Ar protokolu paredzēts pilnveidot konvencijā noteikto tiesību aizsardzību, izskaust ļaunprātīgas valsts varas izmantošanas praksi un uzlabot apstākļus vietās, kurās personām tiek vai var tikt atņemta brīvība, pamatojoties uz valsts iestādes rīkojumu, iniciatīvu vai piekrišanu, minēts likumprojekta anotācijā.
Protokols paredz izveidot mehānismus spīdzināšanas un citas nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas apiešanās vai soda novēršanai, kā arī sistēmu regulārām misijām un vizītēm uz vietām, kur atrodas cilvēki, kam atņemta brīvība.
Protokols paredz divkāršu brīvības atņemšanas vietu uzraudzības sistēmu: starptautisko un nacionālo. Saskaņā ar protokolu starptautiskais uzraudzības mehānisms ir spīdzināšanas un citu nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidu novēršanas apakškomiteja, kas sastāv no Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstu ekspertiem. Savukārt nacionālā uzraudzības mehānisma funkcijas un uzdevumus plānots deleģēt tiesībsargam.
Valsts, ratificējot protokolu, piekrīt atļaut ekspertiem bez iepriekšējas saskaņošanas iekļūt jebkurā brīvības atņemšanas vietā tās jurisdikcijā esošajā teritorijā, tostarp īslaicīgas aizturēšanas vietās, nepilngadīgo aizturēšanas iestādēs, patvēruma meklētāju centros, psihiatriskajās iestādēs, sociālās aprūpes centros un citur, tai skaitā privātās institūcijās, teikts anotācijā.
Kopumā protokolu ratificējušas jau 90 valstis, tostarp lielākā daļa Eiropas reģiona valstu, pauž likumprojekta autori.
Lai likumprojekts stātos spēkā, tas Saeimai vēl jāatbalsta otrajā – galīgajā – lasījumā.
