgas centrā, Kronvalda parkā, 10. septembrī atklāta vides instalācija – liels tekstilmateriālu kalns, kas atgādina: pirms jauna apģērba iegādes ir vērts pārskatīt skapi.

Dažādas institūcijas – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), Latvijas Pašvaldību savienība, Valsts vides dienests, lietotu apģērbu veikalu tīkls “R.D.A.” un citas –, iesākot kampaņu “Nav, ko vilkt?”, parakstīja memorandu, lai veicinātu straujāku Latvijas virzību uz aprites ekonomiku, sadarbotos izglītošanas aktivitātēs, kas motivē nodot pārstrādei tekstilizstrādājumus, atbalstītu un sniegtu priekšlikumus tekstila atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidei u. c.

3–5% no atkritumu apjoma poligonos

Mājsaimniecību kopējais radītais sadzīves atkritumu apjoms ik gadu Latvijā pārsniedz 800 000 tonnu, no kurām tikai aptuveni 25% tiek sašķirotas un nonāk pārstrādē.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs tekstila atkritumu apjoma mazināšanas kampaņas “Nav, ko vilkt?” atklāšanā norādīja, ka no poligonos noglabājamā atkritumu apjoma tekstilizstrādājumi veido 3–5%.

“Tā ir liela problēma, jo šobrīd nav atrisināta šī atkritumu veida pārstrāde un atkārtota izmantošana,” atzina VARAM pārstāvis, piebilstot, ka ir jāmeklē risinājumi, kā tekstilmateriālu apjomu Latvijā varētu samazināt un pārstrādāt.

Apģērbu patēriņš audzis par 40%

Pēdējās divās desmitgadēs apģērbu patēriņš Eiropā pieaudzis par 40%, liecina atkritumu apsaimniekošanas akciju sabiedrības “Latvijas Zaļais punkts” (LZP) dati. 30% apģērbu stāv eiropiešu skapjos neizmantoti. “Tekstilmateriālu apjoms tikai pieaug: kopumā pasaulē palielinās tekstila patēriņš, cilvēku paradumus ietekmē ātrā mode, lētais apģērbs un apavi, kā arī plašā interneta veikalu darbība,” klāstīja A. T. Plešs.

Tekstilmateriālu apjoms tikai pieaug: kopumā pasaulē palielinās tekstila patēriņš, cilvēku paradumus ietekmē ātrā mode, lētais apģērbs un apavi, kā arī plašā interneta veikalu darbība.

Tā kā industrijas apjoms pieaug, palielinās arī kaitējums videi, kas rodas, ražojot tekstilu. “Tekstilizstrādājumi savā ziņā ir līdzīgi plastmasas izstrādājumiem, jo plastmasa ir nozīmīga sastāvdaļa, lai saražotu dažādus tekstila veidus,” tā VARAM pārstāvis.

Trešdaļa modes industrijā izmantotā apģērba ir sintētika, norādīja biedrības “Zaļā brīvība” ilgtspējīgas modes eksperte Dace Akule.

Sadalās 200 gadu laikā

Sintētiskās šķiedras, no kurām ražo 60% tekstilizstrādājumu, sadalās 200 gadu laikā. Kā liecina “Latvijas Zaļā punkta” dati, gada laikā 87% no visiem nederīgajiem un nolietotajiem pasaules tekstilizstrādājumiem nonāk atkritumu poligonos – tiek aprakti vai sadedzināti, jo trūkst dzīvotspējīgu pārstrādes stratēģiju. Savukārt tikai 15–20% apģērba tiek savākti atkārtotai izmantošanai vai pārstrādei. Jaunos apģērbos tiek pārstrādāts mazāk nekā 1% tekstilmateriālu.

Tekstils, kas nonāk vidē vai sadzīves atkritumos, ir tikpat liels piesārņojuma avots un tikpat bīstams kā iepakojums vai citi atkritumi, jo:

  • tekstilizstrādājumu ražošanā izmanto aptuveni 3500 ķīmisko vielu. No tām 750 ir klasificētas kā bīstamas cilvēku veselībai, 440 – kā bīstamas videi;
  • aptuveni 20% pasaules ūdens piesārņojuma rada tekstilizstrādājumu krāsošana un apdare;
  • viena kokvilnas krekla izgatavošanai nepieciešami 2700 litri ūdens.

14,3 kg gadā uz vienu cilvēku

Latvijas tirgū ik gadu nonāk 20 000–25 000 tonnu tekstila izstrādājumu, t. i., 14,3 kg apģērba uz vienu iedzīvotāju, no tiem 9,4 kg jauni un 4,9 kg lietoti tekstilmateriāli. “Savukārt Francijas tirgū tie ir tikai 9 kg gadā uz vienu iedzīvotāju,” zināja teikt LZP direktors Kaspars Zakulis. “Latvijā ir daudz ievesto apģērbu, kuras saucam par humpalām. Francijā tik daudz lietoto apģērbu neieved. Patlaban Francijā atpakaļ savāc 37%, bet mērķis ir savākt 50% izlietotā tekstilmateriāla.”

Pēc VARAM datiem, strauji pieaug tieši lietoto apģērbu nonākšana Latvijas tirgū – pērn importa apjoms sasniedz 15,5 tūkstošus tonnu.

No 2005. gada, kopš notiek uzskaite, Latvijā ir ievesti 160 000 tonnu lietotu apģērbu, liecina Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas informācija. 90 000 tonnu ir vesti no Anglijas. “Esam kļuvuši par Lielbritānijas un dažu citu Rietumeiropas valstu tekstilatkritumu izgāztuvi!” skarbs bija asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Strazds.

Savāktas 108,5 tonnas apģērba

No pagājušā gada septembra LZP īstenoja tekstila šķirošanas pilotprojektu, dažādās vietās Rīgā un Pierīgā uzstādot 20 tekstila šķirošanas konteinerus. Sešos mēnešos savākts būtisks apjoms – 108,5 tonnas apģērba, apavu un mājas tekstila. Vidēji pilotprojekta laikā vienā konteinerā ievietoti 883 kg tekstiliju mēnesī, bet pie veikaliem “Rimi” pat divreiz vairāk – 1510 kg mēnesī.

LZP Tukumā ir šķirošanas cehs, kurš savākto sašķiro 33 dažādās frakcijās. 40% jeb 47 470 kg nodotie tekstilmateriāli tika aizvesti uz poligonu, 37 399 kg realizēti atkārtotai lietošanai (pārdoti trešajām pasaules valstīm), vēl citi ziedoti labdarībai, nodoti bez atlīdzības pārstrādei vai gaida tirgus pieprasījumu.

No šī gada septembra izvietoti vēl 20 papildu tekstila šķirošanas konteineri Rīgā un Pierīgā, kā arī 20 vietās SIA “ZAAO” ekolaukumos Ziemeļvidzemē.

Tekstila izstrādājumu šķirošanas konteineros var izmest:

● apavus;

● apģērbus;

● aizkarus;

● gultas veļu utt.

Speciālajos konteineros nedrīkst izmest tekstila izstrādājumus:

● kas izmantoti tīrīšanas darbos;

● kas bijuši saskarsmē ar ķīmiskajām vielām (piemēram, autoservisu darbos, būvniecībā) vai ir slapji;

● ļoti netīru, neizmazgātu apģērbu, lai nesabojātu pārstrādei vai atkārtotai izmantošanai derīgos apģērbus.

Pēc LZP aptaujas datiem, 89% cilvēku gribētu nodot apģērbu pārstrādei, 35% savu lietoto apģērbu izmet atkritumos, bet 51% ziedo labdarībai.

Cik daudz varam pārstrādāt

Lai Latvijā ievestu Eiropas Savienības (ES) Direktīvas prasības par tekstilmateriālu dalītās vākšanas sistēmu un savāktu vismaz 25% no tirgū esošā atkritumu apjoma, jāizveido aptuveni 840 tekstila šķirošanas konteineru, ievērojami jāpalielina šķirošanas jauda un jāattīsta tekstila aprites cikls (atkārtota izmantošana, pārveide, pārstrādes iespējas, tostarp tepat Latvijā), secina LZP.

G. Strazds norādīja, ka tekstilmateriālu atkritumu pārstrādes izveidošanai ir vajadzīgi ļoti lieli ieguldījumi un tas nekad nebūs peļņu nesošs bizness. “Lai pārstrādātu lupatas, tās vispirms jāizšķiro pēc šķiedras sastāva un pēc tam jāatdala pogas, rāvējslēdzēji un oderes,” skaidroja asociācijas vadītājs. Daļu tekstilizstrādājumu nevar pārstrādāt vispār. “Katru gadu Latvijā ieved 1000 tonnu zeķubikšu, tikpat daudz krūšturu un sieviešu apakšbiksīšu. Tas viss ir nepārstrādājams materiāls, noder tikai dedzināšanai. Pēc mūsu aprēķiniem, pārstrādei var noderēt vien 30% apģērbu.”

Iespējams, nākamajā ES fondu plānošanas periodā tekstilmateriālu dalītai savākšanai un pārstrādei tiks atvēlēti Kohēzijas politikas finansējuma līdzekļi. “Savākšanu varētu organizēt uz pašreizējās atkritumu šķirošanas sistēmas bāzes,” sprieda A. T. Plešs. “Jāatbalsta arī tie uzņēmumi, kuri ir gatavi pārstrādāt tekstilizstrādājumus. Nesen (2. septembrī – red.) valdībā tika atbalstīts rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku turpmākajiem septiņiem gadiem. Mainām savu domāšanu no atkritumu apsaimniekošanas uz resursu apsaimniekošanu!”

Labs saturs
12
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU