Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Šajā LV portāla apkopojumā – par aktuālajiem šonedēļ iesniegtajiem un atbalstītajiem likumprojektiem Saeimā.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija konceptuāli atbalstīja likumprojektu grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz pašnodarbinātām personām arī nākamgad saglabāt līdzšinējo sociālās apdrošināšanas kārtību.
Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam tagadējā pašnodarbināto sociālās apdrošināšanas kārtība ir spēkā līdz šī gada beigām. Likumprojekts paredz no 2022. gada 1. janvāra pašnodarbinātajiem saglabāt tādu pašu sociālās apdrošināšanas kārtību, kāda likumā ir noteikta no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim:
Pašnodarbinātajiem, kuri gūst ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas, 10% pensiju apdrošināšanai no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma būs jāveic vienu reizi gadā. Ja pašnodarbinātais, kurš gūst ienākumus no lauksaimnieciskās ražošanas, vienlaikus būs darba ņēmējs ar darba samaksu, kas ir mazāka par minimālo darba algu, tad darba devējam būs jāpiemaksā no saviem līdzekļiem iztrūkstošā minimālo obligāto iemaksu starpība, teikts likumprojekta anotācijā.
Lai likuma grozījumi stātos spēkā, tie trijos lasījumos vēl jāskata Saeimas sēdē.
Plašāk:
Saeima konceptuāli atbalstīja likuma projektu par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai.
Tas paredz atlīdzināt daļu no restitūcijas laikā neatgūtā īpašuma valsts noteiktās kadastrālās vērtības.
Jauns likums iecerēts, lai likvidētu vēsturiskās netaisnīgās sekas, kas radušās nacistiskā totalitārā režīma īstenotā holokausta un padomju komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā Latvijas teritorijā.
Paredzēts, ka atlīdzinājumu uzsāks izmaksāt 2023. gadā un to pabeigs līdz 2032. gada beigām. Saskaņā ar likumprojektu atlīdzinājumu paredzēts iekļaut gadskārtējā valsts budžeta likumā.
Likuma projekts paredz valsts sniegto atlīdzinājumu izmantot vienīgi likumprojektā noteiktajiem mērķiem un pasākumiem Latvijā, kā arī sociālās un materiālās palīdzības sniegšanai tiem Latvijas teritorijā holokaustā cietušajiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas.
Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Par Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem Fakultatīvo protokolu”, ar kuru plānots ratificēt Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem Fakultatīvo protokolu.
Ar protokolu paredzēts pilnveidot konvencijā noteikto tiesību aizsardzību, izskaust ļaunprātīgas valsts varas izmantošanas praksi un uzlabot apstākļus vietās, kurās personām tiek vai var tikt atņemta brīvība, pamatojoties uz valsts iestādes rīkojumu, iniciatīvu vai piekrišanu, minēts likumprojekta anotācijā.
Protokols paredz izveidot mehānismus spīdzināšanas un citas nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas apiešanās vai soda novēršanai, kā arī sistēmu regulārām misijām un vizītēm uz vietām, kur atrodas cilvēki, kam atņemta brīvība.
Otrajā lasījumā Saeima apstiprināja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, ar kuriem plānots pilnveidot sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai izvirzītās prasības un kritērijus.
Ar tiem iecerēts precizēt sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai izvirzītās prasības un kritērijus, kā arī sociālā uzņēmuma pazīmes.
Ar grozījumiem paredzēts likumā nostiprināt sociālā uzņēmuma galveno mērķi – sociālās ietekmes radīšana, nevis peļņas nodrošināšana īpašniekiem. Tas darbojas tirgus apstākļos, uzņēmējdarbībai raksturīgā un inovatīvā veidā, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus, teikts likumprojekta anotācijā.
Kā atzīmē grozījumu autori Labklājības ministrijā, praksē tiek konstatēti gadījumi, kad pretendenti formāli atbilst sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai izvirzītajām prasībām un rada nelielu sociālu ietekmi, taču, izvērtējot to darbību kopumā, secināms, ka uzņēmuma darbības mērķis pamatā ir vērsts uz peļņas gūšanu.
Sociālajiem uzņēmumiem ir paredzēts papildu atbalsts, taču nav pieļaujams, ka to saņem tādi uzņēmumi, kas savā darbībā ietver atsevišķus sociālos elementus, lai sasniegtu ar sociālo uzņēmējdarbību nesaistītus mērķus, vai to darbība liecina par negodprātīgu rīcību ar nolūku saņemt sociālajiem uzņēmumiem paredzēto atbalstu, pauž likumprojekta autori.
Likumprojekts paredz precizēt sociālā uzņēmuma jēdzienu, nosakot, ka “sociālais uzņēmums ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kurai šajā likumā noteiktajā kārtībā piešķirts sociālā uzņēmuma statuss un kura veic labvēlīgu un nozīmīgu saimniecisko darbību, kas rada sociālo ietekmi, nodarbinot mērķa grupas vai uzlabojot dzīves kvalitāti sabiedrības grupām, kuru dzīvi ietekmē sabiedrībai būtiskas problēmas (piemēram, sociālo, veselības aprūpes, izglītības pakalpojumu sniegšana, specializētu preču ražošana), vai veicot citas sabiedrībai nozīmīgas darbības, kas rada ilgstošu pozitīvu sociālo ietekmi (piemēram, iekļaujošas pilsoniskas sabiedrības veidošana, atbalsts zinātnei, vides aizsardzība un saglabāšana, dzīvnieku aizsardzība vai kultūras daudzveidības nodrošināšana).
Likumprojekts paredz sagatavot vadlīnijas sociālās ietekmes izvērtēšanai, kā arī deleģēt Ministru kabinetu noteikt prasības algotu darbinieku nodarbināšanai, lai komersants varētu iegūt sociālā uzņēmuma statusu (piemēram, darbinieku skaits, slodzes, nepilna darba laika noteikšana, darba samaksas apmērs u. tml.). Likumprojektā iekļauti papildu kritēriji sociālā uzņēmuma statusa iegūšanai un citas izmaiņas.
“Šie likuma grozījumi ir nepieciešami, lai rūpīgāk varētu izvērtēt uzņēmumus, kas piesakās sociālā uzņēmuma statusam, un paredzētais atbalsts tiktu piešķirts tikai tiem uzņēmumiem, kuri tiešām godprātīgi vēlas radīt labvēlīgu sociālu ietekmi,” akcentējis Sociālo lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.
Otrajā lasījumā deputāti atbalstīja grozījumus Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā un izmaiņām likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”, kas paredz aizliegumu publiskos izklaides un svētku pasākumos, kā arī sapulcēs, gājienos un piketos izmantot Georga lentes.
Pašlaik Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums paredz, ka publisku pasākumu norises laikā aizliegts izmantot, arī stilizētā veidā, bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus un himnas, nacistisko svastiku, SS zīmes un padomju simbolus – sirpi un āmuru līdz ar piecstaru zvaigzni –, izņemot gadījumus, kad to izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu.
Likuma grozījumi šo sarakstu papildina ar aizliegumu izmantot bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku un likumības un kārtības uzturēšanas orgānu (represīvo iestāžu) piederību identificējošo apģērbu, kā arī tā elementus.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus, ar kuriem iecerēts nodrošināt iespēju karavīriem un zemessargiem, kuri atgriezušies no starptautiskajām operācijām, saņemt sociālo rehabilitāciju kopā ar viņu ģimenēm – laulāto un nepilngadīgajiem bērniem.
Sociālās rehabilitācijas mērķis ir karavīru vai zemessargu sociālā statusa atgūšana un iekļaušanās sabiedrībā pēc atgriešanās no starptautiskās operācijas, norādīts likumprojekta anotācijā. Sociālā rehabilitācija ilgst desmit dienas, un karavīru uz to nosūta trīs mēnešu laikā pēc atgriešanās no misijas. Šo desmit dienu laikā karavīram līdz šim nebija iespējas būt kopā ar savu ģimeni.
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, ar kuriem radīts vienots regulējums līdz šim dažādi regulētiem dalītā īpašuma gadījumiem.
Ar likuma grozījumiem piespiedu nomas regulējums aizstāts ar likumiskām zemes lietošanas tiesībām par maksu, tādējādi padarot skaidrākas pušu starpā esošās tiesiskās attiecības, kā arī novēršot virkni problēmu, kuras ir radījusi nomas institūta izmantošana dalītā īpašuma stāvokļa risināšanai, norāda likumprojekta autori Tieslietu ministrijā.
Ar likuma grozījumiem noteikts, ka zemes likumiskās lietošanas maksas apmērs ir četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāks par 50 eiro gadā. Puses varēs rakstveidā vienoties par citu lietošanas maksas apmēru. Tāpat noteikts trīs gadu noilgums pušu prasījumiem.
