SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
02. oktobrī, 2021
Lasīšanai: 14 minūtes
4
4

Pašnodarbinātajiem varētu saglabāt līdzšinējo sociālās apdrošināšanas kārtību. Saeima šonedēļ

FOTO: Freepik

Šajā LV portāla apkopojumā – par aktuālajiem šonedēļ iesniegtajiem un atbalstītajiem likumprojektiem Saeimā.

īsumā
  • Konceptuāli atbalstīti grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz pašnodarbinātām personām arī nākamgad saglabāt līdzšinējo sociālās apdrošināšanas kārtību. Plašāk >>
  • Konceptuāli atbalstīts likuma projekts par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai, kas paredz atlīdzināt daļu no restitūcijas laikā neatgūtā īpašuma valsts noteiktās kadastrālās vērtības. Plašāk >>
  • Pirmajā lasījumā atbalstīts likumprojekts “Par Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem Fakultatīvo protokolu”. Plašāk >>
  • Otrajā lasījumā Saeima apstiprināja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, ar kuriem plānots pilnveidot sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai izvirzītās prasības un kritērijus. Plašāk >>
  • Otrajā lasījumā atbalstīti likumprojekti, kuri paredz aizliegt publiskos izklaides un svētku pasākumos, kā arī sapulcēs, gājienos un piketos, izmantot Georga lentes. Plašāk >>
  • Iecerēts nodrošināt iespēju karavīriem un zemessargiem, kuri atgriezušies no starptautiskajām operācijām, saņemt sociālo rehabilitāciju kopā ar viņu ģimenēm. Plašāk >>
  • Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, ar kuriem radīts vienots regulējums līdz šim dažādi regulētiem dalītā īpašuma gadījumiem. Plašāk >>

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija konceptuāli atbalstīja likumprojektu grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz pašnodarbinātām personām arī nākamgad saglabāt līdzšinējo sociālās apdrošināšanas kārtību. 

Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam tagadējā pašnodarbināto sociālās apdrošināšanas kārtība ir spēkā līdz šī gada beigām. Likumprojekts paredz no 2022. gada 1. janvāra pašnodarbinātajiem saglabāt tādu pašu sociālās apdrošināšanas kārtību, kāda likumā ir noteikta no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim:

  • pašnodarbinātie, kuru ienākumi nesasniedz minimālo algu mēnesī, no faktiskā ienākuma maksā 10% pensiju apdrošināšanai;
  • pašnodarbinātie, kuru ienākumi sasniedz vai pārsniedz minimālo algu mēnesī, maksā 31,07% no brīvi izraudzīta iemaksu objekta, kas nav mazāks par minimālo algu mēnesī, un 10% pensiju apdrošināšanai no izvēlēta iemaksu objekta un faktisko ienākumu starpības;
  • pašnodarbinātie iesniedz ienākumu prognozi Valsts ieņēmumu dienestam (VID), t. i., ienākumu prognozi par I ceturksni līdz 17. janvārim, par II ceturksni līdz 17. aprīlim, par III ceturksni līdz 17. jūlijam un par IV ceturksni līdz 17. oktobrim vai līdz 17. janvārim ienākumu prognozi par visu kalendāro gadu, un gadījumos, kad pašnodarbinātai vienlaikus ir bijis arī darba ņēmējs – 15 dienu laikā pēc darba ņēmēja statusa zaudēšanas (ienākumu prognozes iesniegšanas datumi noteikti tādi pat kā pašnodarbinātā ziņojuma un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja ziņojuma iesniegšanas datumi);
  • pašnodarbinātajiem, kuri neiesniedz VID ienākumu prognozi un kura ienākumi (mikrouzņēmuma nodokļa maksātājam – apgrozījums) nesasniedz minimālo obligāto iemaksu objektu, veic minimālās obligātās iemaksas no faktisko ienākumu un minimālā obligāto iemaksu objekta starpības;
  • VSAA reizi ceturksnī (līdz ceturksnim sekojošā trešā mēneša 20. datumam) aprēķina pašnodarbinātajiem minimālās obligātās iemaksas un informē VID. Pašnodarbinātie var veikt minimālo obligāto iemaksu avansu līdz trešā mēneša 23. datumam;
  • VSAA līdz 20. martam aprēķina pašnodarbinātajiem minimālās obligātās iemaksas par iepriekšējo kalendāro gadu un informē VID, pašnodarbinātajiem ir pienākums līdz kārtējā gada 23. jūnijam veikt minimālās obligātās iemaksas par iepriekšējo kalendāro gadu.

Pašnodarbinātajiem, kuri gūst ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas, 10% pensiju apdrošināšanai no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma būs jāveic vienu reizi gadā.   Ja pašnodarbinātais, kurš gūst ienākumus no lauksaimnieciskās ražošanas, vienlaikus būs darba ņēmējs ar darba samaksu, kas ir mazāka par  minimālo darba algu, tad darba devējam būs jāpiemaksā no saviem līdzekļiem iztrūkstošā minimālo obligāto iemaksu starpība, teikts likumprojekta anotācijā.

Lai likuma grozījumi stātos spēkā, tie trijos lasījumos vēl jāskata Saeimas sēdē.

Plašāk:

Konceptuāli atbalsta labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai

Saeima konceptuāli atbalstīja likuma projektu par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai.

Tas paredz atlīdzināt daļu no restitūcijas laikā neatgūtā īpašuma valsts noteiktās kadastrālās vērtības. 

Jauns likums iecerēts, lai likvidētu vēsturiskās netaisnīgās sekas, kas radušās nacistiskā totalitārā režīma īstenotā holokausta un padomju komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā Latvijas teritorijā. 

Paredzēts, ka atlīdzinājumu uzsāks izmaksāt 2023. gadā un to pabeigs līdz 2032. gada beigām. Saskaņā ar likumprojektu atlīdzinājumu paredzēts iekļaut gadskārtējā valsts budžeta likumā. 

Likuma projekts paredz valsts sniegto atlīdzinājumu izmantot vienīgi likumprojektā noteiktajiem mērķiem un pasākumiem Latvijā, kā arī sociālās un materiālās palīdzības sniegšanai tiem Latvijas teritorijā holokaustā cietušajiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas. 

Atbalsta ANO konvenciju pret spīdzināšanu

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Par Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem Fakultatīvo protokolu”, ar kuru plānots ratificēt Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem Fakultatīvo protokolu.

Ar protokolu paredzēts pilnveidot konvencijā noteikto tiesību aizsardzību, izskaust ļaunprātīgas valsts varas izmantošanas praksi un uzlabot apstākļus vietās, kurās personām tiek vai var tikt atņemta brīvība, pamatojoties uz valsts iestādes rīkojumu, iniciatīvu vai piekrišanu, minēts likumprojekta anotācijā.

Protokols paredz izveidot mehānismus spīdzināšanas un citas nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas apiešanās vai soda novēršanai, kā arī sistēmu regulārām misijām un vizītēm uz vietām, kur atrodas cilvēki, kam atņemta brīvība.

Pilnveidos sociālo uzņēmumu darbības regulējumu

Otrajā lasījumā Saeima apstiprināja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, ar kuriem plānots pilnveidot sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai izvirzītās prasības un kritērijus.

Ar tiem iecerēts precizēt sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai izvirzītās prasības un kritērijus, kā arī sociālā uzņēmuma pazīmes.

Ar grozījumiem paredzēts likumā nostiprināt sociālā uzņēmuma galveno mērķi – sociālās ietekmes radīšana, nevis peļņas nodrošināšana īpašniekiem. Tas darbojas tirgus apstākļos, uzņēmējdarbībai raksturīgā un inovatīvā veidā, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus, teikts likumprojekta anotācijā.

Kā atzīmē grozījumu autori Labklājības ministrijā, praksē tiek konstatēti gadījumi, kad pretendenti formāli atbilst sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai izvirzītajām prasībām un rada nelielu sociālu ietekmi, taču, izvērtējot to darbību kopumā, secināms, ka uzņēmuma darbības mērķis pamatā ir vērsts uz peļņas gūšanu.

Sociālajiem uzņēmumiem ir paredzēts papildu atbalsts, taču nav pieļaujams, ka to saņem tādi uzņēmumi, kas savā darbībā ietver atsevišķus sociālos elementus, lai sasniegtu ar sociālo uzņēmējdarbību nesaistītus mērķus, vai to darbība liecina par negodprātīgu rīcību ar nolūku saņemt sociālajiem uzņēmumiem paredzēto atbalstu, pauž likumprojekta autori.

Likumprojekts paredz precizēt sociālā uzņēmuma jēdzienu, nosakot, ka “sociālais uzņēmums ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kurai šajā likumā noteiktajā kārtībā piešķirts sociālā uzņēmuma statuss un kura veic labvēlīgu un nozīmīgu saimniecisko darbību, kas rada sociālo ietekmi, nodarbinot mērķa grupas vai uzlabojot dzīves kvalitāti sabiedrības grupām, kuru dzīvi ietekmē sabiedrībai būtiskas problēmas (piemēram, sociālo, veselības aprūpes, izglītības pakalpojumu sniegšana, specializētu preču ražošana), vai veicot citas sabiedrībai nozīmīgas darbības, kas rada ilgstošu pozitīvu sociālo ietekmi (piemēram, iekļaujošas pilsoniskas sabiedrības veidošana, atbalsts zinātnei, vides aizsardzība un saglabāšana, dzīvnieku aizsardzība vai kultūras daudzveidības nodrošināšana).

Likumprojekts paredz sagatavot vadlīnijas sociālās ietekmes izvērtēšanai, kā arī deleģēt Ministru kabinetu noteikt prasības algotu darbinieku nodarbināšanai, lai komersants varētu iegūt sociālā uzņēmuma statusu (piemēram, darbinieku skaits, slodzes, nepilna darba laika noteikšana, darba samaksas apmērs u. tml.). Likumprojektā iekļauti papildu kritēriji sociālā uzņēmuma statusa iegūšanai un citas izmaiņas.

“Šie likuma grozījumi ir nepieciešami, lai rūpīgāk varētu izvērtēt uzņēmumus, kas piesakās sociālā uzņēmuma statusam, un paredzētais atbalsts tiktu piešķirts tikai tiem uzņēmumiem, kuri tiešām godprātīgi vēlas radīt labvēlīgu sociālu ietekmi,” akcentējis Sociālo lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.

Publiskos pasākumos aizliegs izmantot Georga lentītes

Otrajā lasījumā deputāti atbalstīja grozījumus Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā un izmaiņām likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”, kas paredz aizliegumu publiskos izklaides un svētku pasākumos, kā arī sapulcēs, gājienos un piketos izmantot Georga lentes.

Pašlaik Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums paredz, ka publisku pasākumu norises laikā aizliegts izmantot, arī stilizētā veidā, bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus un himnas, nacistisko svastiku, SS zīmes un padomju simbolus – sirpi un āmuru līdz ar piecstaru zvaigzni –, izņemot gadījumus, kad to izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu. 

Likuma grozījumi šo sarakstu papildina ar aizliegumu izmantot bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku un likumības un kārtības uzturēšanas orgānu (represīvo iestāžu) piederību identificējošo apģērbu, kā arī tā elementus.

Sociālā rehabilitācija karavīriem kopā ar ģimeni

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus, ar kuriem iecerēts nodrošināt iespēju karavīriem un zemessargiem, kuri atgriezušies no starptautiskajām operācijām, saņemt sociālo rehabilitāciju kopā ar viņu ģimenēm – laulāto un nepilngadīgajiem bērniem.

Sociālās rehabilitācijas mērķis ir karavīru vai zemessargu sociālā statusa atgūšana un iekļaušanās sabiedrībā pēc atgriešanās no starptautiskās operācijas, norādīts likumprojekta anotācijā. Sociālā rehabilitācija ilgst desmit dienas, un karavīru uz to nosūta trīs mēnešu laikā pēc atgriešanās no misijas. Šo desmit dienu laikā karavīram līdz šim nebija iespējas būt kopā ar savu ģimeni.

Galīgajā lasījumā atbalstīts vienots regulējums dalītā īpašuma gadījumiem

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, ar kuriem radīts vienots regulējums līdz šim dažādi regulētiem dalītā īpašuma gadījumiem. 

Ar likuma grozījumiem piespiedu nomas regulējums aizstāts ar likumiskām zemes lietošanas tiesībām par maksu, tādējādi padarot skaidrākas pušu starpā esošās tiesiskās attiecības, kā arī novēršot virkni problēmu, kuras ir radījusi nomas institūta izmantošana dalītā īpašuma stāvokļa risināšanai, norāda likumprojekta autori Tieslietu ministrijā. 

Ar likuma grozījumiem noteikts, ka zemes likumiskās lietošanas maksas apmērs ir četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāks par 50 eiro gadā. Puses varēs rakstveidā vienoties par citu lietošanas maksas apmēru. Tāpat noteikts trīs gadu noilgums pušu prasījumiem. 

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU