Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Ivars Soikāns, LETA
Šajā LV portāla apkopojumā par aktuālajiem šonedēļ iesniegtajiem un atbalstītajiem likumprojektiem Saeimā.
Saeima otrajā lasījumā atbalstīja Vietējo pašvaldību referendumu likuma projektu, kas noteiks šādu referendumu ierosināšanas un norises kārtību.
Iecerēts, ka vietējas nozīmes referendumos varētu lemt jautājumus par pašvaldības attīstības stratēģiju, domes atlaišanu un pašvaldības ierosinātajiem būvobjektiem.
Likumā paredzēts noteikt jautājumus, par kuriem var ierosināt un rīkot vietējās pašvaldības referendumu, tā finansēšanas avotu, kā arī kārtību, kādā ierosināms un rīkojams referendums un paziņojami rezultāti.
Paredzēts, ka pašvaldības referendumu organizēs attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija un nepieciešamības gadījumā savu atbalstu sniegs Centrālā vēlēšanu komisija.
Plānots, ka referendumu varēs rosināt par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi publiskas ēkas būvniecību.
Paredzēts arī, ka pašvaldības referendumu varēs ierosināt par domes atlaišanu. Šādu referendumu nevarēs rosināt vienu gadu pēc jaunās domes sanākšanas un vienu gadu pirms domes pilnvaru termiņa beigām.
Likumprojekta mērķis ir veicināt pašvaldību iedzīvotāju līdzdalību vietējās nozīmes jautājumu lemšanā.
Plašāk par likumprojektu:
Šonedēļ Saeimas deputāti atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, kas paredz ieviest kriminālatbildību par viltota Covid-19 vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikāta iegādāšanos un izmantošanu. Tas nodots skatīšanai Saeimas Juridiskajā komisijā.
Likumprojektā paredzēts, ka personu, kura iegādājusies viltoto sertifikātu, varēs sodīt ar brīvības atņemšanu līdz vienam gadam, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu. Šādu sodu varēs izmantot arī tad, ja persona izmantos citai personai izsniegtu sertifikātu.
Piedāvātie grozījumi Krimināllikumā paredz, ka persona, kura labprātīgi paziņos par viltota sertifikāta iegādāšanos, tiks atbrīvota no kriminālatbildības.
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredz pret Covid-19 vakcinētām personām vecumā no 60 gadiem līdz 2022. gada marta beigām piešķirt ikmēneša pabalstu 20 eiro apmērā.
Pabalstu plānots izmaksāt personām, kuras līdz šī gada beigām būs veikušas pilnu vakcinācijas kursu pret Covid-19 infekciju vai arī būs saņēmušas klīniskās universitātes slimnīcas ārstu konsilija vai speciālista atzinumu par nepieciešamību vakcināciju atlikt.
Pabalsta izmaksa paredzēta par laikposmu no šī gada 1. novembra līdz 2022. gada 31. martam.
Plānots, ka pabalstu izmaksās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), pamatojoties uz Nacionālā veselības dienesta sniegtajiem datiem par iedzīvotāju vecumā no 60 gadiem vakcināciju pret Covid-19.
Plašāk par likumprojektu:
Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz apvienot Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils valstspilsētas ar apkārtējiem novadiem.
Grozījumi paredz Daugavpilij pievienot Augšdaugavas novadu, Jelgavai – Jelgavas novadu, Liepājai – Dienvidkurzemes novadu, Rēzeknei – Rēzeknes novadu, savukārt Ventspilij – Ventspils novadu.
Tādējādi tiktu nodrošināts, ka jaunizveidotajos novados būtu attīstības centrs un tas atbilstu administratīvi teritoriālās reformas izvirzītajiem kritērijiem. Jaunajos novados tiktu veicināta arī citu reformas kritēriju izpilde, radot priekšnoteikumus ilgtspējīgai tautsaimniecības attīstībai un nodrošinot pašvaldības spējas piesaistīt investīcijas, izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu, sabiedriskā transporta un ceļu, kā arī komunālās saimniecības tīklus, teikts likumprojekta anotācijā.
Jauno novadu izveide būtu paredzēta līdz pašvaldību vēlēšanām 2025. gadā.
Ierosinātās likuma izmaiņas paredz no nākamā gada noteikt ciešāku sadarbību starp valstspilsētām un robežojošajiem novadiem. Sadarbība paredzēta arī sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, transporta pakalpojumu organizēšanā un bērnu tiesību aizsardzības jomā, kā arī pašvaldības mantas apsaimniekošanā un saimnieciskās darbības sekmēšanā.
Patlaban kaimiņu pašvaldībām ir jānodrošina sadarbība teritorijas attīstības plānošanas, civilās aizsardzības, izglītības un atkritumu apsaimniekošanas jautājumos.
Plašāk par likumprojektu:
Saeima ceturtdien, 21. oktobrī, otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Pasta likumā, ar kuriem plānots noteikt jaunu valsts atbalsta modeli abonētās preses piegādes nodrošināšanai.
Likumprojekts paredz noteikt regulējumu attiecībā uz abonēto preses izdevumu piegādes un ar to saistīto pakalpojumu apmaksu piemērošanai no 2022. gada 1. janvāra un mainīt spēkā esošo universālā pasta pakalpojuma tīro izmaksu kompensācijas mehānismu.
Likumprojektu papildina ar jaunu pantu (35.1 pantu) par abonēto preses izdevumu pakalpojumu piegādes apmaksu, nosakot, ka tā tiek sadalīta divās daļās, no kurām vienu apmaksā preses izdevējs, bet otru apmaksā no valsts budžeta līdzekļiem. Tāpat paredzēts piemērot papildu atbalstu preses izdevējiem, nosakot, ka var piemērot atšķirīgu dalītā maksājuma procentuālo apmēru valstspilsētās un pārējā Latvijas teritorijā.
